Kalnu slēpotāji gatavojas pasaules čempionātam
Pirms dažām dienām Latvijas izlase kalnu slēpošanā atgriezās no treniņu nometnes Francijas kūrortā Valdizērē, kur nākamā gada februārī norisināsies pasaules meistarsacīkstes kalnu slēpošanā.
Uz Franciju Latvijas izlase bija devusies sekojošā sastāvā: puiši Roberts Rode, Einars Lansmanis, Kristaps Zvejnieks, Jurģis Grigorjevs un no meitenēm Kristīne Poška, kā arī treneri Dinārs Doršs un Staņislavs Sokoļenko. Meiteņu komanda šoreiz bija nepilnā sastāvā, jo izlases dalībnieces Liene Fimbauere un Anna Bondare savu slēpot prasmi pilnveido ''Fis Aid & Promotion'' programmas ietvaros, taču Ketiju Kleinšmiti diemžēl bija piemeklējis plaušu karsonis.
Valdizēres treniņnometnes laikā laika apstākļi bija ļoti mainīgi, te kūrortu piemeklēja sniegputeņi, te atkal saule, taču kalnu klimatam tā ir ikdienišķa parādība. Latvijas komandai ļoti paveicās ar treniņu organizēšanas iespējām, varējām trenēties vieni paši uz norobežota kalna, kur neviens mūs netraucēja. Šādos apstākļos izvēlējāmies trenēties Supergigantu, ko arī ļoti veiksmīgi realizējām.
Paši sportisti sacīja, ka šie esot bijuši labākie treniņi, kas Latvijas izlasei līdz šim bijuši. Pieminēsim, ka gaidāmajā pasaules čempionātā latvieši startēs ne tikai tehniskajās, bet pirmo reizi arī ātruma disciplīnās. Supergigantā startēs Roberts Rode, Einars Lansmanis un Svens Markss, bet superkombinācijā savu varēšanu mēģinās apliecināt Roberts un Einars. Tādēļ ļoti svarīgi bija realizēt iespējas trenēties ātruma disciplīnas arī šajā nometnē.
Līdz pasaules čempionātam palicis aptuveni pusotrs mēnesis, līdz tam vēl jāmeklē iespējas trenēties cik tas vien iespējams, šajā sakarā katram no izlases dalībniekiem jau ir savi plāni, un kopā komanda savāksies atkal ''Simader'' Latvijas čempionātā Bad Gašteinā, lai pēc tam uzreiz dotos uz pasaules čempionātu.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Slēpošanas savienība
Malači, ka cīnās un nepadodas un nebrauc uz PČ bez gatavošanās.
Distančniekiem salīdzinot ar norvēģiem un zviedriem vispār zeme jāēd, lai varētu kaut cik necik līdzīgi sacensties. Un viņi arvien vairāk opierāda, ka iet tai virzienā, jo nupat Zviedrijā mūsu juniors bija trijniekā FIS mačos starp Zviedrijas labākajiem junioriem. Ja varējām biatlonā un igauņi slēpošanā, varēsim arī mūsu slēpotāji, tikai vajadzīgs milzīgs darbs un veči, kas to var paveikt.
Kuru bez sportista un viņa tiešajiem atbalstītājiem interesē kur viņš ņem $ treniņiem, mačiem utt. Kad ir rezultāts slavē, kad zaudē - norok uz visu uzšpļaujot.
Tā ir aksioma mūsu sporta pasaulē gribat vai ne.
Tāpēc trenējieties slēpmaņi, mačojieties no sirds cik var kamēr var, tad jau redzēs kas sanāks! Rezultāti neizpaliks!