Debitantu līderis Čudars: labākā sezona, sapnis par izlasi, mērķi un sliktākais laukums

- Otrais puslaiks labāks, bet pirmais bija katastrofa. Kas notika sākumā?
- Man šķiet, ka izgājām pilnīgi negatavi un vēl bijām palikuši ģērbtuvē. Pirmajās minūtēs muļķīga kļūda no sava auta, nebijām pareizi pārvietojušies, un starp aizsargiem palika lielas līnijas. Viņi sāka labi, agresīvi, bet nedrīkstam šādi iziet uz spēli – mums ir jābūt gataviem jau no pirmajām minūtēm.

- Slikts sākums jau nekļūst par tendenci?
- Nu jā, bet ir jāatrod tam kaut kāds iemesls. Džeki nav pieredzējuši, Virslīga viņiem vēl ir kaut kas jauns. Te ir jābūt gatavam – te nepiedod! Redz, uzreiz soda, un spēli sāc ar 0:1. Kādam tā varbūt būs laba pieredze un sapratīs, ka uz nākamo spēli jābūt gatavam jau no sākuma, ka mazākā kļūda un mazākais koncentrēšanās zudums – tas jau ir 0:1, pēc kā jau būs jāiedzen un jāsāk skriet.

💥 Glaudāns gūst vārtus jau spēles 2. minūtē! @Super_Nova_sk vadībā pret "Ogre United".

📺 Skaties spēli TIEŠRAIDĒ televīzijas kanālā "TV4", Virslīgas aplikācijā vai Virslīgas mājaslapā 👉 https://t.co/kBoqym1atR pic.twitter.com/273K3ETwUJ

— Tonybet Virslīga (@FutbolaVirsliga) April 3, 2026

- Ar ko pārlauzāt spēles gaitu?
- Ģērbtuvē paši savā starpā parunājām augstākos toņos, uzvilkām cits citu un sapratām, ka mums ir jāparāda olas - spēlējam mājās, cilvēki nāk skatīties uz mums, bet iznākam laukumā, ja tā var teikt, kā apdirsušies. Cits citu uzvilkām, izgājām ārā, un otrā puslaika sākums jau bija daudz labāks. Sapratām, kā jāspēlē, sākām izmantot īsās piespēles caur mani, un kaut kas aizgāja. Tomēr tik un tā vispār neesmu apmierināts, jo pagaidām īsti neredz, kā mēs taisām uzbrukumus.

- Kuri ir tie cilvēki, kuri ģērbtuvē uzvelk, - tu kā kapteinis?
- Jā, mums ir savi līderi. Man, protams, jāpasaka kāds skaļāks vārds, jo tomēr ir lielāka pieredze Virslīgā. Ņikita Parfjonovs – arī viņš ir pieredzējis. Tie, kuri ir paspēlējuši Virslīgā un kuri var kaut ko pateikt.

- Teici, ka pagaidām neredz uzbrukuma rokrakstu. Kā jūs gribat spēlēt, kas ir jūsu stiprās puses?
- Gribam spēlēt futbolu caur uzbrukumu veidošanu, taču vietām to neļauj arī laukums – ļoti šaurs, bumba lēkā, varbūt no malas to var redzēt. Sākām spēlēt tik pragmatiski – tālās piespēles, pēc kurām gājām cīnīties, bet arī dueļus zaudējām. Arī viņi pārkārtojās – analizējām, ka viņi spēlē piecos aizsargos, bet šoreiz izgāja četros. Arī tā dēļ spēles laikā vēl bija jāpārkārtojas. Gribam spēlēt futbolu, bet pagaidām spēlējam pragmatiski.

- Spēlēt futbolu pagaidām nesanāk tādēļ, ka komanda vēl nav saspēlējusies, vai tādēļ, ka vienkārši trūkst kvalitātes Virslīgas līmenim?
- Domāju, ka trūkst gan pieredzes, gan kvalitātes, bet nav jau arī tā, ka mums pilnīgi visi būtu debitanti. Grūti teikt. Domāju, ka vēl neesam arī saspēlējušies kā komanda. Visu laiku ir kaut kādas izmaiņas, arī es pirmssezonā neaizvadīju nevienu spēli [spēcīgs sasitums divcīņā jau pirmajā mačā pret "Audu", atgriešanās tikai pēdējās pārbaudes spēles otrajā puslaikā – A.S.]. Vēl tikai uzņemam formu caur spēlēm, arī izlašnieki atgriezās tikai nesen – [Markusam] Ivulānam kaut kas sāpēja, viņš laukumā izgāja ar mazu traumu un pēc tam pateica, ka nevar turpināt. Domāju, ka mums vēl vajag nedaudz laika un caur treniņiem un spēlēm uzņemsim pareizo formu un pareizo virzienu.

- Jau pats iepriekš pieminēji arī laukumu – saki godīgi, tas ir sliktākais Virslīgā?
- Neapšaubāmi! Bumba lēkā, jūs paši to redzat. Vēl arī, kad spēlējām tumsā, bumbu vispār neredzēju, kad tā uzlidoja gaisā. Tās gaismas laikam vairāk spīd uz skrejceļa nekā uz laukuma. Taču, labi, abām komandām laukums ir vienāds – tas noteikti nav attaisnojums. Tomēr, jā, prasītos, lai varētu spēlēt pa zemi un bumba nelēkātu.

- Uzsvēri, ka traucē spēlēt pa zemi, bet kā ar drošību – iepriekšējā spēlē uz šā laukuma Bruno Melnis salauza kāju.
- Korķi strēgst iekšā, strēgst. Kaut kur arī jāpiedomā, vai iet līdz galam, jo, kā redzējām, var aizķerties arī aiz barjerām laukuma malā. Nav tas drošākais laukums, kurā spēlēt, tādēļ ar nepacietību gaidām zaļo laukumu – cerams, ka pēc iespējas drīzāk varēsim Ogrē kāpt uz zaļā.

Bijušais "Super Nova" līderis Kristers Čudars un bijušais "Super Nova" kapteinis Dāvis Vējkrīgers ar Dāvi Veisbuku un Milānu Tihonoviču. Foto: Andris "grianDs" Grīnbergs

- Droši vien nojaut, kādēļ tevis intervēšanai gaidīju tieši "Super Nova" spēli. Izstāsti, kādēļ šodien biji zilā, nevis dzeltenā kreklā!
- Tāds ir sports – vienu dienu esi vienā komandā, citu dienu – nākamajā. "Super Nova" aizvadīju labu sezonu, veicām pārrunas – viņi gribēja, lai es palieku, arī es gribēju palikt, bet tad atnāca Ogre ar piedāvājumu. Izrunājām ar prezidentu, noskaidroju visu kluba vīziju un domu kā tādu un sapratu, ka tas ir liels projekts, kurā gribu iesaistīties un palīdzēt.

- Sanāk, ka "Ogre United" pārsolīja "Super Nova"?
- Iespējams (smaida).

- Bet kā notika šķiršanās? Nebija kā Dāvim Vējkrīgeram, kurš Edmundam Novickim stāstīja, ka sākumā piedāvāja palikt, bet pēc tam piedāvāja vairs tikai pārbaudi?
- Šķīrāmies ļoti labi – tikko pats redzēji, kā [intervijas laikā] pienāca prezidents [Jānis Engelis] un samīļoja. Šķīrāmies kā labi draugi. Viņi man uzreiz piedāvāja pilntiesīgu līgumu, bet vienkārši gribēju izskatīt vēl citas opcijas un pieņēmu šādu variantu. Taču šķīrāmies bez nekāda strīda un draudzīgi.

- Ja pareizi saprotu, "Super Nova" biji arī jauniešos – tāpat kā JDFS "Alberts", arī ŠFS. Izstāsti, lūdzu, savu bērnības ceļu!
- Jā, sāku "Albertā". Tas ir mans pirmais klubs, sāku pie Jura Docenko, pie kura biju visilgāk. Pēc tam biju "Super Nova", kur gan biju tikai vienu vai divus gadus. Tas varētu būt kaut kur 12-13 gadu vecumā, kad sākās lielais futbols. Pēc tam jau pievienojos ŠFS, caur kurieni tiku uz "Riga" dublieriem un arī pirmo komandu. Bet, jā, no "Super Nova" palikušas labas atmiņas – ar prezidentu vienmēr bijis labs kontakts, vēl tagad sazvanāmies un komunicējam.

- Pagājušais gads bija labākais tavā karjerā?
- Domāju, ka jā. Lielākais spēles laiks, visvairāk vārtu [35 spēlēs četri vārti]. Kā pietrūka – laikam pietrūka izlases. Tur jau ir citu cilvēku lēmums - es laukumā izdarīju visu, ko varēju.

- Kontakts ar Nikolato vai viņa palīgiem vismaz bija?
- Vispār nekāda – neviena, nulle.

- Teici, ka Ogre tevi pārliecināja ar savu vīziju. Kāda tā ir, un kādi ir šīs sezonas reālie mērķi?
- Minimālais mērķis ir palikt Virslīgā un saglabāt tajā vietu. Klubs soli pa solim ir gājis uz Virslīgu, un tagad ir svarīgi tajā noturēties, lai nesāktos ceļš lejup. Man patika viņu vīzija, projekts, kā viņi to visu būvē – ar entuziasmu. Juris [Skābardis] un Emīls [Latkovskis] pārliecināja tieši ar savām ambīcijām. Viņi jau grib Eirokausus – tas ir labs mērķis, uz kuru tiekties, bet sākumam jādomā par vietas saglabāšanu un tad varam skatīties augstāk. Līgums? Uz vienu sezonu.

- Latvijas futbola vide it kā ir maza, visi visus pazīst, bet Ogre tomēr Virslīgā nebija bijusi un arī vadības, personāla cilvēki šajos amatos Virslīgā ir pirmoreiz. Cik daudz vispār zināji par klubu un personām?
- Visu laiku sekoju līdzi Latvijas futbolam, skatījos arī 1. līgas spēles. Zināju par Juri, biju dzirdējis tikai labas atsauksmes, arī par Emīlu kā prezidentu. Arī ar džekiem ir spēlēts kopā. Kad Markuss [Kalniņš] bija maziņš, ar viņu pat vēl "Super Nova" biju – viņš bija mazāks [divus gadus jaunāks], bet no nometnēm atceros. Latvijā burbulis ir maziņš, un par šo klubu biju dzirdējis tikai labas atsauksmes. Tādēļ arī pieņēmu tādu lēmumu.

- Ko vari pateikt par galveno treneri Rehviašvili?
- Liels profesionālis, prasa lielu disciplīnu un ļoti nemīl zaudēt – tas mums ir kopīgs. Viņš uz katru spēli iet vienīgi ar domu uzvarēt. Ar disciplīnu, ar pašaizliedzību, ar cīņu – viņam patīk, ka futbolisti cīnās. Varu teikt tikai labākos vārdus. Treniņprocess ir ļoti labs, un nav redzams, ka tas viņam būtu pirmais gads kā galvenajam trenerim – izskatās, ka viņš jau ir pieredzējis un zina, ko pateikt pareizajā vietā pareizajā laikā.

- Kā izpaužas viņa nemīlēšana zaudēt?
- Aizsviļas, pasaka kādu skarbāku vārdu – kā jau gruzīns ar karstām asinīm ģērbtuvēm varbūt kaut ko izšauj (smejas). Bet tas ir normāli. Viņš nekad nav bijis klubos, kas cīnītos par apakšgalu, tādēļ arī tagad viņam ir ambīcijas iet tikai pēc uzvarām. Pašā sākumā mums katram individuāli vajadzēja sarakstīt savus mērķus, un viņam patika mūsu rakstītais. Tādēļ viņš teica, ka, ja reiz esam to sarakstījuši, tad mums par saviem vārdiem ir jāatbild. Ja esam gatavi cīnīties par augstākām vietām, tad nedrīkstam šādi iziet un aizvadīt tādas spēles.

- Ja nav noslēpums, ko uzrakstīji?
- Pie personīgajiem mērķiem uzrakstīju, ka gribētu stabilu sezonu un ka beidzot jātiek arī izlases kandidātos. Tādēļ, ka pagājušajā gadā, manuprāt, biju nopelnījis. Nezinu, vai šo drīkst likt iekšā (smejas). To, vai esmu pelnījis, lai lemj citi, bet izlase joprojām ir mans mērķis. Un biju ierakstījis arī to, ka gribētu pacīnīties par kausu.

- Kā reiz, tikko tev bija mikroduelis pret izlašnieku [Eduardu Emsi]. Kā gāja, tavuprāt?
- Arī treneris to uzsvēra pirms spēles – ja gribi spēlēt izlasē, tad ej un parādi! Kā gāja? Rezultāts 1:2. Ja runā tieši individuāli, tad nezinu – bija daudz divcīņu, cik uzvarēju, cik zaudēju – nezinu, bet šķita, ka aizvadīju itin labu spēli.

- Minēji Rehviašvili klubus – varbūt arī bērnībā izdevās viņam pasekot līdzi?
- Bērnībā tik ļoti Latvijas klubu futbolam līdzi nesekoju, Virslīgu tik labi neatceros – vairāk skatījos izlasi. Taču zināju, ka viņš ir bijis arī "Super Nova" asistents, paskatījos, kādā līmenī viņš ir spēlējis, un biju dzirdējis atsauksmes, ka viņš ir labākais leģionārs Virslīgas vēsturē. Turklāt spēlējis tieši manā pozīcijā, tādēļ man arī tāds papildu spiediens ir.

Eduards Emsis un Kristers Čudars. Foto: Andris "grianDs" Grīnbergs