Intriģējošā sieviešu stafete pasaules čempionātā

Pēc tam, kad 2009.gadā Liberecē aizraujošajā un četru komandu līdzīgajā cīņā stafetē uzvarēja Somija, bet Norvēģija ar Maritu Bjergenu un tobrīd vēl jauniņo Terēzu Juhaugu sastāvā palika bez medaļas, nākamajos četros čempionātos tieši norvēģietes bija tās, kas noteica galveno toni, izcīnot pārliecinošas uzvaras stafetēs. Nenoliedzot Heidi Vengas, Kristinas Steiras vai Astrīdas Jakobsenas devumu, tomēr galvenie nopelni bija Juhaugai un it īpaši Bjergenai, kura pēc 2009.gada neveiksmīgā čempionāta pēkšņi nonāca astmatiķu rindās, saņemot atļauju lietot attiecīgus medikamentus.

Bjergena 2018.gada pavasarī pēc Olimpiskajām spēlēm Korejā beidza karjeru, bet tāpat Norvēģija bija favorītes 2019.gada stafetē. Pēc pirmajiem diviem posmiem Norvēģija ar Zviedriju bija vadībā, atrodieties plecs pie pleca, bet trešajā posmā lieliskā Šarlote Kalla pret Astrīdu Jakobsenu atveda zviedrietēm 19 sekunžu pārsvaru (Jakobsena nebūt nenobrauca slikti, jo no visiem brīvā stila posmiem uzrādīja 3.laiku, ātrākām esot tikai Kallai un Juhaugai pēdējā posmā – aut.piez.). Pēdējā posmā labi turējās Stīna Nilsone, bet neapturamā Terēze Juhauga viņu noķēra, taču Nilsone neļāva norvēģietei beigās aiziet prom un, nodemonstrējot sprinteres spējas finišā, atnesa Zviedrijai pirmo zeltu pasaules čempionātos sieviešu stafetē. Neskaitot norvēģus, pārējiem slēpošanas interesentiem beidzot bija interese skatīties sieviešu stafeti, un tas pats tiek gaidīts šogad.

Nevienai no vadošajām komandām nav palicis pilnībā tāds pats sastāvs, pa vienai vai divām slēpotājām pamainoties. Lai arī vairāki ārvalstu speciālisti uzskata, ka zviedrietes ir galvenās favorītes un norvēģietes mēģinās viņas izaicināt, tomēr abu izredzes ir jāvērtē līdzvērtīgi. Neskatoties uz to, ka skiatlona un 10km intervāla starta rezultāti liecina, ka tikai Zviedrija (Sundlinga, Kalla, Andersone, Karlsone) un Norvēģija (T.U.Venga, H.Venga, Juhauga, Fossesholma) cīnīsies par uzvaru, tomēr arī Krieviju (Kirpičenko, Stupaka, Sorina, Ņeprajeva) un ASV (Svirbula, Mobē Bjornsena, Brenana, Diginsa) var pieskaitīt ne tikai medaļu, bet arī uzvaras pretendentēm. Pagājušajā čempionātā bez medaļas palikusī, bet pēdējos desmit gados vairākas bronzas medaļas ieguvusī Somija (šoreiz - Jensū, Matintalo, Roponena, Permekoski) centīsies atgriezties medaļās, taču viņu izredzes samazina pirms mēneša Falunā kājas traumu guvušās Kertu Niskanenas iztrūkums. Turklāt somi sastāvā nav ielikuši pieklājīgo 20.vietu skiatlonā ieguvušo Lauru Mononenu, bet viņas vietā pirmo posmu klasikā ir uzticējuši vairāk uz sprintu specializējušajai Jasmi Jensū, kura „Tour de ski” klasiskā stila distancēs bija aiz mūsu Patrīcijas Eidukas. Otro klasikas posmu viņām veiks Johanna Matintalo, kura „Tour de ski” laikā izcēlās ar divām piektajām vietām klasikas distancē, bet pēdējā mēneša laikā nav vairs tādā formā.

Arī zviedri pirmo posmu uzticējuši sprinterei, divas zelta medaļas šeit Oberstdorfā izcīnījušajai Jonnai Sundlingai, kurai tā būs debija pasaules čempionātu stafetēs. Pasaules kausa posmā pirms diviem gadiem viņa labi veica noslēdzošo posmu slidsolī, bet šoreiz viņas uzdevums būs noturēties kopā ar Tirilu Vengu un Janu Kirpičenko. Neskaitot pagājušo čempionātu, zviedrietēm parasti ir bijis kāds vājais jeb „Ahileja papēža” posms, cerams, Sundlinga to nepieļaus. Kalla zviedrietēm tāpat kā 2015. un 2017.gadā veiks otro posmu, cenšoties iegūt kaut nelielu pārsvaru pār pagaidām samērā blāvi startējošo Heidi Vengu. Trešajā posmā teicamā formā esošā Juhauga mēģinās atvest pārsvaru norvēģietēm, taču skaidrs, ka tas nebūs ne minūtes kā 10km (starp citu, 10km distancē pēc pirmajiem 5km viņa Karlsonei bija priekšā tikai 8 sekundes – aut.piez.), ne arī pusminūtes apmērā, jo zviedrietēm trešo etapu veiks divu bronzas medaļu ieguvēja Eba Andersone. Pēdējā posmā Karlsonei vajadzētu būt pārsvaram pār Fossesholmu, ja vien 19 gadus vecā norvēģiete pēkšņi nepārada tādu varenumu kā pasaules kausa posmā Lahti janvāra otrajā pusē. Pagaidām 2020.gada pasaules junioru čempione startē labi, bet ne tik, cik no viņas gaidīja.

Amerikāņi nav paņēmuši skiatlonā un 10km distancē Top25 tikušo Sofiju Laukli, bet ielikuši latviešu izcelsmes slēpotāju Heiliju Svirbuli, kurai pēc teicamajiem rezultātiem sezonas laikā tāpat kā Eidukai šobrīd ir formas kritums, skiatlonā ieņemot 37.vietu. Otro posmu labi vajadzētu veikt Sadi Mobē Bjornsenai, kura uzrādīja atzīstamus rezultātus pirms mēneša Zviedrijā un arī aizvakar, iegūstot 11.vietu. ASV pēdējā posmā būs Džesika Diginsa, kas varētu pacelt uz augšu amerikānietes, jo Rozija Brenana, kas veiks trešo posmu, ir patālu no tās superformas, kas sezonas pirmajā pusē viņai ļāva izcīnīt uzvaras un godalgotās vietas. Lai arī otrdien 10km distancē negaidīti vāji ar 29.vietu nostartēja Jūlija Stupaka, tomēr krievi cer, ka Jūlija spēs vismaz pietuvoties tam sniegumam, kas viņai ļāva šajā sezonā klasikas distancē uzvarēt un iegūt vienu otro vietu, un tad jau noslēgumā labākos rezultātus līdzšinējās divās distancēs sasniegusī Tatjana Sorina un Natālija Ņeprajeva, kuras sagaida ļoti spēcīga konkurence cīņā par pirmo vietu, bet bronza ir diezgan reāla. Jebkurā gadījumā vajadzētu būt interesantām cīņām jebkuru medaļu sadalē.

Mājinieces ir rādījušas labu sniegumu, taču ne tādu, lai pretendētu uz medaļām. Taču vietu sešiniekā Vācijai (Gimlere, Henniga, Pinka, Karla) vajadzētu nodrošināt, pacenšoties apsteigt kādu no pirmā piecinieka. Problēmas ar testu iziešanu ir radušās Itālijas komandai, bet ne distanču slēpotājiem, taču tik un tā Itālija bija spiesta izstāties no čempionāta. Taču iztrūkumu viņu dēļ nemanīsim, jo nav kā Dičentas un Belmondo laikos pirms divdesmit un vairāk gadiem. Pēdējo reizi medaļās itālietes tika 2005.gadā ar lielisku sprinteri un slidsoļa meistari Ariannu Follisu pēdējā posmā.

Šogad janvārī Lahti vienīgajā pasaules kausa posmā bija stafete, kur pārliecinoši uzvarēja norvēģietes, kurām sastāvs palicis tāds pats, tādējādi nepaņemot Olimpisko čempioni un aizvakar otru labāko rezultātu Norvēģijas izlasē uzrādījušo Ragnhildu Hāgu, kura par 16 sekundēm apsteidza Fossesholmu. Droši vien norvēģu treneri paļāvās uz šosezon pārbaudītām vērtībām, jo Hāga šajā sezonā PK nebija startējusi. Taču pārējās favorītkomandas tad nebija spēcīgākajā sastāvā.