Spilva: "Kad rallijs tuvojas, biežāk zvanu stūrmanim, nekā savai sievai"

2024-09-03 17:36 Juris Grīns

Spilva: "Kad rallijs tuvojas, biežāk zvanu stūrmanim, nekā savai sievai" — Foto: Dace Janova, 4rati.lv

Būt rallija braucējam prasa ne tikai daudz prasmju, bet arī lielu drosmi, jo katrs brauciens ir neparedzams, pieprasot spēju ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem un pieņemt izšķirošus lēmumus lielā ātrumā. Tomēr ne mazāk svarīga ir stūrmaņa meistarība, kurš, precīzi nolasot stenogrammu jeb pierakstus, kas sagatavoti pirms rallija, palīdz pilotam labāk sagatavoties trasei un veiksmīgi startēt.

“Man ir liels prieks darīt to, kas man patīk, un apzināties, ka esmu īstajā vietā. Esmu sapratis, ka pie stūres braukt nevaru – tas ir pārāk sarežģīti, jo man ir pārāk liels pašsaglabāšanās instinkts. Bet kā stūrmanim man viss sanāk, es to izbaudu. Stenogrammas nolasīšana ir ļoti atkarīga no pilota. Jāmēģina pielāgoties viņa braukšanas ritmam, jo ir piloti, kuri atceras četrus līkumus uz priekšu, un ir tādi, kas atceras tikai divus. Pie tā jāpielāgojas,” saka stūrmanis Mārtiņš Rudevičs.

Rallijā visbūtiskākais ir komandas darbs, jo panākumi lielā mērā ir atkarīgi no divu cilvēku sadarbības. “Sākumā bija grūti pierast vienam pie otra. Svarīgākais ir atrast pareizo tempu un ritmu, lai līkumi nebūtu par ātru vai par vēlu,” stāsta stūrmanis Mārtiņš Krieviņš.

“Kad rallijs tuvojas, es biežāk zvanu Mārtiņam nekā savai sievai. Mums ir savi čati, un tagad sadarbība ir izveidojusies ļoti laba,” saka pilots Andris Spilva.

Tomēr ne mazāk svarīgi ir sagatavot sevi emocionāli, jo šādās reizēs ir grūti izvairīties no stresa. Rudevičs: “Pats galvenais – nebaidīties. Kad tas izdodas, viss pārējais sanāks. Ir svarīgi klausīties vienam otrā, saprast, kas otram nepatīk un kas man pašam nepatīk, kā arī kas jāuzlabo katram no mums. Tā veidojas sadarbība. Īpašas sagatavošanās nav, galvenais ir nodrošināt, ka gan mašīna, gan paši esam stabili.”

Spilva: “Lielākās bailes ir nefinišēt, neatkarīgi no iemesla – vai tā būtu avārija, vai tehniska problēma. Tas ir tas, kas biedē visvairāk.”

Krieviņš: “Rallijā ieguldījumi var būt ievērojami, jo nepieciešami lieli izdevumi gan automašīnas uzturēšanai, gan sacensību sagatavošanai.”

Spilva: “Nav šaubu, ka tas nav lētākais sporta veids, mēs strādājam pie tā, lai noturētu entuziasmu. Protams, atbalstītāji, draugi – pašlaik galvenokārt iztiekam, pateicoties draugu un paziņu palīdzībai. Latvijā autosports ir balstīts tikai uz entuziasmu.”

Krieviņš: “Tas ir dzīvesveids, nevis tikai daļa no tā. Man darbā viss grafiks tiek pakārtots sacensībām – sacensība mēnesī, speciāli brīvdienas.”

Sportisti atzīst, ka lielākais pārsteigums ir iespēja redzēt un saprast rallija organizāciju no otras puses. Krieviņš: “Tas, ko redz un izbauda skatītājs, ir mazākais. Aiz tā slēpjas mēnešiem ilgs darbs. Patiesībā, teiktu, ka tās ir gadu gaitā veidotas iestrādes, lai vispār spētu noorganizēt pasākumu.”

Spilva: “Tāpēc vienmēr aicinām skatītājus un atbalstītājus – neiet cauri krūmiem, bet iegādāties biļetes, lai organizatoram būtu vieglāk, viņš nenonāktu finansiālos zaudējumos. Mūsdienās rallija organizēšana ir ļoti dārga, arī skatītājiem jābūt atbildīgiem, sekojot līdzi sacensībām.”

Liela priekšrocība pirms sacensībām ir iespēja izmēģināt trasi, kas ļauj labāk sagatavoties un izprast tās īpatnības. Rudevičs: “Ja sanāk maz braukt, šādi treniņi ir lielisks veids, kā “nopurināt ziemas putekļus”, īpaši ņemot vērā, ka vēsturiskajā klasē Latvijā ir ļoti maz posmu. Pēdējais ziemas posms bija gandrīz pirms pusgada, tāpēc daudz kas tiek aizmirsts. Turklāt – grants segums būtiski atšķiras no ziemas seguma, tāpēc šādi treniņi ir ļoti svarīga sagatavošanās daļa.”