Bolotņiks par Gvozdiku, naudu, ēst gatavošanu un granātām Meksikas tirgū

Cīņa pret ukraiņu bokseri Gvozdiku kopš pagājušā gada rudens ir jau trešā, kurai Ričards Bolotņiks gatavojas. Pat divreiz bija paredzēts ringā tikties ar britu Kreigu Ričardsu, tomēr pretinieka veselības problēmu dēļ abas cīņas neilgi pirms to norises datuma tika atceltas, turklāt pirmā - pat iepriekšējā dienā.

“Nezinu – varbūt viņš vinnēja džekpotu vai ko tādu, ka vairs negrib cīnīties un nopelnīt naudu. Tā nu viņš atkal aizmuka no manis prom. Bet Zirneklim [Ričardsa iesauka ir “Spider”] pret Lauvu [Bolotņika iesauka] tāpat nebūtu šances,” saka Bolotņiks, kurš gan šos notikumus jau atstājis aiz muguras. “Acīmredzot tāds ir tas liktenis, ko man Dievs bija paredzējis – nevajadzēja cīnīties tur, tagad jābrauc un jāatriebjas te. Tagad jau trešo nedēļu nopietni gatavojamies uz ukraiņu bokseri. Gvozdiks ir ļoti labs, augsta līmeņa bokseris, bet džeks pirms viņa mani divreiz piečakarēja - esmu nikns un braukšu pakaļ tikai uzvarai.”

35 gadus vecais Ukrainas bokseris šogad atgriezās cīņu apritē pēc nedaudz vairāk kā trīs gadu pauzes, februārī aizvadot sešu raundu cīņu ar mazpazīstamo argentīniešu bokseri Hosuē Obuando, kurā uzvarēja pēc punktiem. Lai arī nosacīts dīkstāves periods Gvozdikam nenoliedzami bijis ilgs, Bolotņiks to neuzskata par izšķirošo faktoru.

“Tas, ka viņam nav bijušas cīņas, nav galvenais rādītājs. Viņš palīdzēja arī Kanelo gatavoties cīņai pret [WBA pussmagā svara čempionu Dmitriju] Bivolu. Kanelo zaudēja, tā kā Gvozdiks viņu slikti sagatavoja – tas ir labi,” latvietis nedaudz pavilka uz zoba pretinieku. “Domāju, ka viņš tāpat trenējās visu šo laiku, un, lai arī cīņu nebija, kaut kur gan jau adrenalīnu sev pacēla. Kā galveno viņa cīņu skatījāmies un analizējām pret Beterbijevu, ko viņš zaudēja. Mana tehnika, galva un raksturs ir nedaudz līdzīga Beterbijevam, tā kā strādāsim līdzīgi, bet ar savām niansēm, ko treneris būs izdomājis,” stāsta Ričards. Šī brīža vadošais Latvijas bokseris runā par Gvozdika pēdējo cīņu pirms ilgās pauzes – tajā ukrainis ar tehnisko nokautu desmitajā raundā zaudēja savu WBC titulu Arturam Beterbijevam.

Gadu savu nākamo cīņu gaidījis Bolotņiks, kuram motivācijas netrūkst. Viņš nenoliedz, ka pēc uzvaras “Golden Contract” turnīrā 2020. gadā karjeras turpinājums nav izvērties kā cerēts, kopš tā aizvadot vien divas cīņas, taču lielāko uzvaru pa to laiku izdevies gūt ārpus ringa: “Ar veselību viss ir kārtībā – esmu Bolotņiks, esmu Lauva. Jo vairāk gadu pasē, jo stiprāks es palieku. Ir vinnēta galvenā cīņa – man ir dēls, un varētu arī necīnīties kaut piecus gadus, un iziet ar stipru galvu, labu ķermeni. Šis arī bija tāds laiks, ko vajadzēja vairāk pavadīt ar dēlu, spēlēties un darīt citas lietas. Šodien viņam paliek gads un pieci mēneši. Tagad runāšu ar viņu un atkal asaras sāks tecēt, jo priekšā mēnesis bez viņa, bez sievas – man tas ir ļoti grūti.”

“Jā, kaut kas nedaudz aizgāja ne tā, kā gribētos. Kaut ko jau tāpat arī nopelnījām – jaunas Jordan drēbes sev nopirku, bet, kā vienreiz teicu – Dievs dod man tieši tik daudz naudas, cik man vajag, ne vairāk un ne mazāk. Man pietiek, lai ledusskapis būtu pilns, varu dēlu apģērbt siltās drēbēs, lai sieva var sev nopirkt labu apģērbu un kādu somiņu – kaut gan nezinu, kāpēc mums mājās stāv desmit somas,” pasmejas 33 gadus vecais bokseris. “Galvenais, lai pietiek mājai, pārējais nav tik svarīgs.”

Mēnesi līdz cīņai Bolotņiks atrodas labā formā. “Tagad arī labi aizgāja svars – vienmēr metu nost ap 13-14 kilogramiem. Man ļoti patīk paēst – garšo gan burgeri, gan picas, gan alus, bet tā, protams, var uzņemt ļoti daudz svara. Tagad sveru ap 84-85 kg. Palikuši vēl pieci kilogrami un viens mēnesis – jūtos super,” atklāj latviešu pussmagā svara [līdz 79,4 kg] bokseris. Kamēr Ričards vēl uzturas Latvijā, par sportista uzturu pamatā rūpējas pavārs, taču, atrodoties ārzemēs, bokseris bez problēmām var arī pašrocīgi uzņemties šefību pie plīts. “Šeit man ēst gatavo pavārs, bet tā es gatavoju pats, un gatavoju labi. Ne tikai omleti un biezputru varu uztaisīt – gatavoju labi, visu pats, un ar to nav problēmas.”

Atklātajā treniņā pēc iesildīšanās Bolotņiks aizvada arī nelielu sparingu. “Par sparinga partneriem atbild mans treneris Dmitrijs Šiholajs. Ir ļoti labi vietējie bokseri – Ralfs Vilcāns, Bogdans Soboļs [ukraiņu bokseris, kurš trenējas Latvijā], kuri palīdz. Sestdien brauksim uz Spāniju, kur arī būs nopietni sparingi. Tā kā – ja kāds dzīvo Spānijā, droši atnāciet, uztaisīsim fotogrāfiju,” smej Ričards.

Vidusjūras piekrastes pilsētā Benidormā Spānijas austrumos Bolotņiks strādās trenera Romāna Anučina uzraudzībā: “Strādāšu ar viņu pirmo reizi. Mani treneri – Dmitrijs Šiholajs un Agris Freija, kurš atbild par fizuhu - jau ir ar viņu sadarbojušies, kad cīņai pret Usiku gatavojās Mairis Briedis, un ieguvuši labu pieredzi. Būs arī labi sparingpartneri. Nav jau problēmu arī ar vietējiem bokseriem, bet mēs vienkārši sparingojam jau gandrīz katru dienu un viens otru labi pazīstam. Jābrauc un jāiegūst kas jauns. Tur būs citi bokseri, citi cilvēki, jauns adrenalīns un nervozitāte, un varēsim izaugt vēl vairāk.”

Būtisks faktors šādam lēmumam bijis arī fakts, ka cīņas norises vieta – 1,5 miljonu iedzīvotāju apdzīvotā Meksikas pilsēta Gvadalahara – atrodas aptuveni pusotra kilometra augstumā virs jūras līmeņa. “Tā dēļ arī tagad brauksim uz Spāniju, lai organisms nedaudz pierod – tur ir nedaudz augstāks kā Rīgā, Latvijā, arī siltāks. Skatījos, ka Gvadalaharā ir 31-32 grādi – šeit vēl sniegs ārā, bet es tur aizbraukšu un ar čībām staigāšu. Tas būtu bīstami,” pauž Bolotņiks.

Savas karjeras laikā 33 gadus vecais latvietis cīnījies arī tādās valstīs kā Dienvidāfrika un Kanāda. “Sieva saka, ka esmu laimīgs cilvēks, jo varu braukāt apkārt pa pasauli. Tā varbūt tas arī izklausās, bet patiesībā sanāk būt starp viesnīcu un sporta zāli,” ieskatu paver bokseris. “Protams, ja sanāks, tad pastaigāsim apkārt, nopeldēsimies. Esmu dzirdējis, ka tur tirgū var nopirkt granātas un vēl visu kaut ko,” nosmej Bolotņiks, “manuprāt, Meksikā ir super forši - sombrero, tequila - vou!”

Latvijas bokseris cīnīsies šovā, kurā savu pirmo cīņu dzimtenē 12 gadu laikā aizvadīs boksa superzvaigzne un absolūtais vidējā svara čempions Sauls “Kanelo” Alvaress. “Tā būs bomba, lasīju, ka tur būs 80 tūkstoši skatītāju ["Estadio Akron" futbola stadiona tribīņu ietilpība gan ir 48 tūkstoši]. Ko sagaidu no Meksikas? Tikai skatītāju aplausus un smaidus par to, ka uzvaru – neko bīstamu vai ko tamlīdzīgu,” saka Ričards, kurš pats savulaik nosaucis cīņu pret Kanelo par vienu no saviem sapņiem. “Man vakar jautāja – vai uztaisīšu bildi ar Kanelo. Teicu – ja viņš pie manis pieies klāt un paprasīs, protams, neatteikšu.”