Nokdauns pašā cīņas sākumā - ko tas parāda? Latvijas un pasaules piemēri

Volkovs: "Par ātru uzvaru neviens nesūdzēsies. Taču tas parasti nav boksera uzdevums"

Šoruden pie ļoti pieklājīga līmeņa cīņām boksa lielvalstī Anglijā tika pat trīs Latvijas bokseri, kas nudien nav ikdienišķs notikums. Diviem no viņiem cīņa sākās ar vārda tiešā nozīmē nokdaunu. Ralfs Vilcāns izlaida pašu pirmo Entonija Jarda sitienu un nonāca nokdaunā, no kura gan spēja piecelties un turpināt cīņu, pēc tam aizvadot desmit pilnus raundus, kamēr Kristapam Bulmeistaram trāpīja jau pirmais Ezras Teilora sitiens. Bulmeistars piecēlās, taču nebija stabils uz kājām, un tiesnesis cīņu turpināt neļāva.

"Nekādu problēmu pirms cīņas nebija," uz novembra sākumā notikušo atskatījās Bulmeistars. "Varbūt noskaņošanās nebija līdz galam, taču nemeklēju attaisnojumus. Bija tā, kā bija, un par to dārgi samaksāju, lai kas arī būtu bijis pie vainas. Pagaidām nemaz nevaru aprakstīt, kas tas īsti bija, grūti aptvert. Ja godīgi, tad man tā ir mistika. Tā ka jā, diemžēl man nav pat tāda attaisnojuma, lai tagad varētu nomierināt sevi," rūgti pasmejoties, teica Bulmeistars, kuram pēc 11 uzvarām karjeras sākumā tagad ir trīs zaudējumi četrās cīņās.

Bulmeistars gan ne tuvu nebija savas cīņas favorīts - viņa pretinieks Teilors šobrīd izlikts 35. vietā "BoxRec" rangā pussmagajā svarā, kamēr Bulmeistars pirms 2024. gada cīnījās zemākā svarā. Tāpat savas cīņas favorīts nebija Vilcāns, kuram bija vēl titulētāks pretinieks - Entonijs Jards, divu pasaules čempiona titulcīņu dalībnieks. Un cīņas pirmās sekundes bija līdzīgas kā Bulmeistaram, proti, burtiski pirmais Jarda sitiens nogāza Vilcānu uz dēļiem, un viss varēja beigties tāpat kā Bulmeistaram. Taču Vilcāns ar sitiena sekām tika galā ātrāk, piecēlās un varēja turpināt cīņu, kas pēc tam ilga vēl pusstundu.

Milans Volkovs, kurš savā cīņā Anglijā oktobrī tika pie uzvaras pār Tomiju Flečeru, aicināts paraksturot šo epizodi no boksera perspektīvas, izteicās, ka Ralfam par sliktu šoreiz nospēlējusi viņa draudzīgā daba: "Viņš bija pirms cīņas aprunājies ar Jardu, nedaudz sadraudzējies, un cīņas sākumā nebija tā noskaņojies. Tas sitiens viņu nogāza nevis tādēļ, ka Jards būtu tik traki spēcīgi trāpījis, bet tāpēc, ka bija nedaudz atslābinājies. Jards viņu pārsteidza, bet nu tā ir - ringā vairs neviens nedraudzējas. Jā, neuzmanība kļūda Ralfam, bet pēc tam viņš parādīja klasi. Ja būtu bijuši vēl divi raundi tajā cīņā, domāju, ka viņš arī ar visu sākotnējo nokdaunu būtu uzvarējis."

Intervijā Sportacentrs.com savu kļūdu cīņas sākuma paškritiski atzina arī Vilcāns pats: "Jā, cilvēki ir teikuši, ka man pietrūkstot boksera agresivitātes. Varbūt tieši tā man šajā cīņā nedaudz pietrūka. Nav arī tā, ka es iepriekšējās cīņās būtu gājis ar domu pretiniekam noraut galvu un izbeigt viņa eksistenci. Es dodos ringā uzvarēt. (..) Kā skolā saka – neuzmanības kļūda. Šī bija 10 raundu cīņa. Pirmajos raundos parasti vairāk notiek izlūkošana. Šķita, ka abi “izmetīsim” pa džebam, skatīsimies, kā pretinieks reaģē. Bet, nē, viņš pēkšņi “izmeta” labo sitienu. Tā bija rupja kļūda no manas puses, jo nedaudz nolaidu roku. Paveicās, ka tas sitiens nebija tieši pa žokli, bet vairāk pa vaiga kaulu. Jā, biju zemē un ar rokām pieskāros pie zemes, līdz ar to tas ir nokdauns, bet nebija tā, ka man reiba galva vai es nesapratu, kur atrodos."

Volkovs arī paskaidroja, ka, lai gan daži mutīgākie ārzemju bokseri mēdz tādas lietas publiski solīt un draudēt pretiniekiem, parasti neviens neiziet ringā ar mērķi nokautēt jau pirmajā raundā: "Jā, neviens nesūdzēsies, ja tas izdosies. Taču tas parasti nav uzdevums. Treneris cīņas sākumam dod citus uzdevumus. Piemēram, man pret Flečeru bija uzdevums uzreiz strādāt ringa un neļaut pretiniekam iegūt iniciatīvu. Bija uzdevums nepieļaut, lai viņš ieņem ringa centru, tad nu visu laiku pirmajā raundā centos pats turēties ringa centrā un stumt viņu atpakaļ."
Volkovs pats savā karjerā ar nokautu zaudējis tikai vienreiz, smagsvaros pirms pieciem gadiem, kad vēl U21 vecumā aizvadīja savu pirmo cīņu ārzemēs. Savukārt Bulmeistaram šī ir pirmā reize, kad viņš vispār nonācis nokdaunā oficiālā cīņā.

"Nav tā, ka tagad uzreiz pa galvu un pa kaklu metīšos nākamajā cīņā, lai tikai pēc iespējas ātrāk aizmirstu šo zaudējumu," teica Bulmeistars. "Protams, vēlos revanšēties, taču nepieciešams to darīt profesionāli un prātīgi - vispirms treniņi, sportiskās formas atgūšana, domu sakārtošana un tad skatīšos, kādi būs piedāvājumi cīņām. Ar galvu pa priekšu sienā neskriešu."

Skaidrs, ka boksera karjerai zaudējums pirmajā raundā, it īpaši cīņas pirmajās sekundēs, nekādus plusus nenes, un savs viedoklis izveidojas arī līdzjutējiem - bet cik daudz tas nozīmē pašā boksa pasaulē? Galu galā, Bulmeistaram pašam ir piecas uzvaras ar nokautu, kas gūtas jau pirmajā raundā.

"Neuzskatu, ka nokdauns vai nokauts pirmajā raundā automātiski nozīmē, ka viens bokseris ir klasi augstāks vai zemāks," teica Bulmeistars. "Tas ir bokss, viens sitiens, viena kļūda, un viss var sagriezties kājām gaisā. Ir daudz piemēru, kad pēc nokdauna pašā cīņas sākumā bokseris pieceļas un pēc tam uzvar. Mūsu pašu bokserim Ralfam līdzīgs piemērs. Labi, viņš neuzvarēja pret Jardu, bet pēc ātra nokdauna noboksēja visus raundus. Tā ka nevaru teikt, ka ātrs nokdauns obligāti nozīmē to, ka tu esi citā līmenī nekā pretinieks. Tāds nu ir tas mūsu sports - nežēlīgs un jaudīgs. Katrs sitiens var izrādīties pēdējais un izšķirošais."

Jānis Eisaks: "Ātrs cīņas noslēgums nebūt automātiski nenozīmē, ka viens cīkstonis bijis vājāks"

Par to, ko un cik daudz nozīmē nokdauns cīņas pašā sākumā, vaicājām arī cīņu sporta apskatniekam, "Spēka podkāsts" vadītājam Jānim Eisakam: "Cīņā pret Jardu Vilcānam sākumā bija rupja kļūda. Vai tas kaut ko īpašu parādīja par viņu spēku samēriem? Tajā gadījumā īpaši neko neparādīja. Jā, ja nebūtu šī nokdauna, tā cīņa būtu citāda un viņš varētu pretendēt uz uzvaru, taču tagad sanāca startēt 10m aiz starta līnijas."

"Par Bulmeistaru - manuprāt, pēc cīņas pagājušajā oktobrī pret Vilcānu viņam bija un, pieļauju, joprojām ir iekšējas pārdomas, vai vispār turpināt boksēt," sacīja Eisaks. "Izskatās, ka viņš meklē sevi no jauna, un piekrita šādai cīņai pussmagajā svarā. Vai vajadzēja? Manuprāt, nē. Sīkumos nezinu, kāda bija viņa gatavošanās un cik daudz laika bija, taču kopumā - domāju, ka Kristaps vienkārši nebija gatavs un mentāli arī vēl nav atguvies."

"Jautājums ir, ko tas parāda vai neparāda? Arī šeit nevajadzētu steigties ar kategoriskiem secinājumiem - Kristaps nav slikts bokseris. Varbūt nepiegāja līdz galam nopietni šai cīņai un neapzinājās riskus. Tāds nu ir bokss, viens sitiens var visu izbeigt," norādīja Eisaks. "Pēc tā nokdauna viņam vairs nebija variantu, tur tiesnesis visu pareizi izdarīja, ka apturēja cīņu, par to nav jautājumu."

Eisaks arī uzsvēra, ka ātrs cīņas noslēgums nebūt automātiski nenozīmē, ka viens cīkstonis bijis vājāks: "Ralfa gadījumā noteikti nav tā. Jā, viņam un Jardam ir atšķirīgs statuss, jo, no britu perspektīvas skatoties, kas gan ir Vilcāns, tāds puisis no Latvijas, kuram nav ne augstas vietas rangā, ne skaļu uzvaru? Tāpat arī Bulmeistara cīņā - neteikšu, ka tas ātrais nokauts parādīja viņa īsto līmeni. Ja kādam tagad liekas, ka Bulmeistars ir švaks bokseris, tad uzreiz iebildīšu, ka nē, viņš nav švaks bokseris. Jā, viņš nokrita pašā sākumā, bet tas nav vienīgais kritērijs, un boksā netrūkst gadījumu, kas to pierāda."

Lielā boksa piemēri: Taisons, Lopess, Smits, Stīvensons...

Eisaks norādīja uz vairākiem piemēriem lielajā boksā, kur cīņas tikušas sagaidītas ja ne gluži kā 50:50 līdzvērtīgas, tad starp patiešām konkurētspējīgiem piemēriem, taču tāpat noslēgušās jau pirmajā raundā: "Piemēram, Deividam Tuā 2007. gadā pirmā raunda uzvara pār Saulu Montanu, ļoti spēcīgu bokseri no Meksikas. Tāpat arī Maikam Taisonam ir vairākas pirmā raunda uzvaras titulcīņās."

Jaunzēlandes bokserim Tuā arī karjeras sākumā ir spilgts piemērs, kad viņš tikās ar Džonu Ruisu 1996. gadā. Tas tika uzskatīts par Tuā pirmo lielo pārbaudījumu, un cīņa tika sagaidīta ar intrigu, taču Tuā savu pretinieku nokautēja 20 sekunžu laikā.

Netrūkst arī piemēru, kad šādā veidā notikušas sensācijas. 2016. gadā pussmagā svara pasaules čempions Andžejs Fonfara bija pārliecinoša favorīta statusā pret Džo Smitu (bukmeikeru koeficienti uz Smita uzvaru bija sākot no 10.00), taču cīņas otrajā minūtē uz Fonfaras vairāku sitienu uzbrukumu Smits atbildēja ar negaidītu labo āķi, nosūtot pretinieku nokdaunā, drīz pēc tam gūstot arī uzvaru, kas tika raksturota kā gada pārsteigums.

"Tāpat arī Adoniss Stīvensons 2013. gadā pret Čadu Dosonu. Ceru, ka neviens tagad nenāks un nestāstīs, ka Dosons bija zema līmeņa bokseris. Taču pret Stīvensonu viņš titulcīņā tika nokautēts jau pirmajā minūtē," teica Eisaks. "Tā ir daļa no boksa. Tāpat arī nesenāks piemērs ar Teofimo Lopesu, kurš 2020. gadā bija pieveicis Vasilu Lomačenko un kļuvis par pasaules čempionu, taču tad pret Džordžu Kambososu negaidīti nonāca nokdaunā jau pirmajā raundā un pēc tam zaudēja pēc punktiem. Lopess pēc tam negaidīti arī pret Sandoru Martinu otrajā raundā pabija nokdaunā, taču uzvarēja, un tagad Lopess ar piecu uzvaru sēriju ir WBO čempions. Savukārt Kambososs pēc tam vairs tādas lielas uzvaras nav guvis. Tā ka tas, ka kādu pirmajā raundā nosēdina uz grīdas, nebūt negarantē, ka otrs bokseris ir daudz labāks."

Nav slavenāka un skandalozāka 1. raunda nokauta kā Muhamedam Ali

Pats slavenākais piemērs boksa vēsturē ir leģendārā Muhameda Ali pirmā pasaules čempiona titula aizstāvēšana, kad viņš 1965. gadā piedāvāja revanšu Sonijam Listonam. Listons pats par sevi tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem smagsvariem un pirms cīņas pret Ali, kurš tobrīd vēl bija pazīstams ar Kasiusa Kleja vārdu, Listons tika uzskatīts par nepieveicamu. Pirmajā cīņā pret Ali viņš bija izteikts favorīts, taču savainojuma dēļ cīņu nepabeidza.

Un tad sekoja skandalozā revanša cīņa, kas pievērsa sev lielu uzmanību jau pirms sākuma, jo gan Ali, gan Listons bija ierauti dažādos skandālos. Ali bija paziņojis par vārda maiņu, Listons bija vairākkārt nonācis problēmās ar likumu, kamēr klīda baumas, ka pirmā cīņa bijusi sarunāta, lai uzkurinātu intrigu par revanšu. Revanša cīņa izvērtās ļoti īsa.

Pirmā raunda vidū Ali veica šķietami vienkāršu un vizuāli ne pārāk spēcīgu džebu, un Listons nokrita kā nopļauts, kas tika fiksēts fotogrāfijā, kas savukārt laika gaitā kļuva par visa boksa kā sporta veida ikonu. Listons centās piecelties, taču dramatiski nokrita uz muguras. Listons tomēr piecēlās, bet tiesnesis nesapratās ar tiesnesi ārpus ringa par nokdauna noskaitīšanu līdz desmit. Ali neatkāpās uz ringa neitrālo stūri, bet gan gaidīja blakus Listonam, kas teorētiski ir noteikumu pārkāpums, un, kad tiesnesis atkāpās, abi atkal sāka boksēt, taču tad tiesnesis iejaucās ar signālu, ka cīņa beigusies un Ali uzvarējis ar nokautu.

Haosa pilnos brīžus vēl dramatiskākus padarīja vēlāk sekojošais jautājums, vai Ali sitiens vispār trāpīja Listonam. Tas bijis karstasinīgu diskusiju objekts jau vairāk nekā pusgadsimtu, un šis slavenais pirmā raunda nokauts joprojām ir apvīts ar apsūdzībām un sazvērestības teorijām par cīņas negodīgu sarunāšanu. Protams, tas krietni iedragāja Listona reputāciju, taču grūti apstrīdēt viņa vietu boksa vēsturē. Galu galā, arī pēc zaudējuma 1. raundā Listons karjeras turpinājumā uzvarēja 15 no 16 cīņām

"Tas, ka tevi norubī jau pirmajā raundā, vēl nenozīmē, ka tev viss ir slikti un uzreiz jābeidz karjera," noslēgumā teica Eisaks. "Cīņu sportā visi saprot, ka tā var gadīties. Drīzāk jāskatās, kā tev tālāk attīstās karjera un kā tu piecelies un atgūsties pēc neveiksmes. Tas pats arī Bulmeistaram - jāskatās, kādas būs viņa nākamās cīņas un uzvaras. Jo izlaist cauri sitienu ir ļoti vienkārši, arī pirmajā raundā."

"Tepat mūsu piemērus skatoties - Artūrs Gorlovs pirms pusotra gada Kanādā zaudēja Raienam Rozickim. Jā, tas bija 3. raundā, nevis pirmajā, bet tāpat cīņas pirmajā pusē. Nu, tagad viņam cīņas vairs nav bijušas. Bet pirms sešiem gadiem Andrejs Pokumeiko zaudēja Džošua Buatsi 1. raundā un pēc tam uzvarēja trīs nākamajās cīņās. Jā, tur jau bija līmeņa pretinieki, taču tāpat."