Facebook
GoogleSokolovs: "Slikts starts ir papildu stimuls Londonai"
Vesera sacensībās šodien Latvijas sportists Igors Sokolovs gandrīz... nosala. Laiks vēss, veseris nelido, turklāt speciāli Eiropas čempionātam vesera metējs arī nav gatavojies.
Igors nevienu citu neveiksmē nevainoja: „Pašsajūta normāla, bet sacensības neizdevās. Kaut kā pietrūka. Arī tehnika, protams, vienmēr var būt labāka – tā vienmēr klibo. Nekad nedrīkst būt ar to apmierināts. Šoreiz pietrūka tieši spēka ziņā.”
Eiropas čempionāts ir tikai kā kārtējais posms, lai sagatavotos olimpiādei: „Akcents tiek likts uz olimpiādi. Uzreiz teicu, ja slikti šeit nostartēšu, tas man būs papildu stimuls, jo uzreiz ir savādāks noskaņojums. Galvenais ir olimpiāde, bet šejienei speciāli negatavojāmies, strādājām ar svaru stieni. Ja gribat, rīt varam tikties treniņu laukumā, un aizmetīšu veseri 75 metru tālumā. Runājam divpadsmitos. Tāpat kā šķēpmešana arī vesera mešana nav skriešana. Tur vēl arī ir „jātrāpa rīkā”. Turklāt pamēģiniet trāpīt 800 gramus smagā šķēpā... Ieguldīt tajā visu spēku.”
Arī Sokolovam ir ko teikt par Helsinku stadiona segumu, konkrēti – vesera mešanas sektora segumu: „Tas ir tā kā abrazīvs – kājas nedaudz ķeras un tik viegli negriežas. Tik vienkārši nevar ieskrieties. Arī tas daļēji ietekmē rezultātus. Mana tehnika, piemēram, ir mešana ar ķermeņa augšdaļu, un tā pieprasa segumu ar labu griešanos. Baltkrievi, ukraiņi un krievi met ar ķermeņa apakšdaļu, un viņiem tieši ir izdevīgi, ja segums nedaudz ķeras.”
Igoram ir interesants, bet ne negaidīts viedoklis par to, kāpēc, piemēram, veseris Helsinkos nelido: „Vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka termiņi ir palielinājušies. Jūs saprotiet, par ko es runāju? Tāpēc sezonas sākumā ir labi rezultāti, visi izšauj. Paskatīsimies, kā būs olimpiādē. Savukārt man nav no kā baidīties. Turklāt šodien bija tikai 16 grādus silts. Man nav nekas pret vēsiem laika apstākļiem, bet, ja vēl arī vējš uzpūš... Šodien kāju gandrīz savilka. Domāju, ne man vienam nebija karsti.”
Turpmākais atkal saistīts ar gatavošanos Londonai, un droši vien tas atkal būs svaru stienis, ar ko būs jādraudzējas: „Varbūt pavisam otrādāk – stieni aizmirst un mēģināt vienkārši pamētāt veseri, paspēlēt florbolu, futbolu, pamēģināt pilnībā atslēgties, jo stienis ir cauru gadu – visu laiku viens un tas pats.”
[+] [-]