Deniss Vasiļjevs: starp četrkāršo lēcienu un ieklausīšanos sevī

Šajā sezonā Vasiļjevs piedalījās tikai divās sacensībās – martā pasaules čempionātā un pērn septembrī Vācijā notikušajā Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) "Challenger" sērijas turnīrā "Nebelhorn Trophy", kurās latvietis triumfēja, pieaugušo konkurencē gūstot pirmo šāda veida panākumu karjerā. Šai sezonai kopā ar savu titulēto treneri Stefanu Lambjēlu slidotājs bija izstrādājis jaunas programmas, turklāt brīvais slidojums tika atklāts ar četrkāršo lēcienu. Tā izdošanās vai neizdošanās līdz ar to noteica toni turpmākajai programmai. Vācijā šis elements izdevās, un Vasiļjevs punktos sasniedza jaunu personīgo rekordu, kamēr planētas meistarsacīkstēs jau sākumā nācās piezemēties uz plaukstām un pēc tam pieļaut vēl pāris kļūdas.

"Zinu, ka varu labāk. Pat, ja es būtu paveicis maksimumu no tā, ko biju plānojis, es tik un tā varētu labāk," sev raksturīgajā prasīgajā manierē portālam Sportacentrs.com saka Vasiļjevs. "Treniņu laikā to esmu pierādījis. Manas sajūtas par šo sezonu ir dalītas. Jūtu, ka neesmu paveicis visu, ko vēlējos."

Kaut arī šosezon bija tikai divas sacensības, Vasiļjevs sezonu nevēlas nosaukt par īsu. "Patiesībā tā šķita ļoti ilga. Ja ir normāla sezona, tad ir īss sagatavošanās posms un novērtējums sacensībās, īss sagatavošanās posms – novērtējums, īss sagatavošanās posms – novērtējums. Savukārt šajā sezonā bija ļoti daudz laika un neviena brīža, lai apstātos un analizētu. Tu it kā kaut kam pilnībā nododies, bet tam nav navigācijas. Esmu priecīgs, ka sezona ir cauri, un gaidu nākamo, kas jau varētu būt ierastāka."

Pasaules čempionātā Vasiļjevam neizdevās brīvais slidojums, taču īsā programma bija gana augstā līmenī – nopelnīti 81,22 punkti, kas tikai par dažiem punktiem atpalika no viņa personīgā rekorda (87,08).

"Īsajā programmā jutos dzīvs, tiešām to izbaudīju. Slidojums šķita dabisks, manu prātu nekas nenomāca. Vienkārša nodošanās slidojumam. Tādi brīži ir tiešām baudāmi," pēc rakstura Deniss pazīstams kā no sevis ļoti prasīgs. Kaut arī kopumā apmierināts ar paveikto īsās programmas slidojumā, viņš tomēr uzskata, ka tik un tā varēja labāk. Tas savukārt neizdevās brīvajā slidojumā. "Kad sacensībās pienāk laiks doties uz ledus, tas ir citādāk nekā pirms treniņa. Treniņā vienmēr vari atļauties pieļaut kļūdu. Savukārt sacensībās visām niansēm ir nozīme, un nevari būt gatavs pašā pilnībā. Stresa un klātesamības sajūta sacensībās vienmēr it kā ir tā pati, taču tajā pašā laikā – katru reizi tik atšķirīga. Kad esi uz ledus, jūti, ka nekad nebūsi pilnībā tam gatavs. Ir jāspēj tikt galā ar katru konkrēto brīdi. Tāpēc centies palielināt pārliecību un ticību sev, nevis treniņos, bet gan sacensību apstākļos. Jo vairāk sacensību, jo vairāk pārliecības iegūsti, un tad svarīgākajos brīžos spēj parādīt patieso sniegumu. Tieši tādēļ sezonas laikā vienmēr ir daudz sacensību, taču šosezon tas man trūka."

Vasiļjevs pasaules čempionāta īsās programmas slidojumā. Foto: AP/Scanpix

Vēl joprojām perspektīvais sportists nenoliedz, ka pirms izvēles programmas bijušas šaubas un iekšējas diskusijas, kaut gan to vajadzējis palaist vaļā un vienkārši ļauties slidojumam. To viņš noveļ arī uz pandēmijas dēļ tukšo sezonu, jo daiļslidotājiem sacensības – līdzīgi kā citos sporta veidos – ļauj sevi novērtēt kaujas apstākļos.

"Vēl nekad iepriekš nebiju jutis tādu pašapliecināšanās, ceļošanas un jaunu iespaidu trūkumu," atzīst Vasiļjevs, kuram bieži tribīnēs ir ārzemju līdzjutēji ar Latvijas karogu rokās. Pirms pāris gadiem uz Mārupi, lai vērotu Denisu uzstājamies Latvijas čempionātā, bija pat atbraukuši fani no Japānas.

"Bija tukšuma sajūta, pietrūka tā aspekta, ko šajā sporta veidā apbrīnoju visvairāk – būt uzmanības centrā. Pasaules čempionātā jutu lielāku sāncensību, bet krietni mazāk mākslas. Šī nav pieredze, ko vēlētos atkārtot. Nejutos, ka varētu kaut ko paņemt no ārpasaules, kamēr no iekšējās pasaules bija jāpaņem viss. Slidojot tiesnešu priekšā, varbūt jūties nedaudz nobijies un satraucies, un no viņiem nenāk tas siltums, ko gūsti no skatītājiem. Skatītāji uz sacensībām ir ieradušies, lai tās izbaudītu, ne lai koncentrētos uz slidotāja negatīvajiem aspektiem un meklēt veidus, kā noņemt punktus. Šādi nevar izjust sacensību garšu. It kā kāds būtu pagatavojis pastu, taču aizmirsis pievienot sāli."

Allaž ļoti prasīgs no sevis un cenšas izdarīt maksimumu jebkurā situācijā – šādi varēja raksturot Vasiļjevu, un arī viņa treneris Lambjēls neslēpa, ka tieši tas dažreiz bijis latvieša klupšanas akmens. Tagad daiļslidotājs lielu uzmanību pievērš tieši savai iekšējai pasaulei.

"Šosezon man bija laiks, lai pamēģinātu ko jaunu. Sāku strādāt ar jaunu ārpus ledus skolotāju, kurš prot cīņas mākslas Tai chi un Chi kung. Vairāk domāju par sava ķermeņa sagatavošanu un relaksāciju, nevis visu laiku dzīties uz priekšu un pāršaut pār strīpu, riskējot ar traumām. Vairāk strādāju ar sevi un lietām, kas ietekmē prātu. Tagad strādāju gudrāk, nevis smagāk," šo metodi daugavpilietis vēl turpina piekopt un atzīst, ka arī šosezon bijuši pārstrādāšanās brīži. "Vairāk uzmanības pievēršu savam ķermenim, vairs nedodos uz treniņiem tikai tāpēc, lai audzētu spēku. Strādāju uz niansēm."

Sportists atklāj, ka šosezon vidēji vienā treniņā veicis aptuveni 120 lēcienus, no kuriem vairāk nekā puse bijuši četrkāršie. Šāda slodze esot krietni par lielu un ar laiku varot radīt problēmas mugurā un citās ķermeņa vietās. Tāpat viņam ir jaunas slidas, kas arī prasa adaptācijas laiku.

Pasaules čempionātā Vasiļjevs abu programmu summā nopelnīja 213,05 punktus, kas viņam deva 18. vietu. Ar to bija pietiekami, lai vīriešu konkurencē Latvijai garantētu vienu kvotu nākamā gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Jānotiek kam ārkārtējam, lai tā nenonāktu Vasiļjeva īpašumā. Pekinā viņš varētu būt viena no Latvijas cerībām uz augstu vietu.

Pagaidām četrkāršie lēcieni Vasiļjeva programmās nav bijusi ierasta parādība, tomēr pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, kurās bija spiests samierināties ar 19. vietu, viņš uzsvēra, ka darbs pie šī elementa ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Jaunajā programmā ir šis lēciens un līdz Pekinai atliek to noslīpēt sacensību apstākļos.

"Jaunajā sezonā vēlos četrkāršos lēcienus iekļaut savās programmās un izpildīt regulāri. Pasaules čempionātā īso programmu izpildīju bez jebkādām šaubām. Vēlos to pašu ritmu atrast arī treniņos. Savā slidojumā vēlos kļūt brīvāks, iepriekš esmu bijis pārāk sasprindzis. Sacensībās nevēlos uzstādīt konkrētus mērķus, gribu drīzāk izbaudīt," norāda Vasiļjevs.

Kopā ar savu treneri Stefanu Lambjēlu. Foto: Goldenskate.com

Jau vairākus gadus Deniss dzīvo un trenējas Šveicē, taču viņš ir arī Daugavpils Universitātes trešā kursa students. Viegli neklājas, arī latviešu valoda ir piemirsusies, tāpēc dažreiz mācību laikā šādi tādi vārdi, lai saprastu, jātulko uz angļu valodu. Ikdienā Vasiļjevs runā angliski un franciski, arī mūsu saruna notiek angļu mēlē, taču viņš priecājas par katru iespēju parunāt latviski, kaut arī pilnībā izteikt savu domu viņš vairs nespēj. Savus vecākus klātienē Deniss nav saticis jau sen – pēdējo reizi viņš Latvijā bija 2019. gada nogalē, bet pēc tam visus plānus ar iegriešanos mājās izjaukusi pandēmija. Viņš ne tikai studē, bet brīvajā laikā nodarbojas arī ar rakstīšanu, topošajā grāmatā apvienojot savas fantāzijas un filozofisko pasauli, par kuru sportistam ir liela interese.

"Smags jautājums – kad es būšu Latvijā. Ja vēl Latvijā varu izvairīties no karantīnas, jo esmu sportists, tad to es nevarēšu, atgriežoties Šveicē. Savus vecākus neesmu redzējis ļoti sen. Ļoti gribu viņus satikt, taču tas būtu solis atpakaļ manā daiļslidošanas karjerā. Racionālu apsvērumu dēļ nevaru apmeklēt Latviju un savu ģimeni, un tas emocionāli ir ļoti smagi," Vasiļjevam jau ļoti apgrūtinoši bija uzturēties burbulī pasaules čempionātā. "Stokholmā bija jāsēž istabā 24 stundas. Bez maz vai kāpu sienās, jo man ļoti patīk atrasties dabā un svaigā gaisā. Tas bija ļoti smagi, taču esmu pateicīgs, ka mums vismaz bija iespēja sacensties. Tomēr tas vairāk bija kā pienākums, ko negribētos atkārtot. Sēdēt uz vietas man ir ļoti grūti. Esmu cilvēks kustībā."