Grīva: "Šķūnītī ražotas raķetes sacensties ar fabrikas ražojumiem nevar"
Pieredzējušais vieglatlētikas treneris Māris Grīva, vērtējot Latvijas vieglatlētu startus nesen notikušajā pasaules čempionātā, nesteidzās kritizēt sportistus un trenerus, spriežot, ka sasniegumi ir atbilstoši mūsu atlētu šībrīža iespējām.
"Varbūt man viedoklis šķitīs dīvains, bet es teiktu, ka mūsu sportisti nostartēja labi, jo šobrīd vieglatlētikas medaļu cena ir ļoti pieaugusi. Pie mums pēdējos gados vieglatlētika, kas ir viens no pasaules populārākajiem sporta veidiem un daudz valstīs ir top3 skaitā, ir ļoti bēdīgā situācijā, tāpēc iekļūšana pasaules otrajā desmitā jāuzskata par labu sasniegumu. Pret fabrikā ražotām raķetēm mums joprojām jācīnās ar piemājas šķūnītī ražotām. Var jau runāt par nez kādiem talantiem, perspektīviem sportistiem, bet nav ko cerēt, ka viņi tik ēdīs rupjmaizi un būs ļoti labi rezultāti. Cerēt uz labāko mēs jau varam vienmēr, bet šobrīd ir tā, ka vieta otrajā desmitā jāuzskata par labu," sarunā ar Ventspils laikrakstu "Ventas Balss" stāsta pieredzējušais treneris. Grīva spriež, ka problēma varētu būt nevis finansējuma trūkumā, bet gan tā sadalē dažādām federācijām un sporta veidiem, piebilstot, ka var būt gandarīts par sapratni un atbalstu Ventspilī.
"Tev ir kaut kas jāsasniedz un tad vari tikt pie naudas, bez kuras gan uz lieliem sasniegumiem cerēt nevar. Tāpēc ceru, ka pēc šī čempionāta netiks izdarīti pārsteidzīgi secinājumi. Piemēram, man bail par Madaru Palameiku, kas tiešām ir talantīga meitene. Jā, šoreiz start bija ļoti neveiksmīgs, bet no neveiksmes sportā nav pasargāts neviens. Ceru, ka viņa piepeši nepaliks bez finansējuma, bet varēs turpināt strādāt un startēt. Tā tas ir jebkuram sportistam. Iepriekšējie rezultāti ir jāaizmirst, vienalga, vai tie bija labāki vai sliktāki, bet jāstrādā ar domu par rītdienu," spriež Grīva.
Analizējot Latvijas šķēpmetēju rezultātus Maskavā, Grīva skaidro, ka visiem bija pa spēkam iekļūt arī finālsacensībās, bet diez vai bija pamats cerēt uz kādu ļoti augstu rezultātu: "Jā, bija pārsteigumi, tomēr galu galā pie medaļām tika tie, kas sezonas gaitā izcēlušies ar stabilitāti. Mūsu šķēpmetējiem šī sezona tāda nebija." Treneris uzskata, ka arī viņa audzēknei Laumai Grīvai bija pa spēkam fināls, taču šoreiz pievīlusi precizitāte, jo nekā nav izdevies labi trāpīt uz atspēriena dēlīša: "Ja lēcienu mērītu no atspēriena vietas, būtu labi rezultāti un iespējas iekļūt fināla. Kas zina, vai tādā gadījumā fināla tiku Rīze, kas pēc tam kļuva par čempioni, taču tāds ir sports. Kopumā gan Laumai šī sezona nav slikta, jo izdevās iegūt stabilitāti, kas ir svarīgi."
Treneris arī aicina paskatīties, ko ar nedaudz labāku finansējumu nekā Latvijas vieglatlētiem, sasnieguši igauņi un lietuvieši: "Nekādu lielo panākumu nav. Igauņus paglāba tāds unikāls vīrs kā Gerds Kanters un bronzas medaļa diska mešanā, bet tā iemeslu lieliem priekiem arī nav." Grīva gan piebilst, ka ir optimists un domā, ka situācija sākusi uzlaboties, lai gan problēmu netrūkst: "Piemēram, Rīgā nav normālas manēžas, bet tur taču ir ļoti daudz vieglatlētikas audzēkņu un treneru. Bāzes jau pamazām uzlabojas, bet treneri turpina novecot, bet kas būs, ja viņi aizies? Jauno ir ļoti maz, jo vieglatlētika nevar viņus ieinteresēt. Negribu pretnostatīt, jo man patīk arī basketbols, bet domāju, ka ar dažu viesspēlētāju algu pietiktu, lai labu sezonu noorganizētu desmit un vairāk vieglatlētiem. Kad mūsu sportistiem būs līdzīgi apstākļi, ka pasaules labākajiem, tad arī varēsim runāt par niansēm, kas izšķīra rezultātus un neļāva mūsējiem tikt pie medaļām."
Izmantotie resursi
Laikraksts Ventas Balss
+10 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
Galu galā, pārsvarā visi top sportisti trenējās ārzemēs, tā ir attieksme pret darbu.
Starp citu, paralimpieši trenējas Daugavas stadionā un Murjāņos, bet pasaules čempī šogad Lionā vērā ņemami rezultāti un medaļu komplekts!
+8 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]