Bertāna treneris: "Eirolīgas jaunais grafiks ieprogrammē savainojumus un zaudējumus"

Par Eirolīgas sezonas beigām

“Pirmais mērķis bija sezonas laikā uzlabot sniegumu un vienmēr būt konkurētspējīgiem. Sezonas pirmajā pusē bija atsevišķas spēles izbraukumā, kuras kontrolējām un beigās zaudējām (piemēram, Stambulā un Malagā). Sezonas turpinājumā tādās pašās spēlēs spējām uzvarēt – Vitorijā, Barselonā, Maskavā, Bambergā.

Komanda nekad nepadevās. Atspēlējās un uzvarēja Valensijā, mājās pret Bambergu. Citreiz atspēlēšanās nebija sekmīga, taču centāmies līdz beigām, piemēram, pret “Crvena Zvezda” vai mājās pret Valensiju. Septiņos zaudējumos ceturtajā ceturtdaļā bija neizšķirts vai atradāmies priekšā. Varējām uzvarēt pret “Olympiacos” un “Valencia”, arī Malagā.

Pret “Fenerbahce” spēle turpinājās pagarinājumā. Trīsreiz zaudējām, kad tehnisko piezīmju un izraidīšanas dēļ pēdējās minūtēs palika bez Džordana Teodora. Nokļūt tuvu uzvarai un uzvarēt ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Nevēlos to nenovērtēt, taču nokļūt tuvu uzvarai nozīmē palikt konkurētspējīgam.

Bijām pelnījuši par trīs vai četrām uzvarām vairāk, kas ļautu savādāk novērtēt Eirolīgas kampaņas iznākumu. Turpināsim iet iesākto ceļu ar jauno darba metodi, kuru izmantojām projekta – kurš vēlas būt stabils – pirmajā gadā.

Vēl viens mērķis – saprast, ko jādara, lai nokļūtu tuvāk astoņniekam. Sezonas gaitā mēģinājām uzlabot sastāvāu, piesaistot Kērtisu Džerelsu un Mindaugu Kuzminsku. Diemžēl, Džerelsa piesaiste bija saistīta ar Goudloka savainojumu Valensijā (viņš nepiedalījās četrās spēlēs) un tas ietekmēja viņa fizisko kondīciju. Kuzminsks ieradās pēc ilgas nespēlēšanas un vēlāk viņam nācās spēlēt kā ceturtajam numuram, lai gan viņš vislabāk spēlē, mainoties kā trešais un ceturtais numurs.

Negatavojamies otro reizi pārbūvēt sastāvu. Smagi strādājām, lai to nebūtu jādara. Cerējām, ka Gudaiša pašreizējā pozīcijā būs Patriks Jangs, taču, kad sapratām, ka tas nebūs iespējams, neatgriezāmies tirgū. Nemeklējām citu Jangu, pārvērtām problēmu iespējā. Gudaitis Eirolīgā faktiski bija debitants, taču tagad – paskatieties uz skaitļiem, viņš ir viens no labākajiem centriem. Turklāt neviena cita komanda nesāka Eirolīgu ar diviem debitantiem piektā numura pozīcijā.

Mūsu otrais centrs – Kalebs Tarčevskis – debijas dienā Maskavā spēlēja pret Otello Hanteru, kura rēķinā ir apmēram 100 spēļu un trīs “Final Four”. Tarčevskis un Gudaitis ir progresējuši – kļuvuši par konkurētspējīgiem spēlētājiem. Klubs un treneri vienojās – atteikties no kaut kā īstermiņā, lai ieguldītu nākotnē.”

Par Eirolīgas jaunā formāta otro sezonu

“Ņemot vērā, ka pirms izslēgšanas spēļu sākuma jāaizvada vismaz 60 spēles – ar drudžainu, prasīgu kalendāru, piemēram, sezonā ir piecas nedēļas ar divām Eirolīgas spēlēm trīs dienu laikā – sastāva dziļums nav izvēle, tā ir reāla nepieciešamība.

Eirolīgā jāspēlē tikai pret stiprām komandām – labākajām Eiropā. Grafiks neizbēgami rada savainojumus, kurus dažām komandām, kā “Olimpia”, ir grūtāk absorbēt. Visbeidzot, apņēmība spēlēt Eirolīgā ietekmē sniegumu nacionālajos čempionātos. Ja salīdzina mūsu vienību ar līdzīgām komandām, redzams, ka tās, kuras izcīnījušas nedaudz vairāk uzvaru Eirolīgā, izjūt lielākas grūtības pašmāju līgā.

Paskatieties uz visām Spānijas komandām, izņemot “Real Madrid”, kas ir citā līmenī (bet pērn neuzvarēja Spānijas čempionātā, savukārt šogad neizcīnīja ne Superkausu, ne Karaļa kausu). Atcerieties to. Saprotu, kas notika ar Bambergu, “Anadolu Efes”, Barselonu, Malagu, pat Himkiem – komandu, kurai labi klājas Eirolīgā, taču ir tikai ap 50% uzvaru VTB līgā. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās.

Sezonas gaitā, līdzīgi kā NBA, ir zaudējumi, kurus būtībā nosaka kalendārs. Ikviens cenšas no tā izvairīties, taču fakti ir neapgāžami. Tiek uzskatīts, ka Eirolīgas komandām jābūt labākajām Eiropā, taču ne visas no tām savās līgās atrodas virsotnē un dažām klājas visai smagi.

Un vēl, kā norādīja CSKA treneris Itudis – spēkā vienlaikus ir Eirolīgas noteikumi un vietējo līgu noteiktie ārzemju spēlētāju ierobežojumi. Šīs atšķirības piespiež ikvienu vairāk iesaistīt vietējos spēlētājus nacionālajās līgās, bet leģionārus izmantot Eirolīgā. Pat “Fenerbahce”: tai ir izcili Turcijas valstsvienības spēlētāji Gilers un Mahmutolu, kuri spēlē gandrīz tikai nacionālajā līgā. Viņi nav otršķirīgi spēlētāji, vienkārši tādi ir noteikumi. Arī mums tā noticis, taču ne vienmēr tikām saprasti.”

Izmantotie resursi:
Coach Pianigiani analyzes Olimpia’s...