Latvieši pasaules garākajās slēpošanas sacensībās
No 27. līdz 29. martam Grenlandē 12. reizi notiks pasaulē garākās slēpošanas sacensības "ARCTIC CIRCLE RACE". Distances garums ir 160km, kas jāveic trīs dienās ar nakšņošanu teltīs arktiskā vidē. Pirmo reizi šajā slēpojumā tiks pārstāvēta Latvija ar diviem amatieriem slēpotājiem no Cēsu puses - Ivars Sedlenieks (51) un Mārtiņš Niklass (32).
Dalībai slēpojumā uz starta tiek pielaisti ne vairāk kā 120 dalībnieki no "ārpasaules". Pārējo dalībnieku skaitu veido Grenlandes vietējie slēpotāji. Sacensību distance izveidota Grenlandes rietumu daļā 65km uz ziemeļiem no arktiskā loka, Sisimiutas apkārtnē. Lielākās grūtības slēpojumam dalībniekiem sagādā nevis distances garums, bet ekstremālie klimatiskie laika apstākļi. Dažu minūšu laikā saulains laiks var pārvērsties sniega vētrā. Marta beigās gaisa temperatūra dienā ir vidēji -150 -200F, bet naktī tā noslīd līdz pat -250 -300F. Katram dalībniekam distancē ir jādodas ar mugursomu plecos, kuras svars startā nedrīkst būt mazāks kā 5kg. Somas saturu veido rezerves apģērbs, pirmās palīdzības aprīkojums, pārtikas un dzeramā ūdens krājumi.
Iepriekšējos „ACR” slēpojumus kopš 1997. gada ir piedalījušies arī tādas slēpošanas sporta veida slavenības kā Bjorns Deli, Vegards Ulvangs; Tomas Alsgārds, Jens Arne Svartedāls un citi.
Sacensību organizēšanā tiek strikti ievērotas ilgtspējīgas vides aizsardzības prasības, maksimāli samazinot ietekmi uz vēl neskarto Grenlandes vidi. Sacensību organizēšanā ir iesaistīti vairāk kā 500 Grenlandes brīvprātīgie. Sacensību laikā dalībniekiem ir iespēja iepazīt Grenlandes pamatiedzīvotāju innuītu dzīvesveidu un kultūru.
Grenlande ir lielākā sala pasaulē (~34 reizes lielāka par Latvijas teritoriju), no kuras teritorijas 80% klāj ledāji. Salu apdzīvo ~ 57 000 iedzīvotāji (vidējiGlobālā sasilšanas rezultātā strauji samazinās ledāju biezums un platība. Ledāju atkāpšanās rezultātā strauji mainās Grenlandes piekrastes teritorijas, tiek atklātas jaunas salas. NASA pētījumu rezultāti liecina, ka vidēji katru gadu Grenlandes piekraste zaudē aptuveni 20 milj. km3 ledāju (~300 Latvijas teritorijas 1km biezumā), kas dod ~ 7% pienesumu globālā okeāna līmeņa celšanās.
Ja viss Grenlandes ledājs izkusīs, tad globālais okeāna līmenis celsies aptuveni par 9 metriem. Tai pašā laikā ledāju pazušana rada spiedienu no naftas ieguves industrijas uzsākt intensīvu naftas un dabasgāzes meklēšanu un ieguvi Grenlandē. Sacensību organizatori vēlās pievērst pasaules sabiedrības uzmanību uz globālām vides problēmām, kas skar arī Grenlandi.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Neviens skolā nav gājis?
Tie ir domāti -15 grādi pēc Celsija.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet citādi viss kārtībā, paldies par info.
Kilometrāža kā tāda nav nekas briesmīgs, briesmīgāk ir kad tas notiek visu to laiku atklātā laukā (pa dienu slēpo, naktī teltīs) un aukstumā...