Radeviča: "It kā būtu aizmirsusi mājās brilles”

Pēc tāllēkšanas sacensībām neapmierināta ar paveikto bija arī Eiropas čempione Ineta Radeviča, tomēr šoreiz rezultātam nav nozīmes – starts pamatsacensībās ir nodrošināts.

„Es pat vēl nezinu, vai esmu iekļuvusi pamatsacensībās,” teica Ineta uzreiz pēc sacensību nobeiguma tāllēkšanā. „Ir tāda jocīga sajūta. Iekšā ir nogurums. Domāju, ka uz rezultātu nav vērts skatīties. Rīt ir jauna diena. Šodien es jūtos tā, it kā slikti redzētu. Tā, it kā būtu aizmirsusi mājās brilles un aizgājusi uz kino – it kā kaut ko redzu, bet nejūtos komfortabli. Tāpat šodienas sacensībās bija līdzīgi. It kā grābstījos, meklēju tās brilles, bet redzēju tikai miglu. Šodien pacentīšos atrast brilles, lai rītdien redze būtu kārtībā.

Man ir problēmas ar pēdu, un tāpēc pēdējās divās nedēļās ir mainījusies tehnika. Es treniņā nevarēju palekt un es pasargāju kāju. Tāpēc tagad es darbu nepaveicu labi un pēdējos četrus soļus tipinu.

Šodien man uztaisīja pretsāpju procedūru, un sāpes es nejūtu. Izpildīju kaut ko līdzīgu lēcienam. Jau ziemā Kuldīgā savainoju pēdu, aizbraucu uz Ameriku ārstēties, un man pateica, ka tur aug jauns kauls (radziņš). Atsperoties, apkārtējie audi iekaist. Nekas cits nevar notikt, tikai sāp. Vienkārši jātiek ar to galā.

Pašreizējā brīdī arī nevajag augstvērtīgu rezultātu. Ja es jau tagad būtu labā kondīcijā, pēc mēneša olimpiādē noteikti nevarētu lēkt sava personiskā rezultāta līmenī. Viena mēneša intervālā divas reizes sasniegt kondīcijas virsotni nav iespējams, tāpēc vairākas vadošās tāllēcējas atteicās no starta Helsinkos. Mēs ar treneri izlēmām, ka pēdējā brīdī plānus nemainīsim. Ja reiz šis ceļojums uz Helsinkiem bija plānots, bija jābrauc.”

Laumu Grīvu tikai trīs centimetri šķīra no pievienošanās Inetai Eiropas meistarsacīkšu pamatsacensībās. „Šīm sacensībām gatavojos ļoti nopietni,” stāsta Lauma. „Pirmajā lēcienā bija neliels pārkāpums, turklāt satipināju. Otrajā un trešajā lēcienā jau bija labāk, bet ļoti traucēja pretvējš, brīžiem pat divus metrus sekundē liels. Gaidīju līdz pēdējai sekundei, ka vējš mainīsies. Ja iekļūšanu pamatsacensībās izšķīra trīs centimetri, vējam ir liela nozīme. Tāpēc uzskatu, ka 6,37 metri un 6,36 metri pretvējā man ir ļoti labs rezultāts, bet ļoti slikts Eiropas čempionātam.

Vējš bija ļoti mainīgs un strauji mainījās no pavēja uz pretvēju. No sākuma domāju, ka tomēr esmu tikusi pamatsacensībās, bet beigās viena sportiste mani tomēr vēl apsteidza. Ja nav fināls, tad starts nav labs. Jāgatavojas olimpiskajam spēlēm. Līdz šim strādājām tā, lai labākā sportiskā forma būtu tieši Londonā. Ja pagājušajā gadā izšāvu jau sezonas sākumā, tagad plānveidīgi gatavojāmies olimpiādei. Tādēļ daudzi atsakās no starta Eiropas čempionātā. No otras puses, tā ir liela iespēja tiem, kam ir Eiropas čempionāta normatīvs, bet nav olimpiskā normatīva.

Jau tagad jūtu, ka kļūstu arvien stiprāka. Vēl mēnesis ir. Galvenais, lai ir silti laika apstākļi un nav pretvējš, jo es esmu viegla sportiste. Mani tas ļoti ietekmē.”

Precīzi uz sešu metru robežas Eiropas čempionātā palika Māra Grīva.

Pēc starta Māra apmierināta ar startu būt, protams, nevarēja: „Man patīk stadions, un sajūtas bija diezgan labas, salīdzinot ar to, kā bija pirms tam. Studēju Amerikā, kur jau janvārī guvu muguras savainojumu, kas līdzi velkas tagad jau pusgadu. Neviens nevarēja palīdzēt, un tas aizgāja arī uz kāju un tālāk uz potīti. Tāpēc priekš šodienas it kā jutos salīdzinoši labi, bet nesanāca... Ļoti žēl. Pēdējais lēciens man likās kaut cik labāks, bet diemžēl bija pārkāpums. Nezinu, vai ar to būtu iekļuvusi pamatsacensībās, bet tas varētu būt tālāk, kā esmu lēkusi šajā sezonā. Tomēr es neaizlēcu...”