Ikstens: "Eirokausu pieredzi Virslīgā neiegūt gadiem, tagad esam labāki"

Spēle šodien bija abpusēji diezgan uzbrūkoša un vārtsargiem darba netrūka. Kā tas viss izskatījās no tavām pozīcijām?
Jau 1.puslaikā diezgan ātri guvām divus vārtus. Varbūt pat nevajadzēja, jo uzreiz atslābinājāmies, un laikam jau mēs neesam tā komanda, kas prot turēt rezultātu un turpināt tā [uzbrūkoši - aut.] spēlēt esot vadībā. Šādās situācijās psiholoģiski nosēžamies. Labi, ka guvām tos kuriozos trešos vārtus - tas mums ļoti palīdzēja. Būtu daudz grūtāk, ja ietu uz 2.puslaiku pie 2:1. Tiesa, 2.puslaikā mums tāpat bišķiņ tāds bardaks "aizgāja", līdz ar to pie mūsu vārtiem radās standarti, pēc stūra sitiena arī ielaidām. Kā jau saku, nesanāk mums pārliecinoši turēt rezultātu, arī šodien neizdevās noturēt spēles disciplīnu. Labi, ka vinnējām.

Varbūt tevis pieminētais bardaks saistīts ar to, ka ļoti gribējāt nosargāt rezultātu un atkāpāties pie saviem vārtiem, līdz ar ko pazuda pretspēle?
It kā nē - bija trenera uzdevums, bija plāns arī 2.puslaikā nevis turēt rezultātu, bet turpināt spēlēt un arī uzbrukt līdz pašām beigām. Protams, pēdējās minūtēs viņu spiediens bija lielāks, viņi gāja uz priekšu un tad nosēdāmies. Bet principā, ja par visu 2.puslaiku, tad nebija tāda uzdevuma nosēsties - centāmies spēlēt, cik mums sanāca.

Pirmie ielaistie vārti laikam bija divkārši sāpīgi - pirmkārt, tas notika 45.minūtē [patiesībā 44.minūtē - aut.] un šķita, ka dosieties pārtraukumā vairs tikai pie 2:1, bet, otrkārt, tajā epizodē atsiti sarežģītu sitienu, tomēr sekoja atkārtotais raidījums tukšos vārtos.
Jā, tai epizodē man tādā veidā nepaveicās, jo atsitu, bet tik un tā viņi iesita, taču tāds ir futbols, tādi ir tie momenti. Ko tur pārmest, tā gadās. Mēs toties uzreiz pēc tam dabūjām trešos iesistos vārtus. Var teikt, ka tos trešos mums uzdāvināja. Kaut gan no otras puses pats Slava [krievu leģionārs Vjačeslavs Suškins - aut.] tos nopelnīja.

"Skonto" tabulā ir augstāk un šodien spēlēja mājās, taču pareizi saprotu, ka jums mērķis bija tikai un vienīgi uzvara, jo pirms šodienas mača bija izveidojusies plaisa starp jums un TOP3?
Protams, protams! Mums mērķis ir tikt trijniekā, un, ja mēs šodien nebūtu vinnējuši, tad tālāk droši vien būtu ļoti grūti. Tā plaisa tabulā būtu kā lieka nasta, ko uz saviem pleciem nest. Tagad kļuvis daudz vieglāk - vairs tikai divi punkti līdz "Skonto", esam pietuvojušies. Pat ja šodien būtu neizšķirts, starpība būtu veselus trīs punktus lielāka. Un turpmāk psiholoģiski būtu grūtāk. Tagad šī uzvara dos mums pārliecību.

Un vai arī Astafjeva akcenti pirms mača bija šodien doties agresīvi pēc uzvaras vai tomēr viņš vienkārši lika nospēlēt kvalitatīvi kopumā?
Domāju, ka jau no mūsu taktikas un sākumsastāva varēja redzēt, ka dosimies pēc uzvaras - mums izgāja divi tīrie uzbrucēji [Šuškins un Oļegs Malašenoks - aut.]. Sapratām arī, ka "Skonto" tagad bija smags periods - daudz spēļu, noguruši, liels zaudējums, kas čaļiem arī tik ātri neiziet ārā no galvas un kaut kur spiež [runa par 2:9 Debrecenā - aut.]. Viņi nav tik svaigi un to arī varēja redzēt. Un jā, mūsu akcents bija uzreiz iet uz priekšu un presingot, mums tas labi izdevās.

Un kā ar jums pašiem? Kā tev šķiet, vai komanda ir izaugusi pēc šogad gūtās pieredzes Eirokausos, vai komanda ir spēcīgāka nekā tā bija Virslīgas sākumā?
Domāju, viennozīmīgi. Eirokausu pieredze ir nenovērtējama. Šie Eirokausi noteikti deva mums pārliecību, ka mēs varam. Protams, tas bija arī ar veiksmes palīdzību, bet radusies pārliecība, ka spējam pārvarēt diezgan spēcīgas komandas. Čaļi viennozīmīgi būs progresējuši. Nezinu, cik gadus Virslīgā jāspēlē, lai iegūtu tādu pieredzi, kādu šovasar guvām Eiropas līgā. Ir svētīgi iegūt šādu pieredzi, izjust individuāli spēcīgākus pretiniekus - tas, protams, ļauj augt. Domāju, mēs tagad tikai spēcīgāki būsim. Jūtu, ka tā arī ir. Ne velti šodien guvām trīs vārtus.

Jau minēji, ka "Skonto", visticamāk, nav tikusi pāri Debrecenas briesmām. Kā ir ar jums šajā ziņā - esat pilnībā aizmirsuši neveiksmi Skopjē? 3.kārta bija tik tuvu... Nav palikušas "nogulsnītes"?
Īstenībā pirms pagājušās Virslīgas spēles ar "Daugavpili" vēl bija - kaut kur iekšienē grauza, jo nav tik vienkārši to aizmirst. Braucām uz Skopji ar cerībām, ka varētu izdoties, bija labas izredzes... Tagad pirms spēles ar "Skonto" viss jau bija aizmirsts. Pirms mača ar "Daugavpili" gan vēl "sēdēja" nepatīkams pārdzīvojums. Tagad viss ir sagremots un soļojam tālāk. Labi, ka šodien uzvarējām - tas mums dos pozitīvas emocijas.

Visbeidzot par tev tuvo aizsardzības tēmu - pirmkārt, šodien atkal bija jāiztiek bez Ginta Freimaņa, otrkārt, uzdevums bija spēlēt uzbrūkoši, kas, protams, nevarēja neatsaukties uz tavu vārtu drošību. Cik stipri tas viss iedragāja aizsardzību?
Protams, ka Gints pietrūka ne tikai kā spēlētājs laukumā, bet arī kā komandas motors un līderis, kurš prot arī īstajā brīdī kaut ko pareizi pateikt. Protams, viņam arī tās kvalitātes uzbrukumā ir labākas nekā, piemēram, Gubinam [šodien spēlēja Freimaņa pozīcijā, aizsardzības labajā malā - aut.], bet treneris veica pielāgojumus un izmaiņas. Šoreiz Rustamam tika dota visa mala [pussargs Sosranovs šodien spēlēja aizsardzības kreisajā malā - aut.], un Gubins vairāk ar Borisu [Bogdaškinu] pa malu, pussargi Gubinam palīdzēja. Principā Rustams Sosranovs šodien nospēlēja tā, kā parasti spēlē Gints [ar aktīvu pieslēgšanos uzbrukumiem - aut.], tā ka savas korekcijas šīs izmaiņas ievieš, un var teikt, ka Gints mums šobrīd ir diezgan neaizvietojams.