M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"

-Kā un kur notika gatavošanās sezonai?
Sezonai sākām gatavoties diezgan agri, jau pēc pasaules čempionāta. Siguldas trasē veicām daudz testa braucienus, testos iegūtās zināšanas un informāciju izmantojām arī būvējot jaunās kamanas. Jau maijā sākām fiziskās sagatavotības treniņus pie Riharda Kotāna. Oktobrī veicām pirmos ledus treniņus Vinterbergas trasē Vācijā, kur testējām vasarā uztaisītās kamanas un Šveicē ražotās slidas. Citā laikā daudz trenējāmies Siguldā, dienā veicot maksimāli daudz braucienu, lai savāktu tā saukto kilometrāžu.

-Vai tika veikti kādi uzlabojumi kamanām starpsezonā? Kam pievērsāt lielāko uzmanību treniņos?
Viena no lietam ko pārveidojām bija skeletona stikla šķiedras aptecētājs Edgara (no uzņēmuma PAA) pavadībā. Mainījām daudzas lietas, bet tās visas ir nianses, kas vienkāršam līdzjutējam neko neizteiks. Vasarā gatavojoties lielāko uzmanību pievērsām spēka vingrinājumiem.

-Uzbūvēta jaunā starta estakāde. Cik daudz tev tas devis, zinot, ka starts nebija tava vājā puse, bet cik Tomasam, kuram gan starts reizēm iegriezis..
Jaunā starta estakāde ir loti nozīmīgs palīgs starta ieskrējiena pieslīpēšanai. Es esmu uzlabojis pāris simtdaļas starta ieskrējienā, bet Tomass aptuveni desmitdaļu. To redzot daži sportisti jau ir pieteikušies uz vasaras treniņnometni Siguldā.

-Pirmajā posmā tika pieļauta diezgan muļķīga kļūda, kad Tomass neuzvilka kapuci, kā rezultātā zaudēja cerības uz augstu vietu. Kā tā varēja gadīties un kas par to atbildīgs galvenokārt. Jūsu tēvs atbildību uzņēmās uz sevi...
Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Neieslīgstot niansēs, domāju, ka vispirms atbildību par notikušo uzņemas pats sportists un tikai tad pārējie.

-Cik daudz maksā skeletona kamanas? Kā mainījušās cenas?
Labas, konkurētspējīgas kamanas maksā ap 5000 eiro (iepriekšējā intervijā gandrīz pirms diviem gadiem Martins izteicās par 3000 eiro – aut.), bet te rodas jautājums, kas tad kuram ir labs un konkurētspējīgs, jo dažam labam kamanas varētu būt nenovērtējamas. Jā, agrāk kamanas maksāja mazāk, taču tuvojoties olimpiādei, neskatoties uz finansiālo situāciju, cenas aug lielā pieprasījuma dēļ. Pēc olimpiādes kamanas varēs iegādāties daudz lētāk, tas ir fakts.

-Kāda treniņu programma tiek pielietota, t.i. ko darāt, lai uzlabotu sportisko formu - skrienat, ejat uz svaru zāli, varbūt basketbolu u.tml. uzspēlējat?
Vasarā mums bija divi treniņi dienā - skriešana no rīta, vakarā svaru zāle, un atslodzei uzspēlējām arī hokeju.

Ilgāku laiku tiek runāts par Siguldas trases pārbūvi. Cik tas ir reāli šajos laikos?
Domāju, ka trases pārbūve ir izgaisusi līdz ar ekonomisko stāvokli valstī... Šis jautājums gan ir jārisina ar bobsleju saistītiem funkcionāriem, turklāt trase jau neatbilst tikai bobslejam (bobsleja četrinieku sacensībām), skeletonam tā ir piemērota.

-Pirms gandrīz diviem gadiem tu par sarežģītākajām trasēm nosauci Leikplesidu, Altenbergu un Turīnu. Kā tagad tiec galā ar šīm trasēm. Joprojām šīs vai varbūt vēl kādas ir tavas "neparocīgākās" trases?
Sarežģītāko trašu sarakstam stabili varētu pievienot olimpisko Vistleru. Ja agrāk varēju sūkstīties par informācijas nepietiekamību, jo visam lauzāmies cauri paši, tad tagad ir treneri, kas piepalīdz ar padomu. Tagad varētu teikt, ka viss ir atkarīgs no izpildījuma attiecīgajā trasē.

-Cik izmaksā viena sezona - visas pārbraukšanas, ekipējums, kamanu iegāde. Kādu atbalstu sniedz valsts, pašvaldība?
Es negribu izplūst niansēs, bet sezona mums izmaksā trīs reizes vairāk nekā mūsu valsts piešķirtais budžets, tāpēc gribētu pateikt paldies lokālajiem sponsoriem - "Siguldas būvmeistars", "Kaķu māja", "Aqua – brambis", "VW Īle" un "Herbst" pārstāvis Sigulda.

-Cik liela interese par tevi un brāli ir no citzemju medijiem?
Par mums citu valstu medijiem ir neliela interese, bet tas ir pašsaprotami – arī jums [mūsu valsts plašsaziņas līdzekļiem] par citvalstu sportistiem diez vai ir liela interese. Protams, man ir bijušas vairākas intervijas, bet to es skaidroju ar labajiem rezultātiem. Skeletona sabiedrību šobrīd ļoti interesē mūsu jaunās kamanas un treniņu process aizvadītajā vasarā.

-Kādus mērķus esi izvirzījis sev olimpiādē?
Man nav konkrētu mērķu, vēlos vienkārši izdarīt visu maksimāli labi un pēc vislabākās sirdsapziņas, tad arī tas dos rezultātu vietas izteiksmē. Tiesa, kādu... to es nezinu.

-Par pārējo sezonu. Cik pats jūties spējīgs pacīnīties par uzvaru kopvērtējumā? Pērn labi iesāki, pēc tam rezultāti kritās...
Es pat tā īsti nedomāju par kopvērtējumu un konkrētām vietām. Vienkārši jāsavāc maksimāli daudz punktu, lai nebūtu jālauza galva par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm, ja gadījumā notiek, kas neparedzēts, jo sports ir sports. Šobrīd arī mazliet jūtams atslābinājums pēc labi uzsākta sezonas sākuma, bet kā jau teicu - par kopvērtējumu nesaspringstu, taču, uzskatu, ka par pirmajām vietām pacīnīties ir patiešām reāli.

-Kas būs tavi galvenie konkurenti Pasaules kausā un olimpiādē?
Konkrētus uzvārdus nenosaukšu, taču par konkurentiem uzskatu pasaules kausa kopvērtējuma pirmos 15 skeletonistus. No viņiem jebkurš var "izšaut".

-Kas ir tās lietas, ko vēl līdz olimpiādei vajadzētu uzlabot gan Tev, gan Tomasam?
Sezonas laikā gan jau parādīsies lietas, kuras būs jāsakārto. Jau pirms pirmajiem posmiem kamanām bija sākušās mazas tehniskas ķibeles, tāpēc pirms Itālijas posma mēģināsim novērst.

-Vai pēc jūsu panākumiem Latvijā vairāk nesāk pievērsties tieši skeletonam? Pirms kāda laika startēja Undīne Vītola, tagad arī par viņu neko nedzird...
Jaunieši ir mēģinājuši uzsākt braukt, bet tiklīdz ieraudzījuši reālo ainu, tad sapratuši, ka investīcijas ir milzīgas... Ja būtu valsts apmaksāta programma kā kamaniņu sporta skola, tad jaunieši varētu mēģināt darboties, bet pagaidām nekā tamlīdzīga nav. Undīne šobrīd mācas augstskolā, brīvajā laikā arī trenējas, taču sīkāk par viņas plāniem nezinu.