Silovs devītais Eiropas čempionātā daudzcīņā
Latvijas vienīgais ātrslidotājs Haralds Silovs svētdien dalību Eiropas čempionātā daudzcīņā, kas norisinājās Itālijā, noslēdza devītajā pozīcijā.
Kā jau ziņots, vakar risinājās sacensības daudzcīņas pirmajās divās disciplīnās. Haralds Silovs sestdien negaidīti uzvarēja 500 metru distancē, 5000 metros bija devītais, bet summā ieņēma piekto pozīciju.
1500m sacensībās Haralds Silovs šodien slidoja pārī ar itālieti Andreu Džovanīni. Pirmajos divos apļos mūsējais bija jūtami ātrāks - 23.9 pret 24.4 un 26.7 pret 27.3. Savukārt pēdējos divos apļos mūsējais turēja iegūto handikapu, līdz ar to pārsvars pieauga minimāli - 28.5 pret 28.6 un 30.1 pret 30.2.
Silova uzrādītās 1:49.44 minūtes galu galā deva sesto vietu 18 sportistu konkurencē. Šajā distancē uzvarēja četrkārtējais olimpiskais čempions Svens Krāmers no Nīderlandes (1:45.91), sekoja viņa tautietis Patriks Rests (1:46.40), bet trešo vietu ieguva norvēģis Svere Lunde Pedersens (1:46.65).
Pēdējā disciplīnā - 10 000 metru slidojumā - Silovs nestartēja. Līdz ar to kopvērtējumā Haralds palika devītajā pozīcijā, bet par Eiropas čempionu desmito reizi karjerā kļuva nīderlandietis Svens Krāmers. Otrais bija 10 000 metru distancē uzvarējušais Patriks Rests (arī no Nīderlandes), bet bronza tika norvēģim Sverem Lundem Pedersenam.
Kopvērtējums
# | Ātrslidotājs | Valsts | Punkti | Laiks |
---|---|---|---|---|
1. | Svens Krāmers | Nīderlande | 150.103 | |
2. | Patriks Rests | Nīderlande | 150.199 | +1.92 |
3. | Svere Lunde Pedersens | Norvēģija | 150.836 | +14.68 |
4. | Hovards Boko | Norvēģija | 152.456 | +47.06 |
5. | Sergejs Trofimovs | Krievija | 153.888 | +1:15.70 |
6. | Andrea Džovanīni | Itālija | 154.018 | +1:18.30 |
9. | Haralds Silovs | Latvija | 112.434 |
Līdz 2017. gadam Eiropas čempionāta medaļas ātrslidošanā tika dalītas tikai daudzcīņā, togad pievienojoties arī sprinta čempionātam. Savukārt pērn pirmoreiz notika Eiropas čempionāts individuālajās disciplīnās, kur Silovs gandrīz uzvarēja masu startā, bet tablo kļūdas dēļ sportistiem vajadzēja veikt vienu apli par daudz. Tagad nepāra gados notiek daudzcīņas un sprinta čempionāti, bet pāra gados risināsies individuālie.
Latvijai Eiropas čempionātu vēsturē ir viena zelta medaļa, ko 1939. gadā Rīgā četru disciplīnu summā guva Alfons Bērziņš.
Kā jau ziņots, 2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Silovs guva ļoti augsto ceturto vietu 1500 metru distancē, 1000 metros ierindojās 15. pozīcijā, savukārt sev parocīgajā masu startā nedaudz kļūdījās stratēģijā un neiekļuva finālā. Mūsu sportists nesa Latvijas karogu olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, tā bija otrā reize karjerā, jo pirms astoņiem gadiem saņēma identisku iespēju arī Vankūverā.
Šobrīd Silovs nezina cik ilgi turpinās karjeru, nesolot, ka startēs Pekinas olimpiskajās spēlēs. Silovs saka, ka šobrīd nezina cik ilgi turpinās karjeru. "Nekādus konkrētus gadus neesmu nospraudis, tomēr man ir personīga ambīcija par pasaules čempionātiem. Vai startēšu četrus gadus man nav atbildes. Jāskatās no veselības viedokļa, finansiālā, ambīcijām, mērķiem, gribasspēka. Neesmu no tiem, kas darīs tikai darīšanas pēc. Pagājušajā sezonā pēc ilgiem laikiem atguvu sporta garšu. Tas arī bija galvenais iemesls lēmumam - jūtu, zinu, ka varu. Fiziskie rādītāji par to liecina," pirms sezonas sportists teica sarunā ar portālu Sportacentrs.com.
Izmantotie resursi:
isuresults.eu
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
domāju, ka te nav stāsts par nestartēja.. bet kaut kādiem dīvainiem noteikumiem!
+1 [+] [-]
Pirms 10000 m distances tikai pirmie 3 vai 4 dabū automātisku dalību, pārējie 5 tiek pielikti pēc rezultāta 10000m, kas Silovam ir ļoti slikts. Nav jau pirmā reize, kad netiek klāt daudzcīņā pie 10000m slidošanas!
p.s. ja nemaldos tik vienreiz ticis uz 10000m slidošanu, kur palika pēdējais tāpat ar lielu ātrāvienu no visiem. Tas ir viņa klupšanas akmens daudzcīņā!