No prezidenta mutes Dieva ausī

“Ko var gribēt, ja uzvarēt vēlas tikai puse komandas,” pēc spēles atzina madoniešu aizsargs Andis Stafeckis. Jāpiezīmē, viņš spēles beigās, kad vēl bija neizšķirts, mazākumā (!) izlauzās līdz buldogu vārtu priekšai, noguldīja Upenieku un pārmeta pāri tukšiem vārtiem. Tas būtu bijis lūzums, bet…

Ar sasietām rokām

Spēles sākumā laukumā valdīja stipri nervozs noskaņojums. Gan "Madona", gan buldogi ļoti, ļoti vēlējās iegūt medaļas un līdz ar to spēlētāji ārkārtīgi baidījās kļūdīties. Izskatījās, ka uzvarēs nevis tā komanda, kas vairāk gribēs uzvarēt, bet – tā, kura mazāk baidīsies kļūdīties… Jau pēc pāris nospēlētām maiņām pēc teicamas Henrija Uzrauga piespēles no vārtu priekšas rezultātu atklāja Ojārs Dārznieks (1:0), taču minūtes laikā mājinieki pēc neticami neveiksmīga rikošeta rezultātu izlīdzināja un vēl pēc brīža jau izvirzījās vadībā – 2:1. Tad savu vārdu teica Intars Labsvārds – no buldoga soliņa atskanot bļāvienam “DROŠĀK!”, Intars uzgrieza no tālas distances, trāpot tuvajā devītniekā. Sanākušajiem 120 līdzjutējiem zāles informators paziņoja: “Pretinieku labā vārtus gūst "Ķekavas Bulldogs" rezultatīvākais spēlētājs Intars Labsvārds.” Pēc brīža Intars izgāja laukumā un guva vēl vienu golu, atkal izvirzot vadībā suņus – 3:2!

Gailums pret Ziemeli

Otrajā trešdaļā "Madona" kontrolēja bumbiņu nedaudz vairāk. Mājinieku teritoriālais pārsvars materializējās perioda vidū, kad ar minūtes intervālu Edgars Gailums un Edgars Kļaviņš uzvaras svaru kausus nosvēra “dzelteno” pusē – 4:3. Par laimi 39.minūtē Matīss Ziemelis savu izdevību nelaida garām un pirms izšķirošajām 20 minūtēm viss varēja sākties no jauna – 4:4.

Trešo trešdaļu ieskandināja Uģis Savickis, trešo reizi atgūstot pārsvaru buldogiem. Suņu prieki bija īsi, jo 43.minūtē FK “Madona” līderis Gailums ar savu otro golu vēlreiz panāca status-quo. Nervozitāte iezagās atpakaļ laukumā, taču tie, kuri lasījuši rakstu “Kapteinis ar pokeru seju” iekš kekavasbulldogs.lv, nojauš, kas notika tālāk… Madona nerealizēja divus vairākumus, trāpīja pa vārtu stabiņu un aizmeta pāri tukšiem vārtiem, kamēr Ziemelis – atvainojiet, ka atkārtošos – tieši tik vēsi, cik viņa uzvārds, divas reizes ievirzīja bumbiņu pretinieku vārtos, salaužot sāncenšu pretestību – 7:5. Pēdējā minūtē, buldogu soliņš, saķēries ķēdē, uzgavilēja 1.maiņai, kura veiksmīgi nosargāja vārtus neskartus ("Madona" pat nenomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju) un pēc brīža laukumā jau varēja lidot nūjas un gavilēt visa komanda. Uz “urrā” gaisā metām mūsu treneri Intu Vancānu.

Emocijas, kuras nenopirksi

“Madona sākumā pieturēja bumbiņu – nevarējām dabūt spēles tempu un uzspiest savu spēli. Ja būtu izdevies dabūt ātrumu, pie šāda Madonas snieguma, kā šodien, pretiniekiem nebūtu nekādu izredžu,” pēc mača sacīja "Ķekavas Bulldogs" treneris Ints Vancāns. “Interesantāk ir kāpt virsotnē. Kad esi to sasniedzis, pārņem tukšuma sajūta. Un šobrīd nedaudz tā ir.”

Savukārt buldogu vecākais spēlētājs, pieredzējušais Sandris Sīpols piebilda: “Ne jau medaļu labad mēs te spēlējām, bet šo emociju dēļ!” saviļņojumu neslēpa arī 40 gadus vecais aizsargs.

P.S. Pirms apaļa gada – kad tik tikko bijām piedzīvojuši fiasko 2.līgas izslēgšanas turnīrā un ar blīkšķi izlidojām laukā 1.kārtā – pirms treniņa Sporta klubā uzskrēju virsū Latvijas Florbola savienības prezidentam Ilvim Pētersonam. Sūkstījos Ilvim par robiem 2.līgas nolikumā – tas un šitas patraucēja, nemotivēja – diskusija krietni ievilkās. Uz to visu sarunas noslēgumā Pētersons vien piebilda: “Nekas, neizcīnījāt medaļas šogad, izcīnīsiet nākamgad 1.līgā.” Paši saprotat, ko tobrīd nodomāju…

ŠEIT FOTOGALERIJA