Zem lupas: "Jēkabpils Lūšu" treneris Obrumans pēta un analīzē finālsēriju

Mārcis Obrumans ir viens no talantīgākajiem un daudzsološākajiem jaunajiem Latvijas volejbola treneriem, kurš kopā ar “Jēkabpils Lūši” komandu iepriekšējās četras sezonas izcīnījis zeltu Latvijas čempionātā, kā arī kļuvis par četrkārtēju Latvijas kausa ieguvēju. Tiem sporta draugiem, kuri vaicās, kāpēc finālā šogad neredzam “lūšus”, atbilde pavisam vienkārša. Jēkabpils volejbolisti kļuvuši par labu eksportpreci Eiropā (komandu pēdējās divās sezonās pametuši gandrīz visi sākumsastāva spēlētāji), bet jaunie “lūši” pagaidām ir tikai mazi “lūsēni”.

Paralēli cīņai par LČ par bronzu, lūdzām jēkabpiliešu treneri “likt zem lupas” finālsēriju. To Obrumans arī darīja, un, lūk, kas no tā sanāca!

Trenera iespaidi par pirmajām divām sērijas spēlēm:

Ņemot vērā sezonas savstarpējo spēļu bilanci (5-1 par labu “RTU/Robežsardze/Jūrmala”), ierindas sporta draugs varētu prognozēt diezgan vieglu pastaigu tieši Jūrmalai. Atskanot pirmajai finālsērijas tiesnešu svilpei un pirmajām izspēlēm, daudzu prognozes noteikti mainījās, vai arī vairs nebija tik viennozīmīgas.

Jūrmalnieku acīs varēja vērot mieru un savā ziņā arī pašpārliecinātību, savukārt daugavpiliešiem motivāciju meklēt nevajadzēja - Daugavpilī līdzjutējs ir visai prasīgs pret savu komandu. Fināla pirmās spēles pirmais sets aizritēja aizsardzības dominancē. Vienā tīkla pusē vairāk bumbas cēlās augšā piektajā zonā, kur to cementēja Kaspars Kronbergs, savukārt otrā tīkla pusē labu darbu paveica sestā zona - īpaši Ēriks Voroņko. Pašaizliedzīga spēle aizsardzībā ir rādītājs komandas vēlmei uzvarēt. Abu komandu saspēles vadītāji mēģināja daudzveidot spēli, dodot iespējas realizēt iespējas ikvienam no komandas uzbrucējiem. Seta galotnē pie rezultāta 22:23 daugavpilieši veica diagonālo maiņu, kura šoreiz vēlamo rezultātu nedeva, bet iespējas bija visai labas. Seta galotne liecināja par šīs sērijas neprognozējamību.

Par atslēgas posmu otrajā setā varētu minēt brīdi pie rezultāta 18:15. Tur daugavpilieši veiksmīgi spēlēja aizsardzībā, turklāt pārvērta šīs aizsardzībā nospēlētās bumbas arī punktos. Jāpiemin ka šajā setā mājinieki spēli uzbrukumā dažādoja, izspēlējot vairākas “paipa” kombinācijas (uzbrukumi no otrās līnijas tīkla vidū), kas visa seta griezumā ļāva visai produktīvi darboties uzbrukumā, izmantojot visa tīkla garumu.

Spēles trešais sets no kvalitātes viedokļa bija kļūdām bagātāks, abas komandas lielāku uzsvaru lika uz servēm, līdz ar to kļūdu skaits servēs pieauga. Savukārt tās serves, kuras mērķi sasniedza, punktos labāk pārvērta daugavpilieši. Uzbrukuma veidošana un tā realizācija ar augstāku procentu bija tieši mājiniekiem.

Spēles ceturtais sets pagāja jūrmalnieku zīmē. Tas notika, galvenokārt, pateicoties, neitralizētajiem “Ezerzeme”/DU uzbrukumiem tieši ar bloku. Bloks nereti ticis piesaukts kā Vildes vadīto komandu firmas zīme.

Spēles izšķirošajā setā Daugavpils komanda ar veiksmīgiem blokiem un aizsardzībām neļāva īsti izpausties Jūrmalas uzbrukuma līderim Matīsam Gabdulļinam. Raimonda Vildes vadītā komanda spēli vienkāršoja, vairāk uzticoties tieši Matīsam, savukārt Daugavpils vienībā saspēles vadītājs Mārtiņš Jansons piespēles “kaisīja” visos virzienos, rezultātā Daugavpils komandas pelnīts panākums visā mačā – 3:2.

Otrā finālspēle, kas norisinājās Jūrmalā, raisīja vairākus jautājumus. Galvenais no tiem: kura komanda spēs demonstrēt labāku sniegumu otrajā dienā pēc piecu setu cīņas? Manuprāt, sportiskais niknums un nekaunība vairāk bija jūrmalniekiem, bet DU atsevišķās epizodēs pazuda fokuss un koncentrēšanās visas spēles garumā.

Spēles pirmajā setā Daugavpils vienība neatrada nekādus “ieročus”, lai apturētu RTU uzbrukuma līderi Gabduļinu. Matīss darīja praktiski visu, ko gribēja. Spēles gaitas maiņa notika pirmajā setā, daugavpiliešiem esot vadībā ar 22:20. Pēc pusminūtes pārtraukuma Armandam Rokjānam kļūda servē, savukārt pretējā tīkla pusē RTU kapteinim Gatim Slavēnam piecas serves pēc kārtas, viena no tām neatvairāma – “eiss”, turklāt uzreiz pēc pārtraukuma. Rezultātā uzvara mājiniekiem.

Šāda seta galotne palika bez paliekošām sekām nākamā seta ievadā. Otrā seta gaita un cīņa bija ļoti līdzvērtīga, taču seta galotnē drošāk un aukstasinīgāk nospēlēja jūrmalnieki, pēdējos punktus gūstot ar māņu sitieniem, kuri nebija nemaz tik sarežģīti, drīzāk daugavpilieši slinkoja aizsardzībā.

Trešajā setā mazāk pie teikšanas tika Gabduļins, arī pārējie komandas biedri vairākkārtīgi nespēja gūt punktus ar uzbrukumu, pašiem kļūdoties tajos. Daugavpilieši lielāko punktu ražu savāca ne pie pašu spēka servēm, bet gan planējošām.

Spēles ceturtais sets aizritēja visai līdzīgi, abām komandām apmainoties ar kļūdām. Tās varētu būt sekas devītajam (!) setam divu dienu laikā… Galotnē veiksmīgāk un produktīvāk nospēlēja tieši RTU līderi, līdz ar to pelnīta uzvara otrajā mačā.

Kāds būs sērijas turpinājums?

Sērījā līdz kādas komandas tim uzvarām draudzīgs neizšķirts 1-1, un šobrīd tiešām draudzīgs, jo abas komandas lielos asumos nav iesaistījušās. Katrai nākamajai spēlei vērtība tikai aug un spēlētāju nervi tiek nospriegoti arvien vairāk. Var teikt, ka 15. aprīlī (sestdien plkst. 16.00 Daugavpilī) sērija sāksies no jauna, taču šoreiz jau līdz kādas komandas divām uzvarām.

Esmu drošs, ka pirmās divas spēles vairoja daugavpiliešu līdz šim, iespējams, iedragāto pašapziņu, spēlējot tieši pret jūrmalniekiem. Mājas spēļu priekšrocības ir ļoti būtisks faktors, ko arī parāda abu komandu uzvaras savu skatītāju priekšā. Grūti pateikt, kas specifisks ir Daugavpils zālei, bet tur nereti daudzas komandas nerāda savu ne tuvu labāko sniegumu. Tieši pretēji - mājinieki tur demonstrē saturīgu volejbolu. Jūrmalā, zāle mājīga, bet, cik zināms, tā RTU komandai nav ikdienas treniņu vieta. Nu un, protams, mazāk būtisks faktors – līdzjutēji, Daugavpilī tie tomēr savācās vairāk un visnotaļ ir “tuvāk komandai”.

Atbildīgu spēļu briedums – vai tas ir svarīgs? Šajā aspektā liels pārsvars nenoliedzami ir “RTU/Robežsardze/Jūrmala komandai. Negribas pārvērtēt šo faktu kā būtisku sērijas turpinājumam, bet atsevišķiem spēlētājiem tas noteikti ir un būs neatsverams pluss. Titulu izcīnīs komanda. Jāpiemin arī treneru faktors, Raimondam aiz muguras daudzu gadu karjera trenera amatā, bet Rihardam šis ir pirmais gads un uzreiz fināls.

Abiem treneriem ir pietiekami lielas iespējas variēt ar spēlētājiem dažādās spēles situācijās, ko arī līdz šim viņi ir darījuši. Rezervistu pienesums turpmākajās spēles var būt ļoti būtisks faktors.

Pēc pēdējās aizvadītās spēles līdz trešajai spēlēi būs pagājusi teju nedēļa. Būtisks faktors, kā komandas būs gatavojušās. Ne trenējušās, bet tieši gatavojušās konkrētam pretiniekam. Jā, sezonas laikā ir aizvadīts pietiekami daudz savstarpējo spēļu, lai teiktu, ka viens otru ļoti labi pazīst. Zinot, ka abas komandas līdz šim praktiski nemainīgos sastāvos un novietojumos sāka spēles, no spēles uz spēli noteikti var niansētāk modelēt pretinieku. RTU trumpis krīzes momentos ir kapteiņa Slavēna sūtīšana laukumā, kas ar savu emocionālo lādiņu, kā arī produktīvajām darbībām laukumā neļauj norimt komandas biedru emocijām. Ja salīdzina abas komandas emocionālā fona aspektā, tad Daugavpils spēlētāji ir nedaudz nosvērtāki, kautrīgāki, mierīgāki, bet ne mazāk izsalkuši un noteikti motivētāki izcīnīt čempionāta zeltu.

Jūrmalnieku līdera Gabdulļina apturēšana (vismaz apslāpēšana) uzbrukumā varētu būt Daugavpils komandas grūtākais nākamajās sērijas spēlēs. Reizē gan minēšu, ka tā noteikti nav neiespējama misija. RTU ļoti ātri veido uzbrukumus no ceturtās zonas, savukārt otrajā zonā bumbas līdz uzbrucējiem lido ilgāk. Daugavpiliešiem būtiski ir labi uzservēt, līdz šim šķiet tieši pie planējošajām servēm viņi guvuši visvairāk punktu pie savas serves.

Pirmajās divās spēlēs nedaudz daudzveidīgāk spēlēja daugavpilieši, izmantojot otro līniju tīkla vidū. “Paipa” kombinācijā līdz šim vairāk darbojās Rokjāns un Voroņko, taču līdzīgi ieroči ir arī Jūrmalas komandas otrā tempa uzbrucējiem. Serves agresivitāte jaudīgāka bijusi jūrmalniekiem, bet arī daugavpilieša Špakova planējošās serves otrajā spēlē sagādāja pietiekami lielas problēmas pretinieku serves uzņēmējiem. Bloks vienmēr ir bijis Raimonda Vildes vadīto komandu firmas zīme, taču te neatpaliek arī Puķīša vadītie vīri.

Statistikas ailēs var redzēt visai līdzīgus skaitļus 20 ar bloku gūti punkti DU komandai, savukārt 21 punkts divās spēlēs RTU komandai. Jāpiemin, ka tie ir sausi skaitļi, kas ne vienmēr ataino patieso bloka kvalitāti. Noteikti esmu par interesantu, saistošu, emocionālu un intriģējošu turpmāko finālsēriju un par to, lai čempionu kausu kāda no komandām virs galvām paceltu 19. aprīļa (sērijā tad plānota piektā spēle) vakarā!

Finālsērija:

Latvijas čempioni volejbolā