Facebook
GoogleAnglija pēc Brexit: milzu ierobežojumi ārzemju spēlētāju un treneru iegūšanā
@agrissuveizda
Anglijas Futbola asociācija kopā ar Premjerlīgu un Anglijas Futbola līgu izstrādājusi jaunu reglamentu, kas ir guvis apstiprinājumu valdībā un kas spēkā stāsies 2021. gada 1. janvārī jeb pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
Ja agrāk darba vīzas iegūšana netika skaļi apspriesta, jo tā galvenokārt ietekmēja, piemēram, dienvidamerikāņu spēlētājus, tagad izstāšanās no Eiropas Savienības nozīmēs vērienīgas pārmaiņas arī Eiropas futbola tirgū. Anglijas klubiem turpmāk atbilstoši FIFA noteikumiem būs liegts reģistrēt ārzemju jauniešus, kuri ir jaunāki par 18 gadiem (piemēram, Pols Pogbā uz Mančestru pārcēlās 16 gadu vecumā), un tāpat Futbola asociācija lēma, ka jau kopš janvāra loga vienā pāreju periodā Premjerlīgas klubs nedrīkstēs reģistrēt vairāk par trim ārzemju jauniešiem, kuri nav vecāki par 21 gadu. Kopsummā tādi drīkstēs būt tikai seši.
Tāpat lielas izmaiņas attieksies ne tikai uz jauniešiem, bet arī pieaugušiem futbolistiem un treneriem. Darba vīzas automātiski pienāksies tikai tiem, kuri būs sakrājuši noteiktu punktu skaitu virknē kritēriju, bet tiem, kuriem līdz šai normai pietrūks pavisam maz, būs tiesības pieteikties uz izņēmuma statusu, par ko tiks lemts atsevišķi. Spēlētājiem punkti tiks piešķirti par aizvadītām spēlēm pieaugušo un jaunatnes izlasēs, par viņa līdzšinējā kluba līmeni (pārstāvētā līga, pozīcija tabulā un sekmes starptautiskos turnīros) un par spēlētāja minūšu skaitu vietējos un starptautiskos turnīros.
Attiecīgi ne visi turnīri tiks uzskatīti par vienlīdz spēcīgiem, un pasaules līgas ir sadalītas sešos līmeņos. Pirmajā līmenī ir tā sauktās "Top 5" līgas (Anglijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Francijas augstākās līgas), un kopumā pirmajos piecos līmeņos ir iekļautas 33 līgas, tai skaitā 21 Eiropas valsts augstākā līga un četras Eiropas otrās līgas (no vadošā piecinieka aiz borta palikusi Itālijas B sērija). Visas pārējās neiekļautās līgas, ieskaitot Latviju, atrodas sestajā jeb zemākajā līmenī. Ja salīdzina ar pašreizējo UEFA līgu rangu, no "Top 21" pēdējā līmenī palikušas Kipra un Izraēla, bet piektajā līmenī tikušas Polija (30.) un Slovēnija (31.).
Interesanti, ka, ja šādi noteikumi būtu stājušies spēkā agrāk, Mančestras "United" nebūtu varējusi par savu jauno treneri apstiprināt Ūli Gunnaru Sūlšēru, kurš vadīja Norvēgijas grandu "Molde". Treneriem trīs no iepriekšējiem pieciem gadiem nepieciešams strādāt kādā no pirmo piecu līmeņu līgām, taču Norvēģija, tāpat kā kaimiņiene Zviedrija, nav iekļauta pat piektajā līmenī.
Līgu skala
| Līmenis | Līgas |
|---|---|
| 1. | Anglija; Vācija; Spānija; Itālija; Francija |
| 2. | Portugāle; Nīderlande; Beļģija; Turcija; Anglija-2 |
| 3. | Krievija; Brazīlija; Argentīna; Meksika; Skotija |
| 4. | Čehija; Horvātija; Šveice; Spānija-2; Vācija-2; Ukraina; Grieķija; Kolumbija; MLS; Austrija; Francija-2 |
| 5. | Serbija; Dānija; Polija; Slovēnija; Čīle; Urugvaja; Ķīna |
| 6. | Visas pārējās līgas |
Izmantotie resursi:
https://www.thefa.com/news/2020/dec...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
vairāk tikai interesē ko šitai nozīmēs klubiem saistībā ar sponsoriem. lielākā daļa top klubu vairāk kā 50% budžetu sastādā ne UK sponsori.
Un Latvieši var aizmirst par tikšanu EPL vēl vairāk.
[+] [-]
p.s. Jaunieši manu komentāra jēgu nesapratīs, jo nav redzējuši citus laikus, kā vien pašreizējos.
[+] [-]
[+] [-]
Pēc pāris nedēļām/mēnešiem jau bija mainījuši savu nostāju un vēlējušies mainīt iznākumu