Viedoklis: Vai Latvija bez biatlona komandas nogrims?
Vērojot Pasaules čempionāta biatlonā 20 km distances rezulātu listi, man, kā Latvijas iedzīvotājam un pilsonim, vaigos iesitas sārtums un gribas jautāt, kam mums vajadzīga tik milzīga biatlona komanda, ja nespējam apsteigt pat argentīniešus?
Palabojiet, ja kļūdos, bet esmu gandrīz pārliecināts, ka biatlonā jāprot vienīgi ātri slēpot un precīzi šaut. Protams, vēl jau ir tādas lietas, kā pareizs spēku sadalījums garākās distancēs, pareiza inventāra un smēru izvēle, bet tas jau nāk ar pieredzi un ir atkarīgs no rocības. No tās varētu būt atkarīgas arī šaušanas prasmes - jo vairāk pa mērķi izbliezīsi, jo stabilāk sāksi trāpīt. Tāpēc dažkārt var pieciest lielo kļūdu skaitu, tomēr arī tās bieži vien ir stipri virs pieļaujamās normas. Toties nav īsti saprotams, ka liedz mūsu puišiem, olimpiskās komandas nākamajiem/esošajiem dalībniekiem no sirds patikas izslēpoties, uzlabojot tehniku un izturību? Ja biatlonists ar divām kļūdām nevar finišēt pat 50 labāko skaitā, tad jājautā, kā viņš vispār zina, ka ir biatlonists? Vai arī, ja viņš regulāri pēc piena sūta 5, 6, 7, 8 šāvienus, kā viņš var būt pārliecināts, ka ir biatlonists? Kā biatlona komandā kādam var būt problēmas ar slēpošanu vai šaušanu? Ar laika apstākļiem, inventāru, veselību, kaut vai to pašu nelaimīgo smēru VAR būt problēmas, bet nevis ar šaušanu vai slēpošanu! Pamēģiniet ūdenspolo komandā paņemt spēlētāju, kam būtu problēmas ar peldēšanu!
Kāpēc Ilmāram Bricim un savulaik arī Oļegam Maļuhinam ar biatlonistam tik ikdienišķajām lietām problēmas bija reti (noteikti retāk nekā tagad!), bet jaunajai paaudzei vienā laidā? Nepretendējot uz nez kādu speciālista viedokli gribētos apgalvot, ka runa šeit ir par attieksmi. Man, piemēram, būtu kauns Latvijas formas tērpā vazāties pa pēdējām vietām un piekāpties tādām ziemas sporta veida "lielvalstīm" kā Grieķija un Argentīna. Daļai Latvijas biatlona (??) izlases dalībnieku acīmredzot nav...
Tad jājautā vai nepieciešams šo sporta veidu mākslīgi uzturēt pie dzīvības un cerēt, ka kāds no jaunajiem vienreiz izšaus, es atvainojos, sašaus un saslēpos kaut ko tiešām cerīgu? Jā, Jāņa Bērziņa 24. vieta un cerīgais sniegums šautuvē ir uzslavas vērts. Bet cik bieži šādas uzslavas varam izteikt un cik daudziem sportistiem? Varbūt varam iztikt bez stafetes komandas, uz mačiem regulāri vedot tikai, piemēram, divus labākos? Pārējie lai cītīgi trenējas un cenšas sevi pierādīti, un tikt šajā divniekā, ja vien vēlas. Iespējams, kaut kad Latvijā parādīsies supertalants ar fantastiski precīzu aci un ātrām kājām, kuram treniņos īpaši nebuūtu jāpiepūlas, bet šobrīd tāda nav, tātad viss jāpanāk smagā darbā, bet ar to kā reiz, šķiet, arī ir lielākās problēmas.
Tad kāpēc vajag melot pašiem sev un stāstīt, ka mums IR biatlona komanda? Vai bez tās Latvija nogrims, to sašķaidīs milzīgs metorīts vai visus iedzīvotājos sakodīs lielas, ļaunas vāveres? Diez vai. Laikam jau mums ļoti patīk sarkt...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Kāpēc Ilmāram Bricim un savulaik arī Oļegam Maļuhinam ar biatlonistam tik ikdienišķajām lietām problēmas bija reti (noteikti retāk nekā tagad!), bet jaunajai paaudzei vienā laidā? Nepretendējot uz nez kādu speciālista viedokli gribētos apgalvot, ka runa šeit ir par attieksmi. Man, piemēram, būtu kauns Latvijas formas tērpā vazāties pa pēdējām vietām un piekāpties tādām ziemas sporta veida "lielvalstīm" kā Grieķija un Argentīna. Daļai Latvijas biatlona (??) izlases dalībnieku acīmredzot nav...
Tad jājautā vai nepieciešams šo sporta veidu mākslīgi uzturēt pie dzīvības un cerēt, ka kāds no jaunajiem vienreiz izšaus, es atvainojos, sašaus un saslēpos kaut ko tiešām cerīgu? Jā, Jāņa Bērziņa 24. vieta un cerīgais sniegums šautuvē ir uzslavas vērts. Bet cik bieži šādas uzslavas varam izteikt un cik daudziem sportistiem? Varbūt varam iztikt bez stafetes komandas, uz mačiem regulāri vedot tikai, piemēram, divus labākos? Pārējie lai cītīgi trenējas un cenšas sevi pierādīti, un tikt šajā divniekā, ja vien vēlas. Iespējams, kaut kad Latvijā parādīsies supertalants ar fantastiski precīzu aci un ātrām kājām, kuram treniņos īpaši nebuūtu jāpiepūlas, bet šobrīd tāda nav, tātad viss jāpanāk smagā darbā, bet ar to kā reiz, šķiet, arī ir lielākās problēmas.
Tad kāpēc vajag melot pašiem sev un stāstīt, ka mums IR biatlona komanda? Vai bez tās Latvija nogrims, to sašķaidīs milzīgs metorīts vai visus iedzīvotājos sakodīs lielas, ļaunas vāveres? Diez vai. Laikam jau mums ļoti patīk sarkt...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Ko tad tu šeit man kaut ko atbildi? Vai vienkārši šeit drosme lielāka - aiz kompja slēpjoties?
Par mudaku tu vispār nosauci mani. Par to, ka negribēsi satikt un normāli izrunāt tēmu aci pret aci - nebrīnos. Tipiskais "varonis maskā", kādu pilnas interneta klaigātavas.
p.s. shkjiet kopsh aktiivas spamoshas Delpos tik daudz nebiju drukaajis komentos
Citāts:
Publicējis Paijpuisiitis
2) Neatceros, kā to skeletona meiteni sauca, bet vakar pa LTV7 pēdējā sižetā varēja redzēt, ka meitenei deg acis un viņa grib kautko sasniegt. Varbūt jauna, varbūt dumja un naiva, bet man tas patika. Reti gadās redzēt lv sportistus, kuriem iekšā ir tas sportiskais niknums. Ka grib katru posmu nomaukt pēc iespējas labāk un ir neapmierināts ar sevi un visu pasauli, ja kautkas nav izdevies kā nākas.