Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:925, Did:0, useCase: 3

XXII Eiropas čempionāts Cīrihē

LVS
LVS

XXII Eiropas čempionāts Cīrihē
Letzigrunda stadions Cīrihē

12. augustā Šveices pilsētā Cīrihē, slavenajā „Letzigrund” stadionā, sāksies XXII Eiropas čempionāts. Tas turpināsies līdz 17.augustam. Šveicē jau reizi – 1954.gadā Bernē – ir noticis kontinenta čempionāts.
Latvijas vieglatlēti kopš 1934.g. piedalījušies gandrīz visos čempionātos (izņemot 1950.g,kas tas notika Briselē). Tātad - Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātā startēs jau 21.reizi.

Visus Latvijas vieglatlētu startus un panākumus šajā 80 gadu ilgajā periodā var iedalīt trijos posmos.
Pirmskara gadu divos čempionātos (1934.g.un 1938.g.) neatkarīgās Latvijas vieglatlēti piedalījās abos - Turīnā un Vīnē. Izcilākais panākums – Jāņa Daliņa zelta medaļa 50 km soļojumā 1934.g. Turīnā.

Padomju laikā visos Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlēti piedalījās vienīgi PSRS izlases sastāvā. Visplašāk Latvijas vieglatlēti bija pārstāvēti 1974.g. čempionātā Romā – septiņi vieglatlēti. Divpadsmit čempionātu laikā izcīnītas pa četrām zelta, sudraba un bronzas medaļām.

Unikāls bija Jāņa Lūša sasniegums – četrus čempionātus pēc kārtas (1962.g., 1966.g., 1969.g.un 1971.g.), kļūstot par kontinenta čempionu šķēpa mešanā.

Eiropas vicečempionu sudraba medaļas Lidijai Gailei (1946.g. tāllēkšanā); Jānim Doniņam (1971.g.šķēpa mešanā), Jānim Bojāram (1982.g.lodes grūšanā) un Mārim Bružikam (1986.g. trīssoļlēkšanā).

Savukārt četras bronzas medaļas saņēmušas Dzidra Levicka (1958.g.800 m), Renāte Lāce (1966.g. 4x100 m), kā arī Ingrīda Barkāne un Inta Kļimoviča-Drēviņa (1974g. 4x400 m).

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas vieglatlēti ar kuplām komandām startējuši visos sešos aizvadītajos čempionātos. Visvairāk dalībnieku Latvijas delegācijā bija 2012.g. Helsinkos (22 vieglatlēti) un 2010.g. Barselonā (21 dalībnieks). 20 gadu laikā izcīnītas divas zelta un pa trim sudraba un bronzas medaļām. Par Eiropas čempioniem 2006.g. Gēteborgā kļuva Staņislavs Olijars (110 m/b) un 2010.g. Ineta Radeviča (tāllēkšanā).
Sudraba medaļas Aigaram Fadejevam (1998.g. 20 km soļošanā); Staņislavam Olijaram (2002.g. 110 m/b) un Laurai Ikauniecei (tagad-Admidiņai) – 2012.g. Helsinkos.
Bronzas medaļas izcīnijuši Māris Bružiks (1994.g. trīssoļlēkšanā), Māris Urtāns (2010.g. lodes grūšanā) un Aiga Grabuste ( 2012.g. Helsinkos).

Kopā Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlēti izcīnījuši 21 medaļu – no katra kaluma pa septiņām.
Var piebilst,ka vēl divi ar Latviju saistīti vieglatlēti guvuši iespaidīgus panākumus Eiropas čempionātos. 1962.g. Belgradā Elvīra Ozoliņa, tolaik vēl nebūdama Jāņa Lūša dzīvesbiedre, arī kļuva par Eiropas čempioni šķēpa mešanā. Savukārt Oto Grigalka 1954.g. Bernē bija Eiropas vicečempions lodes grūšanā, bet 1950.g. Briselē izcīnija bronzas medaļu.

Šogad Latvijas pieteikumā ir 26 vieglatlētu vārdi. Tiesa, startēs 25, jo šķēpa mešanā pagaidām ir pieteikti visi četri kvalifikācijas normu izpildījušie atlēti, arī Zigismunds Sirmais.

Latvijas vieglatlētu vizītkartes

Piezīmes. Vizītkartes sakārtotas tādā kārtībā pa dienām un laikiem, kādā sportisti startēs Cīrihē.
Apzīmējumi: PB –personiskais rekords. SB – labākais rezultāts 2014.gadā. KN – kvalifikācijas normatīvs.

Māris Urtāns

Dz.1981.g. 9.februārī. Treneris Guntars Gailītis. Lodes grūšana.KN – 19,70 m.
PB – 21,63 m SB – 19,79 m. Jau trīskārt startējis Eiropas čempionātos: 2006.g. – 26.v.; 2010.g. – bronzas medaļa un 2012.g.-15.v.
Citi starti un panākumi lielākajas sacensībās:
Olimpiskās spēles (OS) – 2008.g. – 25.v.; 2012.g.- 27.v.
Pasaules čempionātos (PČ) – 2007.g.-25.v.; 2009.g.-16.v.; 2010.g. (telpās) – 13.v.
Pasaules Universiādēs – 2007.g. – sudraba medaļa,2009.g. – 5.v.
Latvijas čempions lodes grūšanā un diska mešanā – 24 reizes.
Pieci labākie starti 2014.gadā:
19,79 m Metēju sacensības Tallinā
19,76 m Eiropas komandu čempionāts Rīgā
19,57 m Valmierā
19,52 m Ŗīgas kausos”
18,85 m Baltijas metēju mačs Valmierā

Māris Urtāns startē 12.augustā ( kvalifikācija un fināls)
Visu pieteikto dalībnieku vidū M.Urtānam ir 21.rezultāts

Agata Strausa

Dz.1989.g. 2.decembrī. Studējusi un trenējusies Floridas universiātē (ASV). 1500 m skrējiens. KN – 4:12,00. PB – 4:11,27. SB – 4:12,54.
Pirmo reizi Latvijas komandas sastāvā startēs Eiropas čempionātā.
Līdzšinējie veiksmīgākie starti Latvijas izlasē:
Eiropas junioru (U23) čempionātos – 2009.g. – 14.v. un 2011.g. – 13.v.
Latvijas izlases sastāvā startējusi četros Eiropas komandu čempionātos – visveiksmīgāk – 2.v. 2014.g.
Labākie starti 2014.g.:
4:12,54 NCAA sacensības Stenfordā
4:13,13 Heusdenā
4:16,27 NCAA sacensības Leksingtonā
4:16,48 un 4:16,74 NCAA sacensības Džeksonvilā

A.Strausai priekšskrējiens 12.augustā un finālskrējiens – 15.augustā
Visu pieteikto dalībnieču vidū A.Strausai 24.rezultāts

Madara Palameika

Dz.1987.g.18.jūnijā. Treneris Gints Palameiks.Šķēpa mešana. KN – 57,40 m. PB un arī SB – 66,15 m. Latvijas rekordiste.
Eiropas čempionātā startēs trešo reizi: 2010.g.-8.v. un 2012.g.-8.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru 2009.g. čempione un 2007.g. bronzas medaļa
OS – 2012.g. – 8.v.
PČ – 2009.g.-27.v.; 2011.g.-11.v. un 2013.g.-27.v.
Divkārt uzvarējusi Eiropas komandu čempionātos
Četrkārtēja Latvijas čempione.Latvijas rekordiste.
Pieci labākie starti 2014.g.:
66,15 m (Latvijas rekords) J.Lūša kausi Jelgavā
64,86 m „Dimanta līga” Ņujorkā
61,17 m „Dimanta līga” Dohā
60,15 m Latvijas čempionāts Ogrē
60,10 m „Rīgas kausi”

Visām trim šķēpa metējām kvalifikācijas sacensības 12.augustā, bet finālsacensības – 14.augustā
Pieteikto dalībnieču vidū M.Palameikai visaugstākā vieta Latvijas komandā – ceturtā.

Sinta Ozoliņa-Kovala

Dz.1988.g.26.februārī .Trenere Valentīna Eiduka. Šķēpa mešana.KN – 57,40 m
PB -64,38 m.SB – 61,51 m.
Eiropas čempionātā startēs trešo reizi: 2010.g.-13.v.;2012.g.-6.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2008.g.-11.v.(kvalifikācijā pirmo reizi pārsniedza 60 m – 60,13 m); 2012.g. -20.v.
PČ – 2011.g.-18.v.
Eiropas junioru čempionātā 2007.g. – sudraba medaļa
Seškārtēja Latvijas čempione
Pieci labākie starti 2014.g.:
61,51 m J.Lūša kausi Jelgavā
59,62 m Latvijas čempionāts Ogrē
56,96 m „Prezidenta kausi” Valmierā
55,50 m „Rīgas kausi”
55,10 m ‘Ventspils šķēpi”

Kvalifikācijas sacensības 12.augustā.Finālsacensības - 14.augustā
Pieteikto dalībnieču vidū S.Ozoliņai –Kovalai 10.labākais sezonas rezultāts.

Līna Mūze

Dz.1992.g. 4.decembrī. Trenere Valentīna Eiduka. Šķēpa mešana. KN – 57,40 m.
PB – 61,97 m.SB – 58,02 m
Eiropas čempionātā startēs otro reizi: 2012.g. – 10.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru (U23) čempione 2013.g. un junioru (U20) vicečempione 2011.g.
Pasaules junioru vicečempione 2010.g.
OS – 2012.g.-13.v.
PČ – 2013.g.-14.v.
Latvijas 2013.g. čempione
Visi starti 2014.g.
58,02 m „Prezidenta kausi” Valmierā
56,19 m J.Lūša kausi Jelgavā
55,51 m Latvijas čempionāts Ogrē

Kvalifikācijas sacensības 12.augustā. Finālsacensības – 14.augustā
Pieteikto dalībnieču vidū L.Mūzei 17.rezultāts šosezon.

Jānis Baltušs

Dz.1991.g.28.jūnijā. Treneri L.Olijare un A.Čumakovs. 400 m/b. KN -51,10 sek.
PB un SB – 50,95 sek.
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru (U20) čempionātā 2009.g. – 16.v.400 m un junioru (U23) čempionātā 2013.g.-15.v 400 m
Startējis visos četros Eiropas komandu čempionātos. Visveiksmīgāk – 2014.g. Rīgā – 3.v. 400m/b
19-kārtējs Latvijas čempions dažādās distancēs un stafetēs.
Pieci labākie starti 2014.g.
50,95 Rīgas čempionātā
51,07 Eiropas komandu čempionātā Rīgā
51,07 „Prezidenta kausi” Valmierā
51,40 Valmierā
51,70 Latvijas čempionātā Ogrē

Priekšskrējiens – 12.augustā; pusfināls – 13.augustā, fināls – 15.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū J.Baltušam 35.vieta.

Gunta Latiševa-Čudare

Dz.1995.g.3.septembrī. Treneri E.Krūms un P.Stripkāns.400 m. KN – 53,40 sek.
PB – 52,76 sek.SB – 53,69 sek.
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.Visjaunākā dalībniece Latvijas komandā – starta dienā Guntas vecums būs 19 g.156 d.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Pasaules jauniešu čempionātā 2011.g.-15.v.200 m
Eiropas jauniešu olimpiskajā festivālā 2011.g. – 4.v.200 m
Pasaules junioru čempionātā 2012.g. – 32.v.400 m
Startējusi divos pēdējos Eiropas komandu čempionātos:2014.g. 1.v. 400 m un 2013.g. – 2.v. 400 m.
Trīskārtēja Latvijasčempione
Labākie starti 2014.g.:
53,69 Eiropas komandu čempionāts Rīgā
55,21 „Rīgas kausi”
55,41 „Universiāde” Rīgā

Priekšskrējiens – 12.augustā; pusfināls – 13.augustā un fināls – 15.augustā
Pieteikto dalībnieču sezonas labāko rezultātu rangā 28.v.

Ronalds Arājs

Dz. 1987.g.29.novembrī. Treneris E.Krūms. 100 m. KN – 10,38 sek.
PB – 10,18 sek. SB – 10,44 sek.
Eiropas čempionātā startēs trešo reizi: 2010.g.m - 15.v.; 2012.g. – 6.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2008.g.48.v. 200 m
PČ – 2009.g.47.v. 200 m; 2011.g.31.v. 100 m
Universiādē 2011.g. 4.v.100 m
Eiropas komandu čempionātā 2010.g. 1.v. 100 m un 2.v. 200 m
Septiņkārtējs Latvijas čempions. Latvijas rekordists 100 m
Labākie starti 2014.g.:
10,44 Latvijas čempionāts Ogrē
10,57 LVS kausi Iecavā
10,71 „Prezidenta kausi” Valmierā
10,72 Rīgas čempionātā

Priekšskrējieni 12.augustā. Pusfināls un fināls – 13.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū rezultāts 10,44 sek.ierindo R.Arāju 40.vietā.

Dmitrijs Jurkevičs

Dz.1987.g. 7.janvārī. Treneris R.Jurkevičs. 800 m un 1500 m. KN – 1:47,80 un 3:40,50. PB 800 m 1:46,44 un 1500 m 3:37,35. SB 800 m 1:48,93 un 1500 m 3:46,65
Eiropas čempionātā startēs trešo reizi: 2010.g. 24.v.1500 m; 2012.g.6.v.1500 m un 26.v. 800 m
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g.25.v. 1500 m
PČ – 2009.g. 16.v. 800 m un 2011.g. 30.v. 1500 m
Eiropas junioru (U23) čempionātā – 2009.g. 4.v. 800 m
Universiādē – 2013.g. 5.v. 1500 m
Deviņkārtējs Latvijas čempions. Latvijas rekordists 1500 m,2000 m un 3000 m distancēs.
Labākie starti 2014.g. 800 m:
1:48,93 „Prezidenta kausi”Valmierā
1:49,33 Latvijas čempionāts Ogrē
1500 m:
3:46,55 Eiropas komandu čempionāts Rīgā
3:49,53 Latvijas čempionāts Ogrē

800 m priekšskrējieni – 12.augustā, pusfināli – 13.augustā, fināls – 15.augustā
1500 m priekšskrējieni – 15.augustā, fināls – 17.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū D.Jurkevičam 800 m – 36.rezultāts un 1500 m – 34.rezultāts.

Aiga Grabuste

Dz.1988.g.24.martā Trenere L.Olijare.Tāllēkšana. KN – 6,55 m.PB un SB – 6,69 m
Eiropas čempionātā startēs otro reizi: 2012.g. bronzas medaļa septiņcīņā.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās septiņcīņā:
Eiropas junioru čempione – U20 - 2007.g. un U23 - 2009.g.
OS – 2008.g. 19.v.; 2012.g. izstājās
PČ – 2007.g. 17.v.; 2009.g. 13.v.un 2011.g.12.v.
Eiropas kausos – 2008.g. 1.v.
Latvijas čempione 17 reizes. Latvijas sekordiste septiņcīņā.
Pieci labākie starti 2014.g.:
6,69m J.Odložila piemiņas sac.Prāgā
6,65 m „Universiāde”Rīgā
6,52 m „Prezidenta kausi” Valmierā
6,50 m Latvijas čempionāts Ogrē
6,48 m Eiropas komandu čempionāts Rīgā

Kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā – 12.augustā, finālsacensības – 13.augustā
Pieteikto dalībnieču vidū A.Grabustei 13.rezultāts.

Lauma Grīva

Dz.1984.g.27.oktobrī. Treneris M.Grīva. Tāllēkšana. KN – 6,55 m.PB – 6.86 m.SB – 6,53m
Eiropas čempionātā startēs trešo reizi:2010.g.-15.v.;2012.g.-13.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g.28.v.
PČ – 2011.g.23.v.; 2013.g.16.v.
Universiādē – 2011.g.10.v.
Startējusi trijos Eiropas komandu čempionātos ( 2009.-2011.g.) – attiecīgi 3.v., 4.v. un 2.v.
Trīskārtēja Latvijas čempione.
Pieci labākie starti 2014.g.
6.53 m „Prezidenta kausi” Valmierā
6,51 m J.Odložila piemiņas sac. Prāgā
6,48 m Ventspilī
6,37 m Sacensībās Spānijā
6,31 m Latvijas čempionātā Ogrē.
Kvalifikācijas sacensības 12.augustā. Finālsacensības – 13.augustā.
Pieteikto dalībnieču vidū L.Grīvai 26.rezultāts

Māra Grīva

Dz.1989.g.4.augustā. Treneris M.Grīva. Tāllēkšana. KN – 6,55 m. PB-6,59 m; SB – 6,30 m
Eiropas čempionātā piedalīsies otro reizi: 2012.g. 27.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru (U23) čempionātā – 2011.g.5.v. tāllēkšanā
Universiādē – 2013.g. 8.v. tāllēkšanā
Eiropas komandu čempionātā – startējusi trīs reizes – 2010.g. un 2013.g. 2.v. trīssoļlēkšanā.
Trīskārtēja Latvijas čempione.
Pieci labākie starti 2014.g.:
6.30 m „Savo Games” Somijā
6,25w m Sacensībās Spānijā
6,17 m „Dreika stafetes”(ASV)
6,15 m Latvijas čempionāts Ogrē
6,13 m Sacensībās Nebraskā (ASV)
6,13 m „Prezidenta kausos” Valmierā

Kvalifikācijas sacensības 12.augustā. Finālsacensības – 15.augustā
Pieteikto dalībnieču sarakstā M.Grīvai 32.rezultāts.

Jeļena Prokopčuka

Dz.1976.g.21.septembrī. Treneris A.Prokopčuks. 10000 m skrējiens.KN – 33:30,00
PB – 30:38,78.SB – 33:03,46.
Eiropas čempionātā piedalīsies ceturto reizi:1998.g.-16.v.5000 m; 2002.g. – 5.v. 10000 m un 2006.g. – 6.v.10000 m.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Trīskārt startējusi olimpiskajās spēlēs – 2004.g. 7.v. 10000 m
Startējusi piecos pasaules čempionātos – 2002.g. bronzas medaļa pusmaratonā.
Kopš 1993.g. Latvijas komandas rindās startējusi 11 Eiropas kauos un komandu čempionātos,izcīnot astoņas uzvaras.
Kopš 2003.g. startējusi 17 maratona skrējienos, divkārt uzvarot (2005.g.un 2006.g.) prestižajā Ņujorkas maratona skrējienā.
Latvijas čempiones tituls kopš 1992.g. izcīnīts 51 reizi. Latvijas rekordiste 3000 m,5000 m,10000 m,10 km,pusmaratona un maratona skrējienos.
Labākie starti 2014.g.:
3000 m 9:14,83 Latvijas čempionātā
9:26,80 Rīgas čempionātā
5000 m 15:53,77 Eiropas komandu čempionātā
10000 m 33:03,46 LVS kausi Liepājā
Pusmaratons 1.13:32 Ventspilī
Maratons 2.24:07 Nagojā
Jeļenas Prokopčukas starts Cīrihē 10000 m distancē 12.augustā pl.20.20.

Pieteikto dalībnieču vidū 22.rezultāts.
J.Prokopčuka Latvijas komandā ir vecuma ziņā vispieredzējušākā vieglatlēte: starta dienā – 37 g.326 d.

Arnis Rumbenieks

Dz. 1988.g. 4.aprīlī. Treneris A.Rumbenieks. 20 km soļošana. KN – 1.26:30
PB – 1.24:18. SB – 1.25:40.
Eiropas čempionātā piedalīsies otro reizi: 2010.g.-23.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g- 45.v.
PČ – 2013.g.-42.v.
Desmitkārtējs Latvijas čempions.
Labākie rezultāti 2014.g.:
1.25:40 Podebradā
1.27:09 Alitā
1.28:45 Lugano

A.Rumbenieks starts 20 km soļojumā 13.augustā pl.9.20
Pieteikto dalībnieku vidū viņam 34.rezultāts.

Līga Velvere

Dz.1990.g. 10.februārī. Treneris V.Fipps.400 m barjerskrējiens. KN – 57,90 sek.
PB un SB – 57,02 sek.
Eiropas čempionātā piedalīsies pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
2007.g. 14.v. pasaules jauniešu čempionātā
2009.g. 15.v. Eiropas junioru čempionātā
Divkārt ( 2009.g. un 2010.g.) startējusi Eiropas komandu čempionātā ( 6.v.400 m).
Četrkārtēja Latvijas čempione 400 m un 400 /b
Pieci labākie starti 2014.g.:
57,02 „Prezidenta kausi” Valmierā
57,41 Latvijas čempionāts Ogrē
57,98 Volnatā (ASV)
58,14 Sacensībās ASV
58,20 Korvalisā (ASV)

Priekšskrējieni – 13.augustā; pusfināli – 14.augustā, finālskrējiens – 16.augustā
Pieteikto dalībnieču sarakstā L.Velveres rezultāts ierindots 21.vietā.

Laura Ikauniece-Admidiņa

Dz.1992.g. 31.maijā Treneris A.Austrups. Septiņcīņa. KN – 5920 p.
PB – 6414 p.SB – 6320 p.
Eiropas čempionātā startēs otro reizi: 2012.g. sudraba medaļa.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g. 9.v.
PČ – 2013.g.11.v.
Pasaules jauniešu čempionātā 2009.g.-sudraba medaļa
Pasaules junioru čempionātā 2010.g. – 6.v.
Universiādē 2013.g. sudraba medaļa
Eiropas junioru čempionātā 2011.g.- bronzas medaļa
Eiropas jauniešu olimpiskajā festivālā 2009.g. – bronzas medaļa augstlēkšanā un 4.v. tāllēkšanā
Divkārt startējusi Eiropas komandu čempionātā – 2013.g. 1.v. 100 m/b
Astoņkārtēja Latvijas čempione.Latvijas rekordiste – 6414 p.
Labākie rezultāti septiņcīņas disciplīnās 2014.g.: 100 m/b- 13,57 (PB-13,44); augstlēkšanā – 1,84 m (PB – 1,83 m); lodes grūšanā – 13,00 m (PB – 13,00 m); 200 m – 24,25/ ar vēju 24,06 (PB – 24,08); tāllēkšanā – 5,97 m (PB – 6,30 m); šķēpa mešanā – 50,65 m (PB – 51,27 m); 800 m – 2:11,83 (PB – 2:11,83).
Latvijas rekorda (6414 p.) grafiks: 13,71 – 1,83 – 12,64 – 24,06 – 6,13 – 51,27 – 2:12,13.

L.Ikaunieces-Admidiņas starti septiņcīņā – 14.nun 15.augustā
Pieteikto dalībnieču vidū L.Ikauniecei-Admidiņai sestais labākais rezultāts.

Mareks Ārents

Dz.1986.g.6.augustā. Treneris I.Izotovs. Kārtslēkšana. KN – 5,52 m.PB – 5,62 m.SB-5,60 m
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g.-22.v.
PČ – 2013.g.-33.v.
Universiādē – 2013.g.-7.v.
Startējis visos piecos Eiropas komandu čempionātos – trīskārt uzvarējis.
Latvijas čempions – 11 reizes.
Pieci labākie starti 2014.g.:
5,60 m Ščecinā
5,58 m Ventspilī
5,55 m Latvijas čempionātā Ogrē
5,52 m kārtslēkšanas festivālā Somijā
5,50 m J.Sidlo piemiņas sac. Sopotā

Kvalifikācijas sacensības kārtslēkšanā – 14.augustā. Finālsacensības – 16.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū M.Ārentam 24.rezultāts.

Pauls Pujāts

Dz. 1991.g. 6.augustā. Treneris A.Obižajevs. Kārtslēkšana. KN – 5,52 m.PB un SB – 5.54 m
Eiropas čempionātā startēs otro reizi: 2012.g.- NM
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Pasaules junioru čempionātā 2010.g. – 6.v.
Eiropas junioru (U20) čempionātā 2009.g.-15.v.
Eiropas junioru (U23) čempionātā 2011.g.-9.v.; 2013.g.-17.v.
NCAA čempionātā 2014.g.(telpās) – bronzas medaļa
Divkārtējs Latvijas čempions.
Pieci labākie starti 2014.g.:
5,54 m Memfisā (ASV)
5,52 m Atlantā (ASV)
5,48 m Tampā (ASV)
5,40 m NCAA čempionāts Jūdžinā
5,32 m „Dreika stafetes” Demoinā

Kvalifikācijas sacensības – 14.augustā. Finālsacensības – 16.augustā.
Pieteikto dalībnieku vidū P.Pujātam 27.rezultāts.

Jānis Mezītis

Dz.1986.g.14.augustā.Treneris E.Voitkevičs. 200 m skrējiens. KN – 20,95 sek.PB un SB – 21,29 sek.
Eiropas čempionātā startēs otro reizi: 2012.g. 12.v. 4x100 m stafetē.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Starts 2007.g. Eiropas junioru (U23) čempionātā
Divkārt startējis Eiropas komandu čempionāTOS
Deviņkārtējs Latvijas čempions
Labākie starti 2014.g. 200 m distancē:
21,28w „Rīgas kausos”
21,29 „Prezidenta kausos”
21,63 Latvijas čempionātā Ogrē

200 m priekšskrējieni un pusfināli – 14.augustā. Finālskrējiens – 15.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū J.Mezītim 32.rezultāts.

Rolands Štrobinders

Dz.1992.g. 14.aprīlī.Treneris G.Palameiks.Šķāpa mešana. KN – 78,80 m.PB un SB – 83,10 m.
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru (U20) un (U23) čempionātos ceturtās vietas ( attiecīgi 2011.g. un 2013.g.)
Divkārt uzvarējis Eiropas komandu čempionātos – 2013.g. un 2014.g.
2013.g. Latvijas čempions
Labākie starti 2014.g.:
83,10 m „Prezidenta kausos”
81,64 m „Ventspils šķēpos”
81,62 m „Rīgas kausos”
80,19 m LVS kausi Liepājā
80,07 m Sacensībās Itālijā

Kvalifikācijas sacensības 14.augustā. Finālsacensības – 17.jūlijā
Pieteikto dalībnieku sarakstā R.Štrobinders ierindots 14.vietā

Ainārs Kovals

Dz.1981.g. 21.novembrī. Trenere I.Eversone. Šķēpa mešana. KN – 78,80 m.PB – 86,64 m.SB – 81,75 m
Eiropas čempionātā startēs ceturto reizi: 2006.g.-5.v.; 2010.g.-6.v.; 2012.g.-15.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2008.g. sudraba medaļa; 2012.g.-17.v.
PČ – 2005.g.-7.v.;2007.g.-14.v.;2009.g.-7.v.
Eiropas junioru (U23) čempionātos: 2001.g.-4.v. un 2003.g.-6.v.
Divkārtējs pasaules Universiāžu čempions ( 2005.g. un 2009.g.); 2007.g.-bronzas medaļa
Trīskārt startējis Eiropas ziemas kausos: 2004.g.- sudraba medaļa; 2006.g. un 2007.g. – bronzas medaļa
Septiņkārtējs Latvijas čempions
Labākie starti 2014.g.:
81,75 m Latvijas čempionāts Ogrē
80,31 m Sacensības Vīlandē
79,74 m ”Rīgas kausi”
77,02 m Sacensības Tartū

Kvalifikācijas sacensības 14.augustā. Finālsacensības – 17.jūlijā
Pieteikto dalībnieku sarakstā A.Kovals ierindots 19.vietā

Ansis Brūns

Dz.1989.g. 30.martā. Treneris M.Grīva. Šķēpa mešana. KN – 78,80 m. PB un SB – 81,28 m
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Pasaules junioru čempionātā 2008.g. – bronzas medaļa
Pasaules jauniešu čempionātā 2005.g.-21.v.
Eiropas junioru (U20) čempionātā 2007.g.-13.v.
Eiropas junioru (U23) čempionātā 2009.g.-24.v. un 2011.g.-18.v.
Universiādē 2011.g.-9.v.
Skandināvijas un Baltijas junioru (U23) čempionātā 2010.g. sudraba medaļa
Latvijas 2012.g. čempions (ziemā)
Labākie starti 2014.g.:
81,28 m Latvijas čempionāts Ogrē
75,70 m „Ventspils šķēpi”
74,16 m „Prezidenta kausi”
72,35 m LVS kausi Iecavā

Kvalifikācijas sacensības 14.augustā. Finālsacensības – 17.augustā
Pieteikto dalībnieku sarakstā A.Brūns ierindots20.vietā

Poļina Jeļizarova

Dz.1989.g. 1.maijā. Treneris A.Prokopčuks. 3000 m šķēršļu skrējiens. KN-9:55,00
PB – 9:27,21. PB – 9:52,62.
Eiropas čempionātā startēs otro reizi – 2012.g.- 6.v.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2012.g.-13.v.
Pasaules junioru čempionātā – 2006.g.-4.v.; 2008.g.-6.v.
Eiropas junioru (U20) čempionātā – 2005.g. zelta medaļa; 2007.g. bronzas medaļa
Eiropas junioru (U23) čempionātā – 2009.g.-7.v.;2011.g..-11.v.
Eiropas jauniešu olimpiskā festivāla (2005.g.) čempione 1500 m un sudraba medaļa 3000 m
Kopš 2005.g. septiņas reizes pārstāvējusi Latvijas izlasi Eiropas kausos un komandu čempionātos uzvarot 2005.g.un trīskārt ierindojoties otrajā vietā.
Latvijas čempione 16 reizes
Labākie starti 2014.g.:
9;52,62 Eiropas komandu čempionāts
9:56,53 Latvijas čempionāts Ogrē

Priekšskrējieni 15.augustā. Finālskrējiens – 17.augustā
Pieteikto dalībnieču sarakstā P.Jeļizarovas rezultāts ierindots 21.vietā

Elvijs Misāns

Dz.1989.g. 8.aprīlī. Trenere M.Lūse. Tāllēkšana. KN – 7,95 m. PB un SB - 8,05 m
Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
Eiropas junioru (U20) čempionātā 2007.g. – 4.v. 100m un 200 m
Eiropas junioru (U23) čempionātā 2009.g. – 5.v. tāllēkšanā un 6.v. 100 m
Eiropas čempionātā telpās 2013.g. – 8.v. tāllēkšanā
Universiādē 2011.g.-6.v. trīssoļlēkšanā
Latvijas izlases satāvā piedalījies četros Eiropas komandu čempionātos - 2013.g. un 2014.g. uzvarot tāllēkšanā.
Latvijas čempions 22 reizes.
Labākie starti 2014.g.:
8,05 m Eiropas komandu čempionāts
7,95 m sacensībās Ženēvā
7,92 m „Rīgas kausi”
7,91 m „Prezidenta kausi”
7,90 m Sacensībās Turku
7,90 m Sacensībās Vīlandē

Kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā – 15.augustā. Finālsacensības – 17.augustā
Pieteikto dalībnieku vidū E.Misānam 12./16.rezultāts šosezon.

Valērijs Žolnerovičs

Dz.1985.g.19.aprīlī. Treneris A.Prokopčuks. Maratona skrējiens.KN – 2.19:00.PB – 2.14:33. SB – 2.17:45.
Eiropas čempionātā piedalīsies pirmo reizi.
Citi starti un panākumi lielākajās sacensībās:
OS – 2008.g. 31.v. 3000 m/šķ.; 2012.g. maratons DNF
Pasaules junioru čempionāts 2004.g.-17.v. 3000 m/šķ.
Eiropas junioru (U23) čempionātos: 2005.g. un 2007.g.-10.v. 3000 m/šķ.
Latvijas čempions 22 reizes
Latvijas rekordists maratona (2.14:33) un pusmaratona (1.04:43) skrējienos
Starti 2014.g.:
2.17:45 Rīgas maratonā
1.05:30 Ventspils pusmaratonā
14:27,00 Latvijas čempionātā 5000 m skrējienā
8:19,45 „Rīgas kausos” 3000 m skrējienā

Maratona skrējiens Cīrihē – 17.augustā p.9.00
Pieteikto dalībnieku vidū – 42.rezultāts.

Sekosim līdzi mūsu atlētiem un vēlam veiksmi un izturību!

Andris Staģis

     [+] [-]

, 2014-08-08 15:28, pirms 10 gadiem
Marekam Ārentam vizītkartē trūkst Eiropas čempionāta telpās 2013 g, 11.vieta un šīs sezonas labākais rezultāts ir 5,60m, 03.08. Ščecinā, Polijā
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2014-08-11 19:56, pirms 10 gadiem
Paldies par info. Turēšu īkšķus par M Palameiku A Grabusti L Ikauniece Admidiņu R Štrobinderu un E.Misānu

     [+] [-]

, 2014-08-11 20:36, pirms 10 gadiem
Manuprat sabalansets sastavs.
Tikai kluda- Ansim Brunam treneris ir Uldis Donins. Ar Mari Grivu vinam nav nekada sakara. Autor, ludzu izlabot!