Kārts labāka par šķēpu?

Varētu likties, ka 5,50 vai 5,60 metri, ko tur Inta Pujāta puikas vai Mareks Ārents lēkā, pasaulē nekas nav. Sergejs Bubka lēca pāri sešiem metriem tikpat ikdienišķi kā spaidīja televizora pulti, tagad francūzis Reno Lavilenī kuru katru brīdi stadionā leks augstāk par Bubku, bet manēžā to jau ir izdarījis. Arī Latvijas rekords, kas pieder Pujātu trenerim Aleksandram Obižajevam, ir iespaidīgie 5,80 metri. Kāda te izcilība pieticīgajiem 5,50-5,60 metriem!? Paskatoties uz procesa otra pusi Vieglatlētikas prognožu spēles griezumā, par spīti tādiem ik pa brīdi izciliem rezultātiem kā Jeļenai Prokopčukai garajos gabalos, Laurai Ikauniecei – Admidiņai daudzcīņā, Aigai Grabustei tāllēkšanā, Madarai Palameikai un Rolandam Štrobinderam šķēpa mešanā, tieši kārtslēcēji līdz šim visvairāk mēnešus uzvarējuši spēles ietvaros. Arī jūnijā. Un uz to pašu pusi velk arī jūlijā. Jūnija sākumā sacensībās Polijā, Žaru pilsētiņā Igora Izotova audzēknis Mareks Ārents savas „Eiropas tūres” ietvaros pārvarēja 5,60 metru augstumā novietotu latiņu (vairāk par sacensību norisi un rekordlēcienu jau jūlija sākumā lasiet portālā šeit: “Air Baltic” izjauca plauktiņus ). Tas Marekam deva 1157 punktus un uzvaru prognožu spēlē. Apliecinot kārtslēkšanas lomu Latvijas vieglatlētikā, otro vietu ieņēma Pauls Pujāts, kurš dažas dienas pēc Ārenta lēciena personiskajam rekordam (5,55 m) NCAA čempionātā Jūdžinā pievienoja arī ASV studentu vicečempiona titulu. Spēles goda pjedestāls tā arī palika bez šķēpmetējiem, jo trešo vietu ar 3:39,16 minūtēs noskrietiem 1500 metriem ieguva Viktora Lāča aizbilstamais Dmitrijs Jurkevičs. Atgriežoties pie šķēpa metējiem, mēs zinām, ka viņi var mest tālāk nekā jūnijā. Jūnijā iepriecināja divdesmitgadnieks Gatis Čakšs, kurš savu dzimšanas dienu nosvinēja ar nākamajā dienā pirmo reizi sasniegtajiem 80 metriem, kļūdams par 14. Latvijas šķēpmetēju, kas pievarējis šo robežu ar jaunā tipa šķēpu. Ir mums stabila Dimanta līgas dalībniece Madara Palameika, kurai jāvēl labākais metiens pasaules čempionātā Pekinā un kura šobrīd ir labākā Latvijas šķēpmetēja, ieskaitot arī vīriešus. Pēc viņas ir virkne sportistu, kuri dažādu iemeslu dēļ šobrīd ir pārbūves procesā. Un ir jaunie, kuri straujāk vai lēnāk viņiem tuvojas un pat apdzen. Kaut kad vadzis lūzīs, un viņi atkal sasniegs augstus rezultātus, taču jūnijā nepielūdzamie cipari rāda, ka Vieglatlētikas prognožu spēles ietvaros no 31 sportista, kas ir pārsniedzis 1000 punktu robežu, šķēpmetējiem ir astotā un devītā vieta, kā arī virkne šķēpmetēju no 16. līdz 22. vietai, kuriem pa vidu iespraucies vien vidusdistančnieks Pauls Ārents. Astoņi šķēpmetēji labākā 31 vidū – arī tas nav maz.

* Apzīmējumi disciplīnām: 110b – 110 m/b; 400b – 400 m/b; 3000k – 3000 m/šķ.; 1/2M – pusmaratons; M – maratons; 20km un 50km – soļošana; A – augstlēkšana; K – kārtslēkšana; T – tāllēkšana; Tr – trīssoļlēkšana; L – lodes grūšana; D – diska mešana; V – vesera mešana; Š – šķēpa mešana; 10c un 7c – daudzcīņa.

** Par rezultātiem pateicība Andrim Staģim.

Kopvērtējumā ar 674 punktiem vadību nostiprināja Mareks Ārents. Otro vietu ar 586 punktiem ieņem tāllēcēja Aiga Grabuste, bet trešo – lodesgrūdējs Māris Urtāns (554 punkti).

Treneru rangā jūnijā uzvarēja Ludmila Olijara, kurai 46 punktus savāca Aiga Grabuste un Madara Apine. Otrais bija Viktors Lācis, kurš vienīgais bija pārstāvēts ar trim sportistiem, bet trešais – Aleksandrs Obižajevs.

Uzvara punktu ziņā bagātajā jūnijā Olijaru uzreiz izvirzīja trešajā vietā, minimāli atpaliekot no Lāča un Prokopčuka.