Viedoklis: kāpēc pēdējās desmitgades pludmales volejbola seja Mols spēlēs klasisko volejbolu?

Kas tad ir sporta veida popularitātes un sportistu atpazīstamības mēraukla? Vienkāršākā atbilde - nauda. Uzvara Elite16 turnīrā Pļaviņam / Fokerotam atnesa 40 000 USD (duetam). Par šādu naudas summu Kristaps Porziņģis visdrīzāk sarīko savu vienas dienas ballīti Liepājā, bet Aļona Ostapenko nopērk sev kādu rotaslietu.

Citi sportisti arī mūsu skeletonisti, bobslejisti, pludmales volejbolisti pamato publiskā (LOK, IZM, pašvaldības) finansējuma nepieciešamību ar valsts vārda nešanu pasaulē un īpaši četrgades nozīmīgāko pasākumu – olimpiskajām spēlēm. Šis ir tāds subjektīvs un emocionāls pamatojums, jo diez vai Latvijas ekonomikai ir tiešs ieguvums no tā, ka kāds aizmet šķēpu vai iebaksta bumbu grozā. Pamatot naudas piešķīrumu ar valsts vārda nešanu pasaulē – šajā sporta veidā Latvijā noteikti varētu būt viena no līderēm pasaulē!

Sporta veida patstāvību un finansiālas ilgspēju pierāda tā spējai būt neatkarīgai – kāpēc futbols (FIFA, UEFA) dzīvo savu paralēlo dzīvi un to neinteresē olimpiskās spēles? Jo futbols ir finansiāli neatkarīgs no Starptautiskās Olimpiskās komitejas.

Pludmales volejbola labilais stāvoklis ir tiešā veidā saistīts ar atkarību gan no lielā brāļa – klasiskā volejbola, gan kopumā no volejbola atkarības no tās pašas olimpiskās kustības. Katru olimpisko ciklu volejbols (lasi – Starptautiskā Volejbola federācija, SOK) cenšas iespringt uz spilgta olimpiskā pludmales volejbola turnīra sarīkošanu, lai saņemtu pēc iespējas lielāku daļu no SOK līdzmaksājuma. Neaizmirstamie, vizuāli spilgtie, ļoti skatāmie Londonas, Rio, Parīzes pludmales volejbola turnīri varēja kļūt par lielisku placdarmu sporta veida attīstībai, bet nekļuva.

Klātienes skatītāju tendence pludmales volejbola turnīros olimpiskajās spēlēs (avots – FIVB)

Pieejamie dati ļoti pārliecinoši liecina, ka olimpiskais pludmales volejbols ir kļuvis par ļoti nozīmīgu TV sporta veidu (avots – SOK). 2008: 23,6 milj. vidēji minūtē, 2016: 30,75 milj. vidēji minūtē (+30%)

2021.gada sākumā FIVB kopā ar investīciju kompāniju "CVC Capital Partners" izveidoja kopuzņēmumu “VolleyballWorld” (VW), lai veicinātu sporta veida popularitāti, atpazīstamību un finansiālu izaugsmi. Ar dažādu klasiskā volejbola līgu raidtiesību iegādi (piesaisti) “VolleyballWorld” ir būtiski palielinājis savu sekotāju – abonentu bāzi un – cik var saprast – veicinājis arī finansējuma piesaisti. Diemžēl tikai ne pludmales volejbolam un “VolleyWorld” kūrētajam “ProBeachTour”.

Andersa Mola paziņojums par pievienošanos vienam no labākajiem Itālijas A1 sērijas klubiem – RANA Verona - apliecina, ka pludmales volejbols viennozīmīgi neiet pareizajā attīstības virzienā. Lai arī Anderss raksta, ka joprojām viņa sirds pieder ‘’bīčam’’ un viņš būs atpakaļ smilšu laukumos pirms Losadželosas olimpiskajām spēl’m, tomēr viņa paziņojuma tonalitāti un mesidžu lielākā daļa no pludmales volejbolistiem nolasīja kā apliecinājumu tam, ka bīčā lietas nenotiek tā, kā bijis cerēts un solīts (līdz ar jaunā formāta ‘’Beach Pro Tour’’ izveidi).

Pludmales volejbola vēlējies būt neatkarīgs no klasiskā volejbola vēl pašos pirmsākumos, kad 80./90.gadu mijā parādījās pirmās vēsmas par pludmales volejbolu kā olimpisko sporta veidu. Ir bijuši vairāki mēģinājumi veidot atsevišķas profesionālas pludmales volejbola līgas (Itālijā, ASV), bet vienmēr FIVB centusies saglabāt kontroli pār visiem procesiem, tai skaitā, diskvalificējot spēlētājus, kas izlēmuši spēlēt ne FIVB turnīros (cik pazīstami basketbola EuroBasket vs. EuroLeague kontekstā).

Līdz ar Volleyball World un Beach Pro Tour izveidi tikai solīti jauna formāta turnīri, sportistu atpazītamības veicināšanas kampaņas un citi “burkāni” – 5 gadu laikā pludmales volejbolā nekas no solītā nav īstenojies.
a) samazinājušies augsta līmeņa turnīri,
b) balvu fondi palikuši tūkstošgades sākuma līmenī (padomājiet, kāda bijusi inflācija 20 gadu laikā!). Ieskatam pievienoju 2004.gada “pazudušā” Klāgenfurtes turnīra balvu fonda sadalījumu - bvbinfo.com
c) Volleyball World mēģinājums nopelnīt naudu no pludmales volejbolam ar klasiskā volejbola naudas pelnīšanas metodēm nav bijis pareizais solis:
- lielie volejbola tirgi – Ķīna, Japāna, Itālija, Polija, Turcija – nav gatavi maksāt par pludmales volejbola raidtiesībām;
- naudas prasīšana no konkrētā turnīra organizatoriem par ilūziju par mega-jaudīgu Beach Pro Tour ir novedusi pie tā, ka šobrīd Elite 16 turnīri nenotiek vispopulārākajās lokācijās (piemēram, Klāgenfurtē vai Vīnē).
- Beach Series Dubaijā arī ir beidzies, vēl nesācies visiem zināmu ģeopolitisku notikumu dēļ.

Pludmales volejbols gaidīja vienu olimpisko ciklu, lai ''Volleyball World'' būtu iespēja sevi apliecināt, tomēr šobrīd Mola gadījums parāda, ka pludmales volejbols ir sasniedzis kritisku situāciju – turnīru nav, bet sporta veida lielākā zvaigzne dodas nopelnīt naudu citā sporta veidā (arguments, ka nekas traks nav noticis un ari Kērčs Kiralī vai Maiks Dodds piepelnījās kādreiz spēlējot klasisko volejbolu, nav līdz galam korekts, jo 80.gadu beigās / 90.gadu sākumā pludmales volejbols tikai vēl attīstījās un nebija kļuvis par olimpisko sporta veidu). Piemēri ar pasaules top līmeņa ‘’bīčistu’’ negaidītām karjeras noslēgumiem arī nav nekur tālu jāmeklēt –Pasaules vicečempions Juliuss Tolle 2021.gadā izlēma mācīties un strādāt par juristu, jo ar pludmales volejbolu nebija iespējams pietiekami nopelnīt.

Bīča neatkarības pamatā vajadzētu būt skaidrībai par to, kāda daļa no kopējā pīrāga pludmales volejbols ienes Olimpiādē (no SOK finansējuma FIVB) un kāda ir bīča daļa VW kopējā pīrāgā (kaut vai VW TV abonentu sadaļā).

a) Ja pat tie ir 20 % vai 30 %, tad šī daļa no naudas būtu jāatvēl tieši bīčvolejbolam un atkal no jauna jāmeklē turnīru organizatori, nevis jācer tikai uz tiem, kas ir gatavi kaut ko samaksāt;
b) Naudas plūsmas nokļūšana kopējā kasītē un pēc tam sadale pēc lielā brāļa nospraustajiem principiem ir negodīga un šobrīd radījusi bīča skumjo situāciju;
c) Pludmales volejbolisti ir skaitliski mazāk kā zāles volejbolisti un tīri proporcionāli arī "bīčistu" ietekme uz procesiem savu valstu federācijās ir mazāka.

Svaigs piemērs no Lietuvas, kur meitenes olimpietes Raupelīte / Paulikiene (Monika Paulikienė / Aine Raupelite) tikko ir saņēmušas “nabaga” dāvanu 2000 EUR apmērā no savas sporta veida federācijas dalībai Eiropas čempionātā pludmales volejbolā, jo lūk Lietuvas Volejbola federācijai ir citas prioritātes - klasiskajā volejbolā.

Kā Andresam Molam veiksies Itālijā, vēl pāragri spriest, bet pieņemtais izaicinājums ir ļoti ambiciozs. Anderss ir visu sasniedzis pludmales volejbolā, tikko iestūrējis lauības ostā, tādēļ var šo viņa soli tulkot kā veidu iegūt jaunus nebijušus iespaidus (viņš gan ir spēlējis pirms tam profesionālā līmenī zāles volejbolā), tomēr šim viņa solim ir jūtams zemteksts.

Cik liels un varens pasaulē patiesībā ir klasiskais volejbols, par to nākamajā reizē - kaut kad tuvāk Eiropas čempionātu finālturnīriem. Kuri nemaz vairs nav aiz kalniem.

Kaspars Timermanis speciāli portālam Sportacentrs.com.