Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 0

Latvijas Vieglatlētikas savienība šodien svin 100 gadu jubileju

Gatis Druvietis
Gatis Druvietis

Latvijas Vieglatlētikas savienība šodien svin 100 gadu jubileju
Leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis. Foto: Romāns Kokšarovs, F64

Šogad mēs, Latvijas vieglatlētu saime, atzīmējam divas apaļas un iespaidīgas jubilejas. Pirms 100 gadiem – 1921. gada 24. aprīlī – tika dibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. Savukārt vasarā svinēsim 100. Latvijas čempionātu, informē organizācija.

Latvijas teritorijā vieglatlētika aizsākās jau 1897. gadā, bet tikai 1913. gada 30. jūlijā Rīgā tika dibināta pirmā organizācija, kas vadīja vieglatlētiku Rīgā – tajā skaitā arī cara Krievijas Vidzemes un Kurzemes guberņās. Rīgas vieglatlētikas līgas pirmais vadītājs bija Kristians fon Reisners. Šī līga apvienoja vairākus tolaik darbojošos sporta klubus – "Unions”, ”Marss”, ”Amatieris”, u.c. Tomēr šīs līgas darbība nebija ilga – 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš un sporta dzīve Latvijas teritorijā pārtrūka līdz pat 1920. gadam.

1921. gada pavasarī pēc iepriekšējā gada neveiksmīgā mēģinājuma piedalīties 1920. gada olimpiskajās spēlēs Antverpenē aizsākās vairāki organizatoriski pasākumi Latvijas sporta dzīves atdzimšanai. Viens no tiem bija 1921. gada 24. aprīlis, kad notika Latvijas Vieglatlētikas savienības dibināšana. Tās vadībā bija valde un valdes priekšsēdētājs – Jānis Dikmanis, kurš vēlāk bija arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1922.-1933.) un arī Starptautiskās olimpiskās komitejas loceklis (1926.-1947.).

LVS tika uzņemta Starptautiskajā Vieglatlētikas asociācijā 1923. gada 23. jūlijā.

LVS darbība turpinājās līdz 1940. gada rudenim, nedaudz arī kara gados (1941.-1944.). Savukārt jau 1945. gada ziemā, organizējoties sporta dzīvei Latvijā pēc padomju standartiem, to vadīja Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komiteja (FK un SK). Vieglatlētiem vadošā organizācija bija sekcija, vēlāk – federācija. Sekcijas, arī federācijas vadībā bija prezidijs. Savukārt pirmā persona bija sekcijas vai federācijas prezidija priekšsēdētājs. Izpalika vārds "Latvijas". Tajā laikā teica republikas vieglatlētikas federācija.

Astoņdesmito gadu beigās, sākoties atmodai, svaigās vēsmas ienāca arī Latvijas sportā. Vispārliecinošākā bija LOK darbības atjaunošana. Arī vieglatlētikā – 1988. gadā par vieglatlētikas dzīves vadītāju izvirzīja tā laika Latvijas celtniecības ministru Aivaru Prūsi. Kopā ar racionāli un nacionāli domājošu biedru grupu (tolaik vēl prezidiju) tika nolemts, ka Latvijas vieglatlētika atgūst vēsturisko nosaukumu – „Latvijas Vieglatlētikas Savienība”.

Svētku gadu LVS pavadīs ar jaunu organizācijas logo, kas simbolizē piederību Latvijai – karoga krāsu, zelta uzvaras un mūsu sporta veida vienu no pamatiem – stadionu.

Par godu 100. Latvijas čempionātam, tiek apkopota dažāda informācija par šo sacensību vēstures faktiem un skaitļiem, disciplīnu pirmssākumiem, labākajiem sasniegumiem un visvairāk čempionu titulu ieguvušajiem.

Šo informāciju sagatavoja un apkopoja vēsturnieks un statistiķis Andris Staģis.

Izmantotie resursi:
athletics.lv

     [+] [-]

, 2021-04-24 18:37, pirms 3 nedēļām
Daudz laimes dzimšanas dienā! Novēlu jaunas uzvaras un rekordus nākamajos 100 gados.