Facebook
GoogleFogelis: "Sporta ministrija nebūtu brīnumnūjiņa, kas izglābtu Latvijas sportu"
@Rolands_Elins
TV4 raidījumā "(Bez)maksas sports", analizējot Latvijas sporta pārvaldes sistēmu valsts līmenī, vairākkārt piesaukts vārdu savienojums "sporta ministrija". Raidījuma 9. epizode veltīta konkrēti šai tēmai, apspriežot iespējamos plusus un mīnusus, ko šāda iestāde varētu nest Latvijas sportam, un viedokli aicinājām izteikt arī vienu no pieredzējušākajiem Latvijas sporta funkcionāriem, LSFP prezidentu un Starptautiskās kamaniņu federācijas prezidentu Einaru Fogeli.
Intervijas ievadā LSFP prezidentam Einaram Fogelim tika vaicāts par IZM uzņemto kursu, ka ministrija pati uzņemsies valsts finansējuma sadalījumu sporta federācijām: "Redziet, finansējuma sadalījums ir, kā mēs te smējāmies, ekselis - tā ir, protams, būtiska funkcija, bet reizē arī nebūtiska funkcija. Saku tā tādēļ, ka mēs faktiski runājam par kaut kāda neliela valsts finansējuma sadalījumu. Proti, mēs runājam par apmēram 17 miljoniem eiro visai sporta nozarei, kas uz nozari principā ir sīkums."
2024. gada valsts budžetā programmai "Sports" paredzēts 51 miljons eiro, taču lielākā daļa no šī finansējuma ir paredzēta sporta skolu darbības nodrošināšanai. Kopējā dotācija sporta federācijām šogad ir 6,67 milj. eiro, no kuriem sporta federāciju pamatdarbībai ir atvēlēti 3,22 milj. eiro, bet 15 prioritārajām federācijām vēl 2,24 milj. eiro. Valsts budžeta dotācija LOV būs vairāk nekā 7 milj. eiro, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – 1,37 milj. eiro, LPK – gandrīz 1 milj. eiro, savukārt Latvijas Sporta federāciju padomei – 189 508 eiro (2023. gada atlikums - 164 683 eiro). Komandu sporta spēļu nacionālo izlašu finansējums šogad būs 1,6 milj. eiro, savukārt augstas klases sportistu sagatavošanas centru darbības nodrošināšanai šogad atvēlēti 350 000 eiro.
"Daudz būtiskāk šobrīd ir runāt, vai šis Latvijā ir palicis vienīgais sporta finansējuma avots, un diemžēl daudzām sporta federācijām izskatās, ka jā," sacīja Fogelis. "Iepriekšējos gados nebūtībā aizgāja gan azartspēļu un izložu nodoklis, kas bija svarīgs aspekts, gan labvēlīgā likumdošana attiecībā uz ziedotājiem - tas viss ir faktiski beidzies šobrīd. Palicis viens finansējuma avots, kas, sadalīts starp 90 sporta federācijām, ir pārāk mazs. Līdz ar to uzskatu, ka šobrīd svarīgāk ir runāt par to, kā radīt papildus iespējas sporta klubiem un sporta federācijām piesaistīt finanses, runāt par to, kādi ir valsts akceptētie finansējuma avoti. Vai nu valsts paliek pie pašreizējās budžeta iedaļas, par kuru ir skaidrs, ka ar to ir par maz, vai arī tiek radītas jaunas iespējas. Tas ir svarīgākais jautājums šobrīd, uz ko turklāt jāatbild ātrā tempā, citādi skaidrs, ka visas sporta organizāciju vajadzības nekādā gadījumā nevarēs apmierināt."
Raidījuma "(Bez)maksas sports" 9. epizodē, kas TV4 kanālā ēteru sasniegs 13. februāra vakarā, tika apspriests potenciālais termins "Latvijas sporta ministrija", un viedoklis par tādas nepieciešamību/noderīgumu tika vaicāts arī ilggadējam Latvijas sporta funkcionāram Fogelim.
"Pirmais jautājums ir tas, ar ko šāds veidojums nodarbotos," viņš atbildēja. "Eiropas valstu pieredze rāda, ka ir par sportu atbildīgā ministrija, bet visi attīstības būtiskie jautājumi ir nodeleģēti olimpiskajai konfederācijai vai sporta konfederācijām, kā nu kurā valstī, un tur ir pilnīgi citādi lēmumu pieņemšanas mehānismi. Piemēram, kā mums kaimiņos Igaunijā, kur olimpiskā komiteja faktiski atbild par visiem citiem sporta veidiem un sagatavo mērķu un prioritāšu sarakstus, ko pēc tam pārrunā ar Kultūras ministriju. Tajā, ja nemaldos, ir trīs cilvēku sporta departaments, kā uzdevums ir nodrošināt šo dokumentu tālāku virzību valdības gaiteņos. Taču šis departaments nu nepavisam nav tas, kas nodarbojas ar finansējuma pārdali un sporta likumdošanas iniciatīvām."
"Atbildot uz jautājumu, es noteikti neuzskatu, ka sporta ministrija Latvijā būtu kaut kāda brīnumnūjiņa," turpināja Fogelis. "Galu galā, vispirms jau jātiek pāri administratīvajām izmaksām, kas rastos šādas ministrijas vajadzībām. Es personīgi noteikti neuzskatu, ka sporta ministrijas izveide Latvijā būtu lieta, kas mūsu sportam būs brīnumlīdzeklis un atnesīs saulainu nākotni visām sporta organizācijām. Palieku pie tā, ka primāri tām ir jābūt pašām sporta federācijām, kas veido savu sporta veida attīstības politiku visos līmeņos - bērniem, senioriem, augstas klases sportistiem. Savukārt valsts ir tā, kas lietām, par kurām esam savstarpēji vienojušies, ka tās ir tā vērtas, nodrošina tālāku virzību."
"Kā tieši tas tiek administratīvi izveidots ministrijā, tas jau ir politiskās varas pārziņā, definējot mērķus, uz kuriem tad mēs ejam," sacīja ilggadējais LSFP vadītājs. "Tas ir tas, kas jāsaprot sporta sabiedrībai. Jābūt dialogam visos līmeņos, sākot no finansējuma saņēmēja sportista, turpinot ar sporta klubu, sporta izglītības iestādēm un federācijām līdz valdībai, lai varētu par kaut ko vienoties. Manā pietiekoši ilgajā pieredzē nav neviena valsts ierēdņa, kurš būtu kompetents visās šajās jomās. Mums ir maz cilvēku, kuri ir strādājuši gan sabiedriskā kārtā sporta klubā, pēc tam sporta federācijā un pēc tam valsts sektorā. Šādus cilvēkus Latvijā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tādēļ uzskatu, ka šajā procesā pie rezultāta iespējams tikt tikai tad, ja ir kopīgs darbs visu iesaistīto pušu izpildījumā."
Raidījums pilnā garumā būs skatāms 13. februārī plkst. 21.30. kanālā TV4, kā arī pēcāk pieejams portālā Sportacentrs.com. Studijā: 14. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un LOK izpildkomitejas loceklis, bijušais LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Izgrūst līdzekļus pilnīgi bezsakarīgā ( ģeopolitiskā) lieldzelzceļa projektā ,kurš tā nekad arī netiks pabeigts, daudziem šauri domājošiem ielikteņiem liekas svarīgāk.
-1 [+] [-]
Piemēram, tajā pašā Slovēnijā, kura pēc cilvēkresursiem ir līdzīga mums, pamatā visa sporta finansēšana gulstas uz pašvaldībām. Un tās ir kuras nosaka, ko un kā finansēs. Mums nez kāpēc daļa sabiedrības ir iedomājusies, ka valsts ir slaucama govs, kurai var piezīsties jebkurš nopietni nestrādājot ar sponsoriem, un necenšoties maksimāli labus panākumus gūt komercmačos.
[+] [-]
Es pat domāju, ka valstij beidzot jāsaņemas un jāpasaka atklāti, ka tā nefinansēs sportistus-tūristus, kuri mums ir biezā slānī. Plus skaidri definēs, kuri ir valsts atbalstāmie sporta veidi, un nevis dos naudu n-tiem sporta veidiem pa mazumiņam.
[+] [-]
pašvaldības pirms reformas bija lieli sporta finansētāji.. pašlaik gan sporta sponsorings, gan atbalsts, ziedošana ir neizdevīga, jo VID skrien pakaļ katram "šaubīgi ieguldītam" eiro. Tā vietā kopainu neredzot, grūstam
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Problēma Latvijā vienmēr ir ar masveidību un domāšana, ka bez masveidības un konkurences var sasniegt tiešām cienījamus rezultātus, kurus tiešām novērtē pasaulē arī algas čekos un tālākā sporta attīštībā- konkrētā valstī!
Paskaties kā piemēram hokejs sāka ar 1 halli un padsmit jauniešiem un izauga līdz 20 hallēm, tūkstošiem junioru, 200+ profiem!(arī tādiem, kuri nodrošina studijas ASV, kuras tur maksā lielu naudu!
Latvijas hokejisti un speciālisti tiek cienīti visur pasaulē un tas ir milzīgs progress!
Otrajā vietā liktu basketbolu, kas arī salīdzinoši ir audzis, bet ne tik strauji kā basketbols, bet ar lielākām zvaigznēm!
Pārējie sporta veidi var izcelties ar atsevišķiem panākumiem, sportistiem, sporta cilvēkiem, bet piemēram futbolā nekad nebūsim ar mežonīgu progresu, jo visas valstis strādā ar progresu!
[+] [-]
Atpakaļ dabūs vienīgi emocijas, kas iegūtu par medaļām- Pč, OS, bet tās neatsvērs tās emocijas, kas ir par futbola Euro 2004, hokeja bronzu, Pč basketbola 5 vietu!
Mazie panākumi ir svarīgi, bet labāk tomēr iegūt mazos panākumus, tur kur var iegūt arī lielos panākumus, ja grib progresēt.
[+] [-]
[+] [-]
Tas, ka valstij naudu jāiegulda bērnu un jauniešu fiziskā attīstībā, nav apspriežams.
[+] [-]
Tās ir kā vecāku un bērnu attiecības, kad vecāki atbalsta savu bērnu, kamēr tas patstāvīgi nostājas uz savām kājām, ja tā var teikt. Protams, bērnam patstāvīgā dzīvē būs kāpumi un kritumi, bet tas nekādā mērā neietekmēs to, ka viņam par visu pašam jādomā.
[+] [-]
Latvijā protams mārketings vēl attīstās, bet ja labākie sportisti reklamēja ātros kredītus, tad laikam tie sponsori rindā nestāvēja!
[+] [-]
-1 [+] [-]
Nevari piedalīties, ja vienkārši nav pilnas komandas!
Pilna komanda nozīmē, ka ir progress vai vismaz nav regress, jo piemēram biatlonā- vietas vari arī zaudēt, ja citas valstis ir labākas.
Es piemēram arī slēpošanā, peldēšanā 50-70 vietas neuzskatītu par tūristiem, jo atpaliktu līdz 10 sekundēm vairāku minūšu distancē ir tomēr mazāks tūrisms par tām valstīm, kas piemēram piedalās 100m sprintā kā wild card un noskrien 11,5 - 12 sekundēs!
Mūsu sabiedrība tomēr ir ļoti demokrātiska par bērnu sporta veidi izvēli, jo bērnu sports tiešām ir ļoti daudzveidīgs!(tas gan nāk par labu, gan arī par sliktu, jo sadala labākos spēkus)
+1 [+] [-]
[+] [-]
Šobrīd protams, ka atlase ir palikusi nedaudz nopietnāka.
-2 [+] [-]
[+] [-]
Patiesībā arī slēpošanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, tenisu par daļējiem komandu sporta veidiem, jo notiek komandu mači!
Budžets komandai un pārējais pēc individuāliem rezultātiem- būtu prioritātes uz kurām būtu jāvirzās, jo jebkurā lietā- bez komandas tu esi nekas!
+1 [+] [-]
[+] [-]
Savukārt, ja vērtē tikai pēc individuāliem rezultātiem tikai, tad daži savāc "džekpotu", bet sporta veidam nekāda progresa nav!
+1 [+] [-]
Tātad sakot ka pašvaldibas kaut ko uztur Latvijā ir patiesības izkropļošans.
Protams ta pati Liepāja ir macējusi veiksmigi investēt iegūto naudu..nav diskusiju par to.
Un pats galvenais-nezinu kādi un cik ir ieņēmumi pasvaldībām Slovēnijā.bet zinu ka Slovēnija ir industriali attīstīta valsts un tur arī meklējams cēlonis viņu bagatībai sportā.
Un pedējais-valstij nebūtu jāuztur profesionāli sportisti..nekadā veidā..varbut izņemot prēmijas par sasniegumiem OS un PČ.
[+] [-]
[+] [-]
Normāli butu jābūt algai atkarigai no līdzjuteju atnestā ienākuma.gan biļetes gan desiņas gan atributika.nav līdxjuteju-nav algas sportistam.šobrīd sportisti sanāk kā parazīti-pievienoto vettību(līdzjutējus)nepiesaista.bet algās saņem neadekvātus ciparus.
Lūk šī sifuācija jau saknē ir nepareiza.
Tas pats attiecas uz basi,hokeju utt
[+] [-]
Arī Latvijā var izveidot savu sporta finansēšanas modeli, bet tad daudz aktīvākām ir jābūt pašām sporta veidu federācijām, un nevis uz valsts atmesto finansējumu. Par ko Fogelis runā/stāsta šajā rakstā.
[+] [-]
[+] [-]
Un tieši tas pats attiecas uz daudzām sporta veidu federācijām, kuru aizsegā darbojas dažādas firmas utt., bet reāls marketings ar sporta veida līdzjutējiem nenotiek.
[+] [-]
[+] [-]
Bet es vairāk gribeju verst uzmanibu uz to ka šo mūsu profesionālie sportisti realitatē ir parverteti..jo to savu algu ta pa istam nemaz nenopelna..tatad visā tā viņu raudāšana par finansējumu ir nevietā...profesionālam sportistam ir janopelna alga ar savu sniegumu.
Par to ka pašvaldība atbalsta vai pat uzttur bernu sportu-100%pareizi.jo neviens nav atcēlis teicienu-vesela miesā vesels gars.un patīkami mazajas pašvaldibās(ne tikai Liepajā)vairak vai mazāk bernu sports tiek subsidets.
Rīga diemžēl ir atsevišķs gadījums..un nav jau tā ka pašvaldiba nedod...bet diemžēl klubu alkatībai nav robežu...
[+] [-]