Aizvadītas XXII Eiropas čempionāta sešas dienas

Svētdien Cīrihē beidzās XXII Eiropas čempionāts. Pēdējā sestajā sacensību dienā startēja četri Latvijas vieglatlēti. Jau no rīta maratona distancē devās 72 skrējēji – tik iespaidīgs dalībnieku skaits, jo notika arī Eiropas maratona kausa izcīņa komandām. Latviju šeit pārstāvēja valsts rekordists Valerijs Žolnerovičs (2.14:33). Finišā Valērijs bija divpadsmitais ar savu sezonā labāko rezultātu 2.15:56.

Lielas cerības raisīja tie mūsu trīs vieglatlēti, kuri bija izcīnījuši tiesības Eiropas čempionāta izskaņā piedalīties finālsacensībās. Diemžēl, neviens no viņiem neizturēja finālsacensību spraigumu.

3000 m šķēršļu skrējienā jau distances pirmajā pusē izstājās Poļina Jeļizarova. Čempiones tituls vācietei Antjei Mildnerei-Šmidtai – 9:29,43.

Elvijam Misānam tā arī neizdevās pārsniegt kvalifikācijas sacensību rezultātu (7,79 m) un viņš ar 7,76 m tālu lēcienu ( x – 7,76 – 7,69) ierindojās desmitajā vietā. Par Eiropas čempionu ar 8,29 m tālu lēcienu kļuva brits Gregs Rūterfods – 7,29 m. Astoņu metru robežu pārsniedza vēl seši tāllēcēji.

Pavisam nevarīgs 12 šķēpa metēju – finālistu vidū izskatījās Ansis Brūns. Viņa pirmais, vienīgais ieskaitītais metiens bija tikai 72,24 m tāls – 11.vieta. Vienīgais mierinājums – abi,kā Elvijs, tā Ansis Latvijas vieglatlētu komandā bija labākie vīri ieņemto vietu ziņā.

Šķēpa mešanas sektorā savus sāncenšus burtiski „plosīja” somu metēji. 17.augusts bija it kā Somijas šķēpa mešanas renesanse.Līdz tam tikai 1974.g. H.Sītonens bija ticis Eiropas čempiona godā. Jaunais Eiropas čempions A.Rūskaneens (88,01 m) ir tikai ceturtais Somijas šķēpa metējs - šī titula īpašnieks. Aiz M.Jarvinena (1934.g. un 1938.g.),T.Hītanena (1950.g.) un jau minētā H.Sītonena. Cīrihē trešais bija T.Pitkameki, bet ceturtais – L.Eteletalo.

Sacensības aizvadītas, noskaidrojot Eiropas čempionus 47 disciplīnās. 17 no tām piedalījās arī 24 Latvijas vieglatlēti. Nepretendējot uz izsmeļošu un objektīvu startu analīzi, kā vieglatlētikas statistiķis piedāvāju dažus interesantus faktus un skaitļus par latviešu vieglatlētu startu Cīrihē.

Latvijas vieglatlētu „TOP 10” vērtējot pēc ieņemtajām vietām:

4.v. Madara Palameika šķēpa mešanā
5.v. Aiga Grabuste tāllēkšanā
6.v. Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā
10.v. Elvijs Misāns tāllēkšanā
11.v. Jeļena Prokopčuka 10000 m skrējienā
11.v. Sinta Ozoliņa-Kovala šķēpa mešanā
11.v. Ansis Brūns šķēpa mešanā
12.v. Valērijs Žolnerovičs maratona skrējienā
13.v. Līga Velvere 400 m barjerskrējienā
14.v. Ainārs Kovals šķēpa mešanā

Latvijas vieglatlētu „TOP 10” vērtējot rezultātus pēc IAAF punktu tabulām:

1136 p. Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā – 6310 p.
1128 p. Aiga Grabuste tāllēkšanā – 6,65 m
1115 p. Līga Velvere 400 m/b – 56,87 sek.
1113 p. Poļina Jeļizarova 3000 m/šk. – 9:52,58
1109 p. Jeļena Prokopčuka 10000 m skrējienā – 32:34,03
1108 p. Ansis Brūns šķēpa mešanā – 81,04 m
1094 p. Madara Palameika šķēpa mešanā – 62,04 m
1086 p. Jānis Baltušs 400 m/b – 50,89 sek.
1082 p. Elvijs Misāns tāllēkšanā -7,79 m
1074 p. Gunta Latiševa-Čudare 400 m – 53,37 sek.

#) Divi Latvijas vieglatlēti Cīrihē laboja personiskos rekordus – abi 400 m/b – L.Velvere (56,87) un J.Baltušs (50,890

#) Seši Latvijas vieglatlēti sasniedza savus sezonā labākos rezultātus:
R.Arājs 100 m (10,41);
J.Prokopčuka 10000 m ( 32:34,03);
G.Latiševa-Čudare 400 m (53,370
Poļina Jeļizarova 3000 m/šķ. (9:52,58);
Dmitrijs Jurkevičs 1500 m ( 3:45,92)
V.Žolnerovičs maratonā (2.15:56).

#) Eiropas čempionāta medaļas pasniegtas 27 valstu vieglatlētiem. Igaunijai – divas sudraba godalgas, bet Latvijas un Lietuvas vieglatlēti palika bez medaļām.

#) Pirmajās astoņās vietās ierindojušies 34 Eiropas valstu vieglatlēti.Punktu vērtējumā (1.v.-8 p.;2.v.-7 p.) 22.v. Igaunijai – 19 p.; 27.v. Latvijai – 12 p. ( pa vienai ceturtai, piektajai un sestajai vietai); 33.v.Lietuvai – 5 p.
Diemžēl jāmin arī vairāki mūsu vieglatlētikai neglaimojoši fakti un skaitļi.

#) Kopš 1994.g., kad Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātos sāka piedalīties ar savu komandu, pirmo reizi esam palikuši bez medaļām. Visos sešos iepriekšējos čempionātos bija vismaz pa godalgai: 1994.g. M.Bružiks, 1998.g.-A.Fadejevs, 2002.g. un 2006.g. – S.Olijars; 2010.g.-I.Radeviča un M.Urtāns un 2012.g. L.Ikauniece un A.Grabuste.

#) Pēdējo četru gadu laikā (2010.-2014.g.) aizvadīti trīs Eiropas čempionāti. Salīdzinājumam – Latvijas vieglatlētu panākumi tajos:
A.Vietas finālos (1.-8.v.) Barselonā (2010.g.) – 4 (jeb 18 p.); Helsinkos (2012.g.) – 8 (jeb 29 p.) un Cīrihē (2014.) – 3(jeb 12 p.).
B. Vietas pirmo 20 dalībnieku vidū: Barselonā - 14 (21 dalībnieks); Helsinkos – 14 (22 dalībnieki) un Cīrihē – 13 (24 dalībnieki).
C. Barselonā Latvijas vieglatlēti tikai reizi palika bez rezultāta (NM vai DNF); Helsinkos – divas reizes, bet Cīrihē – pat četras ( M.Grīva,P.Pujāts, M.Ārents un P.Jeļizarova). Tiesa, P.Jeļizarovai bija veiksmīgs starts priekšskrējienā.

Andris Staģis