Latvijas vieglatlētu dubultkvartets Gēteborgā
Analīze un statistika
Trīs dienas Gēteborgas „Scandinavium” hallē notika XXXII Eiropas ziemas čempionāts telpās.Trīs dienas 47 Eiropas valstu 578 vieglatlēti sacentās 26 disciplīnās. Deviņās no tām bija pārstāvēti arī astoņi Latvijas vieglatlēti. Vieglatlētikas draugi TV pārraidēs, arī internetā ieguvuši izsmeļošu informāciju par uzvarētājiem, viņu rezultātiem, arī mūsējo startiem.
Šoreiz neliela Latvijas pārstāvju startu un sasniegto rezultātu analīze.Mūsu vieglatlētus pēc ieņemtajām vietām var sarindot šādā secībā:
Elvijs Misāns 8.v. tāllēkšanā 7,68 m ( kvalif.-7,92 m)
Poļina Jeļizarova 8.v. 3000 m skrējienā 9:09,86 ( priekšskr.-9:05,96)
Laura Ikauniece 10.v. pieccīņā 4224 p.
Mareks Ārents 11.v. kārtslēkšanā 5,50 m
Poļina Jeļizarova 12.v. 1500 m skrējienā 4:15,10 (Latvijas rekords)
Lauma Grīva 13.v. tāllēkšanā 6,34 m
Santa Matule 17.v. trīssoļlēkšanā 13,33 m
Jānis Vanags 20.v. augstlēkšanā 2,18 m
Renārs Stepiņš 24.v. 800 m skrējienā 1:53,73
Savukārt, izvērtējot mūsējo rezultātus pēc IAAF punktu tabulām, veidojas sekojoša rangu tabula:
1115 p. Mareks Ārents kārtslēkšanā 5,50 m
1109 p. Elvijs Misāns tāllēkšanā 7,92 m
1107 p. Poļina Jeļizarova 1500 m 4:15,10
1107 p. Poļina Jeļizarova 3000 m 9:05,96
1060 p. Lauma Grīva tāllēkšanā 6,34 m
1057 p. Laura Ikauniece pieccīņā 4224 p.
1055 p. Jānis Vanags augstlēkšanā 2,18 m
1027 p. Santa Matule trīssoļlēkšanā 13,33 m
974 p. Renārs Stepiņš 800 m 1:53,73
Īpaši pozitīvi jāvērtē Poļinas Jeļizarovas jaunais Latvijas rekords 1500 m skrējienā – 4:15,10, kā arī Elvija Misāna ( tāllēkšanā – 7,92 m) un Santas Matules ( trīssoļlēkšanā – 13,33 m) Latvijas sezonas labākie rezultāti.Negatīvu vērtējumu nav pelnījis neviens no Latvijas vieglatlētu dubultkvarteta ( pa četriem puišiem un meitenēm).
26 medaļu komplektus sadalīja 19 Eiropas valstu vieglatlēti – 15 valstu pārstāvji izcīnīja kontinenta čempionu zelta medaļas. Pirmo astoņu vidū bija 27 valstu vieglatlēti.
Triju Baltijas valstu vērtējumā Igaunijai ir viena ceturtā vieta ( A.Iļjuščenko augstlēkšanā), Latvijai divas astotās vietas, bet neviens Lietuvas vieglatlēts tā arī neiekļuva labāko astoņniekos.
Gēteborgā startēja arī divi vieglatlēti, kuri piedalījās arī iepriekšējā čempionātā Parīzē 2011.gadā.Progress Elvijam Misānam – 10.vietu Parīzē (tāllēkšanā – 7,86 m) „nomainījis” pret astoto Gēteborgā.Par divām vietām atkāpusies Lauma Grīva ( 11.vieta Parīzē – 6,53 m) un 13.vieta Gēteborgā.
Diemžēl, jau piekto Eiropas telpu čempionātu pēc kārtas Latvijas vieglatlēti neieguva nevienu medaļu. Pēdējo reizi - 2002.g. Vīnē bronzas medaļu 60 m barjerskrējienā izcīnija Staņislavs Olijars. Neliels šo pēdējo piecu čempionātu Latvijas pārstāvju vērtējums ( dalībnieku skaits – augstākā vieta – mūsu dalībnieku vidējā vieta):
2005.g. Madridē 5 dalībnieki; I.Radēviča 5.vietā un vidēji 11.vieta
2007.g. Birmingemā 8 dalībnieki; I.Radēviča 8.vietā un vidēji 15,/16.vieta
2009.g. Turīnā 5 dalībnieki; A.Grabuste 14.vietā un vidēji 18.vieta
2011.g. Parīzē 7 dalībnieki; E. Misāns un A.Grabuste – 10.vietās un vidēji 15.vieta
2013.g. Gēteborgā 8 dalībnieki: E.Misāns un P.Jeļizarova – 8.vietās un vidēji 13.vieta
Nākamais – XXXIII Eiropas čempionāts telpās notiks Prāgā, 2015.gadā no 6.līdz 8.martam.
Andris Staģis