De Jonga un Rusts kļūst par Eiropas čempioniem ātrslidošanas daudzcīņā
Nīderlandes pilsētā Hērenvenā noslēdzies Eiropas čempionāts ātrslidošanas daudzcīņā. Par jaunajiem kontinenta čempioniem kļuva Antonete de Jonga un Patriks Rusts, bet kopumā Nīderlande tika pie četrām no sešām godalgām.
Šogad Eiropas čempionāts, kā tas ir katru otro sezonu, sastāv no divām daļām, daļa sportistu sacenšas par Eiropas čempiona titulu daudzcīņā, bet citi tikai sprinta distancēs. Daudzcīņā sportistiem jāaizvada sacensības 500, 1500, 3000/5000 un 5000/10000 metru distancēs, kamēr sprintā sportisti aizvadīs pa divām sacensībām 500 un 1000 metru distancēs. Ne vienā, ne otrā Eiropas čempionāta variantā nepiedalās Latvijas vadošais ātrslidotājs Haralds Silovs.
Eiropas čempionāta otrā sacensību diena sākās ar 1500 metru distanci sievietēm daudzcīņā. Pēc pirmās sacensību dienas sieviešu daudzcīņas sacensībās vadībā izvirzījās Antonete de Jonga no Nīderlandes, kurai sekoja tautiete Irēne Šoutena un krieviete Natālija Voroņina. Īpaši svarīgas šīs sacensības bija tām ātrslidotājām, kas nebija astoņu labāko skaitā, jo tikai labāko astotnieks pēc trim disciplīnām kvalificējās 5000 metru slidojumam. 2019. gada Eiropas čempionātā atrākā 1500 metros bija De Jonga, kurai sekoja itāliete Frančeska Lolobrigida, kura kopvērtējumā pēc pirmās dienas bija devītā. Bija gaidāms, ka De Jongai tomēr sīvāko konkurenci sastādīs krievietes Jeļizaveta Golubeva un Jevgēņija Laļenkova.
Pēc 1500 metru distances veikšanas bija skaidrs, ka Lolobrigida nespēs aizstāvēt 2019. gadā iegūto daudzcīņas bronzu, kā arī nekvalificēsies 5000 metri distancei. Tikmēr Laļenkova savā slidojumā uzvarēja un uzstādīja labu mērauklu konkurentēm, kļūstot par sacensību līderi, pārsvaru iegūstot tieši distances otrajā pusē. Nākamajā slidojumā Džoja Bēne no Nīderlandes konkurēja ar Laļenkovu neklātienē, bet beigās gandrīz slidojumā atzina čehietes Martinas Sāblikovas pārākumu, kas ļoti ātri veica pēdējo apli. Pēc slidojuma gan abas palika uzreiz aiz krievietes.
Devītajā slidojumā Golubeva sacentās ar tautieti Natāliju Voroņinu, no kuras ātri vien atrāvās, neklātienē cīnoties ar Laņenkovu. Pirms pēdējā apļa Golubeva jau bija zaudējusi ātrumu un cīnījās vien par vietu labāko trijniekā, ko arī nespēja sasniegt, zaudējot līderei vairāk nekā sekundi. Pēdējais 1500 metru distancē palika nīderlandiešu Šoutenas un De Jongas duelis. De Jonga ātri ieguva pārsvaru pār tautieti, kā arī pēc pus distnaces pārliecinoši bija ātrāka par Laļenkovu. Atšķirībā no Golubevas De Jonga saglabāja savu ātrumu, kas beigās ļāva izcīnīt pārliecinošu uzvaru, atstājot aiz sevis Laļenkovu un tautieti Bēni, kura ieņēma trešo vietu.
Eiropas čempionāts daudzcīņā, Hērenvena, 1500 metri sievietēm
| Vieta | Sportists | Rezultāts |
| 1. | A. de Jonga (NED) | 1:54.83 |
| 2. | J. Laņenkova (RUS) | +0.66 |
| 3. | Dž. Bēne (NED) | +1.06 |
| 4. | M. Sāblikova (CZE) | +1.34 |
| 5. | J. Golubeva (RUS) | +1.81 |
| 6. | N. Zdrāhalova (CZE) | +2.04 |
Pirms izšķirošās 5000 metru distances kopvērtējuma vadībā bija De Jonga, bet otrajā pozīcijā vēl joprojām atradās Šoutena. Uz trešo pozīciju spēja pakāpties Golubeva, bet viņai sekoja Bēne un Sāblikova, kura noteikti bija viena no galvenajām favorītēm tieši 5000 metros, kur viņa noteikti varēja sadeldēt deficītu un iekļūt kopvērtējuma labāko trijniekā. Ātrslidotājas pāros sarindojās pēc vietas kopvērtējumā, pirmajām uz ledus izejot Ragnei Viklundai no Norvēģijas un Jevgēņijai Laņenkovai. Laņenkovai pilnībā pietika ar uzvaru slidojumā, lai izcīnītu septīto vietu šajā Eiropas čempionātā, jo teju visas pārējās konkurentes bija potenciāli labākas 5000 metros. Slidojumā Viklunda parādīja savu apņēmību, uzlaboja personisko rekordu un spēja uzveikt krievieti ne vien slidoumā, bet arī kopvērtējumā.
Interesants bija otrais slidojums, kurā sacentās Martina Sāblikova un Natālija Voroņina. Abas potenciāli bija spēcīgākās šajā distancē un reāli varēja iegūt gana lielu pārsvaru, lai vēl pacīnītos par godalgu. Distances pirmajā pusē abas slidoja līdzīgi, bet tad Sāblikova ieguva lielāku pārsvaru un to turpināja audzēt pēdējos apļos. Čehiete pārspēja savu konkurenti par teju septiņām ar pusi sekundēm, pirmā arī izslidojot no septiņām minūtēm. Džoja Bēne un Jeļizaveta Golubeva nebija sāncenses ne Sāblikovai, ne Voroņinai, bet viņām vajadzēja cīnīties par pozīciju noturēšanu kopvērtējumā. Bēne slidojumā pārliecinoši pieveica Golubevu, bet cīņā par vismaz bronzu kopvērtējumā atzina gan Sāblikovas, gan Voroņinas pārākumu.
Sāblikovai medaļa jau bija kabatā, bet bija jāatrisina tikai jautājums - kāda? Tas izšķīrās Antonetes de Jongas un Irēnes Šoutenas duelī. Abas Nīderlandes ātrslidotājas cīnījās ļoti līdzīgi par uzvaru slidojumā, kā arī neklātienē par otro vietu, cenšoties pēc iespējas mazāk zaudēt Sāblikovai. Pirms pēdējā apļa atpalicība bija nedaudz virs trim sekundēm. Pēdējā aplī Šoutena negaidīti pārliecinoši pieveica De Jongu, atstājot trešajā vietā sacensībās.
Daudzcīņas kopvērtējumā De Jongai izdevās iepriekš iekrāt gana lielu pārsvaru, lai 5000 metru distancē to nosargātu un atkal kļūtu par Eiropas čempioni. Sudraba godalga, pateicoties sekmīgajam sniegumam pēdējā disciplīnā, tika Irēnei Šoutenai, bet bronza Martinai Sāblikovai.
Eiropas čempionāts daudzcīņā, Hērenvena, 5000 metri sievietēm
| Vieta | Sportists | Rezultāts |
| 1. | M. Sāblikova (CZE) | 6:53.2 |
| 2. | I. Šoutena (NED) | +2.16 |
| 3. | A. de Jonga (NED) | +4.50 |
| 4. | N. Voroņina (RUS) | +7.45 |
| 5. | Dž. Bēne (NED) | +13.57 |
| 6. | R. Viklunda (NOR) | +15.82 |
Eiropas čempionāts daudzcīņā sievietēm
| Vieta | Sportists | Punkti |
| 1. | A. de Jonga (NED) | 159.303 |
| 2. | I. Šoutena (NED) | +7.53 |
| 3. | M. Sāblikova (CZE) | +10.17 |
| 4. | N. Voroņina (RUS) | +19.97 |
| 5. | Dž. Bēne (NED) | +23.16 |
| 6. | R. Viklunda (NOR) | +33.11 |
| 7. | J. Golubeva (RUS) | +33.48 |
| 8. | J. Laļenkova (RUS) | +47.05 |
Vīru daudzcīņā pēc pirmās sacensību dienas pārliecinošs līderis bija Patriks Rusts no Nīderlandes, bet tuvākais konkurents bija Svēre Lunde Pedersens no Norvēģijas. 2019. gada Eiropas čempionātā abi cīnījās par sudrabu, bet nu bija gatavi cīņai par zeltu. Vēl medaļu sadalē iesaistījās Marsels Boskers no Nīderlandes un Halgeirs Engerbrotens no Norvēģijas. 1500 metros uz vietu labāko trijniekā bez Rusta un Pedersena noteikti varēja pretendēt arī beļģis Bārts Svings, kurš astotajā slidojumā pārspēja krievu Sergeju Trofimovu un uzstādīja jaunu labāko laiku sacensībās.
Jau nākamajā slidojumā Engebrotens sacentās ar Boskeru, abiem spējot būt ātrākiem par Svingu, bet norvēģa un nīderlandieša duelī uzvaru izcīnīja Engebrotens, pārņemot vadību sacensībās. Pēdējā pārī Rusts stājās plecu pie pleca ar Pedersenu. Šajā slidojumā Rusts apliecināja savu favorīta statusu, pieveica Pedersenu un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru kopvērtējumā pirms 10000 metru slidojuma. Pedersens piekāpās arī savam tautietim Engebrotenam, paliekot trešajā vietā.
Eiropas čempionāts daudzcīņā, Hērenvena, 1500 metri Vīriešiem
| Vieta | Sportists | Rezultāts |
| 1. | P. Rusts (NED) | 1:45.53 |
| 2. | H. Engebrotens (NOR) | +0.61 |
| 3. | S.L. Pedersens (NOR) | +0.67 |
| 4. | M. Boskers (NED) | +1.13 |
| 5. | B. Svings (BEL) | +1.58 |
| 6. | S. Trofimovs (RUS) | +1.84 |
10000 metru slidojumā vīriem nestartēja visi astoņi labākie pēc trim veiktajām distancēm. Zviedrs Nils van der Pēls, kurš jau pierādīja, ka ir spēcīgs tieši garajās distancēs, kā arī nīderlandietis Mārvins Talsma ieņēma krieva Daņila Aldoškina un itāļa Andrea Džiovanini vietu. Abi uz pusi īsākajā distancē ieņēma attiecīgi otro un ceturto vietu, bet atpalicība kopvērtējumā bija gana liela, lai cerētu uz cīņu par medaļām. Par tām noteikti cīnījās nīderlandieši Partiks Rusts un Marsels Boskers, kā arī norvēģis Svēre Lunde Pedersens un beļģis Bārts Svings, bet Halgeira Engebrotena izredzes uz labu rezultātu sev neērtajā 10000 metru distancē viņu noteikti izslēdza no pretendentu loka.
Pēla un Talsmas duelī jau pirmajos apļos vadību ieguva Zviedrijas ātrslidotājs, kurš distances turpinājumā spēja atrauties arvien vairāk. Pēc 6000 veiktiem metriem zviedra pārsvars bija lielāks par astoņām sekundēm, bet vēl pēc apļa jau vairāk nekā deviņas. Distances finišā Pēls uzlaboja savu personisko rekordu par vairāk nekā četrām sekundēm, bet Talsmu pārspēja par vairāk nekā 18. Nākamajā slidojumā Svings nespēja konkurēt ar iepriekšējā slidojuma dalībniekiem, Pēlam zaudējot vairāk nekā pus minūti un beigās arī vietu kopvērtējumā.
Trešajā slidojumā Pedersens slidoja kopā ar Engebrotenu, kurš pārsteidzoši spēja turēt līdzi un pat būt vadībā distances gaitā pēc 4000 veiktiem metriem. Abi gan atpalika no zviedra Pēla. Distances otrajā pusē atpalicība pārsniedza 25 sekundes, bet abi uzvarētāju slidojumā noskaidroja pēdējos sešos apļos. Engebrotena pārsvars bija vairāk nekā sekunde, bet viņš to palielināja vairāk nekā četras reizes un uzstādīja jaunu personisko rekordu, labojot iepriekšējo par teju 11 sekundēm. Kopvērtējumā pirms pēdējā slidojuma Pedersenam izdevās nosargāt vismaz medaļu, bet Pēls tika garām arī Engebrotenam, starpībai gan esot vien 0.12 sekundes.
Pēdējā slidojumā jau pēc pirmajiem 4000 metriem bija skaidrs, ka Rusts, lai arī bija lēnāks par Pēlu un Talsmu, iet uz zeltu kopvērtējumā. Tikmēr Boskers centās turēties līdzās Rustam, lai saglabātu iespēju cīņā par sudraba godalgu. Boskers pamazām deldēja Pedersena pārsvaru un neklātienē panāca viņu tieši kopvērtējuma ieskaitē. Pēdējos divos apļos viņš savu pārsvaru nostiprināja, kas ļāva sasniegt vēlamo rezultātu. Pēls uzvarēja 10000 metru distancē, Talsma bija otrais, bet Rusts bez lielām problēmām ieņēma trešo pozīciju.
Ar to Rustam pietika, lai pārliecinoši kļūtu par Eiropas čempionu daudzcīņā, bet 10000 metru slidojumā sudraba godalgu kopvērtējumā sev garantēja Boskers. Līdzīgi kā 2019. gadā bronzas godalga tika Pedersenam, kurš beigās zaudēja Boskeram 0.44 sekundes.
Eiropas čempionāts daudzcīņā, Hērenvena, 10000 metri vīriešiem
| Vieta | Sportists | Rezultāts |
| 1. | N. van der Pēls (SWE) | 12:42.80 |
| 2. | M. Talsma (NED) | +18.26 |
| 3. | P. Rusts (NED) | +20.27 |
| 4. | M. Boskers (NED) | +33.44 |
| 5. | H. Engebrotens (NOR) | +35.16 |
| 6. | B. Svings (BEL) | +35.27 |
Eiropas čempionāts daudzcīņā vīriešiem
| Vieta | Sportists | Punkti |
| 1. | P. Rusts (NED) | 147.745 |
| 2. | M. Boskers (NED) | +41.22 |
| 3. | S.L. Pedersens (NOR) | +41.66 |
| 4. | N. van der Pēls (SWE) | +48.42 |
| 5. | H. Engebrotens (NOR) | +48.54 |
| 6. | B. Svings (BEL) | +55.50 |
| 7. | M. Talsma (NED) | +1:04.00 |
| 8. | S. Trofimovs (RUS) | +1:04.00 |