Šveicē un Slovākijā titulus izšķir septīto kauju papildlaikos

2026-05-01 13:36 Kārlis Justovičs

Šveicē un Slovākijā titulus izšķir septīto kauju papildlaikos — 2026. gada Šveices čempione Fribūra. Foto: Andrea Branca/JustPictures.ch/Scanpix

Īstens izslēgšanas cīņu kulminācijas saldais ēdiens pieredzēts Šveices un Slovākijas meistarsacīkstēs hokejā, dramatiskās septītajās spēlēs laurus plūcot attiecīgi Fribūras un Nitras vienībām.

1938. gadā dibinātais Fribūras klubs augstākajā līgā triumfēja pirmoreiz. 1983., 1992., 1993., 1994. un 2013. gada finālsērijās zaudējusī Fribūra šogad pamatturnīru pabeidza vien aiz Davosas, ceturtdaļfinālā ar 4-3 pieveicot Ivara Punnenova Rapersvīlu (atspēlēšanās no 0-2 un 2-3), bet pusfinālā ar 4-1 sakaujot Ženēvas "Servette". Davosieši šajās kārtās ar 4-1 apspēlēja Cūgu un Rūdolfa Balcera Cīrihes "Lions".

Finālsērijas pirmajās četrās kaujās uzvarēja viesi, bet piektajā Davosa mājās atguvās no 0:3, pēc tam izsēja 4:3 pārsvaru un papildlaikā bija pārāka ar 5:4. Sestajā cīņā Fribūra vadību pazaudēja 57. minūtē, bet papildlaikā davosiešus uzveica ar 2:1. Savukārt vakar Fribūra līdz 14. minūtei tika priekšā ar 2:0. Zviedra Klāsa Dālbeka un čeha Filipa Zadinas metieni Davosu glāba pamatlaikā, taču zviedrs Lukass Vālmarks papildlaika sestajā minūtē vairākumā sniedza zeltu Fribūrai.

2024. gada Špenglera kausa uzvarētājas rindās izslēgšanas turnīrā 19 kaujās 92,24% no metieniem atvairīja vecmeistars Reto Berra. Trīskārtējam pasaules vicečempionam pirmais Šveices Nacionālās līgas tituls 2009. gadā tieši Davosas rindās.

Iespējams, spožs karjeras noslēgums šis bija 40 gadīgajam uzbrucējam Žiljēnam Šprungeram, kurš dzimtās Fribūras klubu nemainīgi pārstāv jau kopš iepriekšējā gadsimta (!). Viņš Šveices valstsvienības rindās piedalījies vairākās pasaules meistarsacīkstēs un 2010. gada olimpiskajā turnīrā Vankūverā.

Fribūrieši Vālmarks (7+7), Henriks Berjstrēms (6+6) un Kristofs Berči (6+4) veidoja izslēgšanas turnīra ražīgāko trijnieku, bet davosiešiem Simonam Rīforsam, Adamam Tambelīni un Zadinam pa 4+6.

Šveices hokeja meistarsacīkšu 15 titulētākās vienības

Klubs	Tituli	Gadi
Davos	31	1926. 1927. 1929. 1930. 1931. 1932. 1933. 1934. 1935. 1937. 1938. 1939. 1941. 1942. 1943. 1944. 1945. 1946. 1947. 1948. 1950. 1958. 1960. 1984. 1985. 2002. 2005. 2007. 2009. 2011. 2015.
SC Bern	16	1959. 1965. 1974. 1975. 1977. 1979. 1989. 1991. 1992. 1997. 2004. 2010. 2013. 2016. 2017. 2019.
Zürcher SC	11	1936. 1949. 1961. 2000. 2001. 2008. 2012. 2014. 2018. 2024. 2025.
Arosa	9	1951. 1952. 1953. 1954. 1955. 1956. 1957. 1980. 1982.
Lugano	7	1986. 1987. 1988. 1990. 1999. 2003. 2006.
La Chaux-de-Fonds	6	1968. 1969. 1970. 1971. 1972. 1973.
Kloten	5	1967. 1993. 1994. 1995. 1996.
Bellerive Vevey	3	1909. 1919. 1920.
HC Bern	3	1916. 1917. 1918.
St. Moritz	3	1922. 1923. 1928.
Biel-Bienne	3	1978. 1981. 1983.
Zug	3	1998. 2021. 2022.
Les Avants	2	1912. 1913.
Rosey-Gstaad	2	1921. 1925.
Villars	2	1963. 1964.

Slovākijas Ekstralīgas titulētāko klubu ailēs pamazām nostiprinās Nitra, kas pirmo zeltu izcīnīja 2016., bet otro – 2024. gadā. Šogad ceturtdaļfinālā atspēlēšanās no 1-2 un ar 4-3 nolauzta aizsarga Kristofera Binduļa Mihalovces "Dukla", pusfinālā ar 4-1 pārspēta Poprada, bet finālā ar 4-3 uzveikta Bratislavas "Slovan". Nitras hokejisti sērijā pret galvaspilsētniekiem atguvās no 1-3, vakar papildlaika 14. minūtē zelta ripu iemetot 18 gadīgajam jauneklim Tomāšam Hrenko, kurš pēdējās pasaules U20 meistarsacīkstēs piecās cīņās sakrāja astoņus (5+3) punktus.

Lielu lomu panākumā spēlēja šobrīd 45 gadus vecais aizsargs Braņislavs Mezejs, kurš dzimtās pilsētas komandai palīdzējis triumfēt visās trijās minētajās reizēs. Mezejs jau 2000. (!) gadā debitēja Nacionālajā hokeja līgā (NHL), 2001. gadā pirmoreiz spēlējot pasaules čempionātā.

Nitras labā izslēgšanas posmā 19 cīņās 22 (7+15) nopelnīja Sebastiāns Cederle, bet 8+8 Samuelam Bučekam. "Slovan" komandā 17 spēlēs 17 (10+7) punkti amerikānim Raienam Dmovskim.

2023. gadā Nitra triumfēja IIHF Kontinentālajā kausā.