Jāspēlē tā, lai zvanītu no ārzemēm. "Audas" kapteinis Dašķevičs atgriezies pēc traumas

"Daudz kas šodien mums nesanāca. Daudz strādājām, gatavojāmies spēlei, zinājām, ka "Daugavpils" ir pretuzbrukumu komanda ar ātriem uzbrucējiem, kuri skrien aiz mugurām, un tieši tādā veidā arī salaidām vārtus. Viņi izmantoja mūsu kļūdas, bet arī mums pašiem kaut kur nepaveicās – iesitām divus vārtus, bet pēc tam bija vēl vairākas iespējas, no kurām varējām izspiest vairāk – kaut vienu punktu. Neesam apmierināti ar šo spēli, un bija redzams, ka daudz spēlētāju bija noguruši," portālam Sportacentrs.com sacīja 23 gadus vecais malējais pussargs.

Dašķevičs pilnībā izslēdz, ka pēc lielām uzvarām un kļūšanas par līderi "Auda" būtu varējusi atslābt un nenovērtēt sāncenšus: "Nē, tā noteikti nebija. Zinājām, ka "Daugavpilij" ir ļoti laba komanda, kas iepriekšējos mačos apspēlēja "Ogri" un "Liepāju". Bijām gatavi un tieši gaidījām grūtu spēli. Pēc RFS un "Liepājas" spēlēm bijām pārliecināti, bija labas emocijas, tomēr vairāki spēlētāji bija saguruši – kā, piemēram, labais aizsargs Tins [Hrvojs] šoreiz nebija tik agresīvs vai arī mūsu līderis Edvins Bongembā. Jā, pirmais puslaiks droši vien bija vājākais šosezon. "Daugavpils" bija labi sagatavojusies, spēlēja cieši un neļāva mums ekstra pieskārienus. Taču to varbūt var saistīt arī ar to, ka mums sākumsastāvā nomainījās četri spēlētāji – mēs nebijām tik saspēlējušies kā iepriekšējais sākumsastāvs."

"Daugavpilij ir tehniski, ātri malējie uzbrucēji – afrikāņi, bet viņu labākais spēlētājs, manuprāt, ir centra uzbrucējs Rostāns Ndžikī no RFS. Ir redzams, ka viņam ir daudz kvalitātes, lai spēlētu arī augstākā komandā par "Daugavpili". Neatceros, ka RFS kreklā viņš būtu spēlējis tik spilgti, taču atceros, ka arī RFS, ejot uz maiņu, viņš bieži rādīja labu sniegumu," Dašķevičs turpināja.

Potītes savainojuma dēļ Dašķevičam gāja secen izlases pārspēles pret Gibraltāru, taču izlašu pauzē viņš jau izgāja uz maiņu pārbaudes spēlē pret "Metta" un pēc izlašu pauzes piedalījies visās trijās Virslīgas spēlēs – 33 minūtes pret RFS, otrais puslaiks un rezultatīva piespēle Liepājā un nu jau arī pilna spēle, kaut pie pozitīvāka rezultāta viņš visdrīzāk vēl nebūtu spēlējis tik daudz. "Satraumējos [februāra vidū] superkausa fināla 20. minūtē pret "Riga". Savainoju potīti, un vajadzēja pusotru mēnesi, lai izietu rehabilitāciju. Strādāju zālē ar fizioterapeitiem – man tas diez ko nepatīk, man vairāk patīk trenēties laukumā, bet mana trauma neļāva to darīt. Diezgan nepatīkama trauma, bija jābūt ļoti piesardzīgam, lai nesavainotos atkal. Pirmā spēle sākumsastāvā – nevarētu teikt, ka jutos par 100% gatavs savam labākajam līmenim. Un arī plāns nemaz nebija spēlēt visu spēli – plāns bija spēlēt ap stundu un tad veikt maiņu. Pēc tam arī guvu vārtus. Paldies Dievam, spēli līdz galam nospēlēju bez nekādām sāpēm."

Dašķevičs uzsvēra piesardzību, taču atpakaļ Virslīgā viņš tika sagaidīts diezgan skarbi – ar četrām asām epizodēm pusstundas laikā pret RFS: "Tajā brīdī bija sāpīgi, bet tāds ir futbols – visi spēlē cieši, agresīvi, visi grib uzvarēt. Man par to, ka pāris reižu mani noķēra, pret RFS spēlētājiem nekā nav. Par laimi, viņi man netrāpīja pa to potīti, bet gan pa otru – kreiso."

Dašķevičs ir kreilis un ierasti spēlējis kreisajā flangā, taču "Audas" jaunais galvenais treneris Didjē Dzaneti pagājušajā rudenī jau tūliņ pēc stāšanās amatā ielika Eduardu labajā malā: "Kad spēlēju pa kreisi, tad uzsvars vairāk ir uz centrējumiem, bet no labās malas varu iet vidū un sist, kā tas bija arī šajā reizē. Arī Jurģis [Kalns] pirms tam mani vairāk redzēja kreisajā malā, arī kā astoņnieku, bet jaunajam trenerim ir savs plāns un savs taktiskais redzējums. Mani viņš redz labajā malā, un es tajā jūtos ļoti labi, man tur patīk. Ja kāds mani redzēs kreisajā malā, arī tas būs ļoti labi – svarīgākais ir spēlēt! Vārtu guvums? Šajā spēlē viņi pret mani bieži spēlēja divatā – ar kreiso aizsargu un pieskatīja arī viens no centra pussargiem, lai es neieietu centrā. Tajā epizodē pieņēmu bumbu un redzēju, ka ir brīva vieta ieskriet centrā un pamēģināt uzsist. To arī izdarīju, un bumba ielidoja tieši stūrītī. Protams, ka prieks iesist, bet man galvenais ir komandas rezultāts – zaudējām trīs punktus, par ko ir ļoti nepatīkama sajūta."

46 gadus vecais francūzis Dzaneti "Audu" kā de facto galvenais treneris vada kopš oktobra vidus. Lūgts izcelt trīs īpašības, Dašķevičs treneri raksturoja šādi: "Godīgs. Izpalīdzīgs – ne tikai futbolā, bet arī ikdienas dzīvē. Un emocionāls. Viņš ir godīgs pret spēlētājiem un arī vienmēr atvērts. Ja kāds netika pieteikumā, visi var pieiet trenerim klāt un pajautāt, kādēļ tā. Man ir bijuši treneri, kuri ar tevi nerunā, - viņu vietā to dara palīgs, kurš pienāk un saka, ka šodien nebūsi pieteikumā, un par iemesliem jārunā ar viņu. Ar mūsu treneri ir citādi."

Pagājušajā Virslīgas sezonā "Auda" finišēja tikai piektā aiz "Daugavpils", taču Eirokausiem kvalificējās kā Latvijas kausa ieguvēja un Konferences līgu sāks no otrās kārtas. "Sezonas mērķi? Negribam par daudz sapņot, mēs ejam spēli pēc spēles un gribam uzvarēt katrā spēlē. Domāju, ka esam šogad parādījuši, ka "Auda" ir klāt un ka varam spēlēt arī pret grandiem. Apspēlējām RFS, labi nospēlējām pret "Riga", apspēlējām arī "Liepāju". Pret RFS varbūt mums kaut kur paveicās, bet pret "Liepāju" gan domāju, ka rezultāts bija likumsakarīgs – pat ja iesitām tikai pēdējās minūtēs. Mūsu mērķis šogad ir vismaz labāko trijnieks, bet mans individuālais mērķis ir palikt veselam, spēlēt katrā spēlē, sist vārtus, dot rezultatīvas piespēles – un tad varbūt kādreiz būs kāda interese no kāda Eiropas kluba, lai es varētu pamēģināt sevi citā čempionātā. Līgums, šķiet, vēl ir uz diviem vai trim gadiem. Bez izpirkuma maksas, bet, ja sitīšu vārtus un labi spēlēšu, domāju, ka kāds varbūt atnāks pajautāt, vai negribat atdot Eduardu (smaida)."