J.Teterim Latvijas rekords pasaules garākajā slēpojumā

Kaut arī pirmais Vasaloppet slēpojums notika salīdzinoši nesenajā 1922. gadā, leģendas pamatā ir 1522. gada notikumi, kad nākošais Zviedrijas karalis Gustavs Vasa veica šo attālumu, bēgot no dāņu iebrucējiem un pārliecinot savā ceļā satiktos vietējos zemniekus stāties pretī dāņiem un izcīnīt Zviedrijas brīvību.

Ņemot vērā slēpojuma vēsturisko nozīmi un kopējo prestižu, par dalībnieku sastāvu no Skandināvu puses šaubu nebija - ierindā bija bez izņēmuma visi labākie "maratonisti". Par favorītu tika uzskatīts trīskārtējais Vasaloppet uzvarētājs zviedrs Daniels Tinells. Biedrību "A2" šajā slēpojumā pārstāvēja Jānis Teteris un Toms Veits, bet no Latvijas šogad kopumā piedalījās pieci slēpotāji. Pavisam uz starta šogad izgāja 15 702 dalībnieki, no kuriem 14 934 sasniedza finišu.

Pēc starta jau tuvākajā kalnā notika pirmais atraušanās mēģinājums, kura rezultātā astoņu cilvēku grupiņa, ieskaitot norvēģi Tomasu Alsgārdu un čehu Staņislavu Rezacu ieguva divu minūšu pārsvaru pār sekotājiem. Tiesa, pārējiem slēpotājiem cītīgi strādājot, distances vidū grupa tomēr tika noķerta. Tālāk slēpojuma galvgalī izvirzījās zviedrs Tinells un, kā viņš pats izteicās pēc finiša, "strādāja par 110%". Pēdējos piecus kilometrus vadošā grupa bija palikusi tikai četru cilvēku sastāvā – zviedri Daniels Tinells un Jorgens Brinks, norvēģis Jorgens Auklands un čehs Staņislav Rezacs. Tad arī visiem bijis skaidrs, ka jāgatavojas kārtējam sprinta finišam, kurš šoreiz izdevās zviedram Jorgenam Brinkam. Viņa rezultāts: 04:02:59. Otrais palika Tinells (04:02:59), trešais - Rezacs (04:03:02), bet ceturtais - Auklands (04:03:06).

Jānis Teteris, startējot no pirmā koridora, sasniedza Latvijai līdz šim visaugstāko rezultātu, izcīnot 187. vietu (04:38:03). Distances lielāko daļu Jānis bija lielajā grupā ap 150. – 165. vietu, bet, tuvojoties finišam, kādus 18 km pirms tā, Jānis nedaudz palaida grupu, apzinoties, ka labāk savā pirmajā Vasaloppet slēpojumā finišēt nedaudz sliktākā vietā, nekā nefinišēt vispār.

Labākā no dāmām šoreiz bija zviedriete Suzanna Nistroma (04:33:37), atstājot aiz sevis tautietes Sandru Hansoni (04:33:39) un Sofiju Blekūru (04:35:59).

Tā kā šis bija arī FIS Marathon Cup 8. posms, un kopvērtējuma vicelīderis klasikas speciālists zviedrs Oskars Svards ierindojās tikai 7. vietā (04:04:54), vadību FIS Marathon Cup kopvērtējumā ar 43 punktu pārsvaru saglabā itālis Fabio Santus. Lai arī ir palikuši vēl divi posmi, Santum ir ļoti labas izredzes izcīnīt uzvaru FIS Marathon Cup kopvērtējumā. Dāmām kopvērtējumā vadību arī pēc šī posma saglabā zviedriete Dženija Hansone, bet pārsvars pār sekotājām – Nistromu un Sandru Hansoni vairs nav tik pārliecinošs – 95 punkti.

Jāpiemin, ka Jorgens Brinks nav vadošais "maratonists", un viņa uzvara tiek uzskatīta par nelielu pārsteigumu. Kā pēc finiša atzina pats Jorgens, tad pēc tam, kad šīs sezonas sākumā viņš nekvalificējās Vankūveras olimpiskajām spēlēm biatlona komandā (!!!), par viņa vienīgo sezonas mērķis kļuva uzvarēt Vasaloppet. Zviedrijā uzvara Vasaloppet tiek pielīdzināta uzvarai pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs, par ko, apsveicot uzvarētāju, atgādināja arī Daniels Tinells.

Paralēli Vasaloppet slēpojumam 6. un 7. martā Polijā notika cits Worldloppet seriāla posms – Bieg Piastow slēpojums, kur 44 km klasiskā stila distancē Latviju pārstāvēja seši dalībnieki, bet 44 km brīvā stila distancē Latviju pārstāvēja septiņi dalībnieki. Uzvaru 44 km klasiskā stila distancē izcīnīja čehs Peters Novaks ar rezultātu 02:12:35, aiz sevis atstājot savus tautiešus Dusanu Augustinaku (02:12:40) un Danu Slehtu (02:12:41). Savukārt, par uzvarētāju nākamās dienas 44 km brīvā stila slēpojumā kļuva cits čehs - Jiri Rokareks ar rezultātu 01:55:01.

Nākamajā nedēļas nogalē viss turpināsies - 14. martā Šveicē notiks nākamais Worldloppet seriāla posms, kas vienlaicīgi būs arī 9. FIS Marathon Cup posms – Engadin Skimarathon 42 km brīvā stila slēpojums, kur biedrību "A2" pārstāvēs Uģis Mitrēvics. Turēsim īkšķus!

Izmantotie resursi:
infoski.lv