Radeviča: "Visticamāk, Londonā būs mans pēdējais starts karjerā"

-Kā mainījusies tava dzīve nepilna gada laikā pēc Eiropas čempiones titula iegūšanas?
-Ikdienišķi nekādu pārmaiņu nav, taču sportiskajā ziņā gan. Mani aicina praktiski uz visām sacensībām, nav jādomā vai uz kādām tikšu vai netikšu. Tas palīdzēja plānot sezonu, jo pagājušajā gadā es vispār nezināju, kur varēšu startēt. Par simts procentiem varēju paļauties tikai uz sacensībām, kas notika mājās [Krievijā]. Šogad man ir pieeja visām sacensībām un varu par to neuztraukties. Šogad tā arī plānoju – iziet visām sacensībām cauri, jo manā karjerā palikuši divi gadi, bet Dimanta līgā tik regulāri nekad neesmu startējusi. Nākamo gadu plānošu ar domu tikai par olimpiādi, bet šogad gribu izbaudīt startus Dimanta līgā, redzēt pilsētas, lai paliktu skaistas atmiņas.

-Ja saki, ka karjerā palikuši divi gadi, tad nākamais ir pēdējais?
-Jā! Ja godīgi, man jau tagad ir grūti atrast motivāciju, tieši šim gadam. Nākamais būs olimpiskais, būs savādāk. Pērn man bija mērķis. Saka, ka, ja ir mērķis, tad pat dzīve tev piespēlē tā sasniegšanā. Šogad man tā nav, es vismaz to nejūtu. Olimpiskajā gadā būs pavisam cita motivācija, bet atrast spēkus vēl trešajam gadam, būt projām no ģimenes, braukāt pa nometnēm, būs grūti. Dažreiz uz tām dodos ar bērnu, dažreiz bez, taču es jau tik un tā tur lielāko daļu pavadu trenējoties un vakarā pārrodos bez spēka un bez spīduma acīs spēlējos ar viņu... nē, vairāk par nākamo sezonu es vairs tā nevarēšu.

-Vai tas nozīmē, ka tieši Londonas olimpiskajās spēlēs būs tavs pēdējais starts karjerā?
-Dzīve man ir iemācījusi teikt "Nekad nesaki nekad", taču pašlaik domāju, ka jā.

-Vai triumfs Eiropas čempionātā tev ļāva tikt arī pie kāda līguma ar sporta apavu un apģērbu ražotājiem?
-Bija vieglāk veikt pārrunas ar "Nike", kas mani atbalstīja jau iepriekš. Nebiju domājusi neko pat mainīt, jo viņi man uzticējās jau pirms Eiropas čempionāta. Mainījusies tikai situācija finansiālā ziņā, protams, uz labo pusi. "Nike" ir diezgan strikti un līgumā ir atrunāts, ka nekādus citus līgumus ar sponsoriem nemaz nevaru slēgt.

-Vai "Nike" līgumā vēl bija kādi interesanti punkti?
-Startējot sacensībās jābūt uzmanīgam un jāskatās, lai "Nike" emblēma vienmēr būtu redzama. Starta numurs uz krūtīm jāliek tā, lai tas nenosegtu firmas zīmi. Veiksmīgi startējot Dimanta līgā saņemu bonusus, bet tas jau ir pašsaprotami.

-Ziemā startēji arī trīssoļlēkšanā, piedalījies telpu čempionātā. Vai kal kādus plānus arī ar šo disciplīnu?
-Vasarā noteikti ne, tikai ziemā. Tad varu atpūsties no tāllēkšanas un veltīt laiku savai otrai disciplīnai. Ziemā man bija arī problēmas ar kaulu plēvi, bet lecot trīssoli iestrādājos tādā režīmā, ka kājas pierada. Tagad man šādu problēmu nav, varu par to neuztraukties.

-Vai arī šajā ziemā, tāpat kā pērn, trenējies treniņu centrā ASV, kuru slavēji pēc Eiropas čempionāta?
-Jā, arī šobrīd atrodos treniņu bāzē Pensakolā, Floridā. Šeit trenējos arī pērnajā rudenī un šajā pavasarī. Uz Pensakolu atlidoju uzreiz pēc Dimanta līgas posma Ņujorkā un pavadīšu laiku līdz posmam Lozannā. Strādāju uz spēku un skriešanas tehniku.

-Ņujorkas posms nelabvēlīgos laika apstākļos [lietū un pretvējā] tev nebija veiksmīgs. Psiholoģiski tas noteikti nenāca par labu...
-Pēc tādām sacensībām ir tukšums. Dažas Eiropas tāllēcējas bija lidojušas desmit stundas, taču beigās no starta nekas prātīgs nesanāca. Bija sportistes, kas šeit cerēja izpildīt normatīvu pasaules čempionātam, taču pretvējš bija divus, četrus, piecus metrus sekundē. Mērītājs rādīja divus metrus sekundē, bet jutām, ka ir vairāk – sajūta bija it kā skrienam sienā. Protams, daudzas bija neapmierinātas. Pēc šī starta nebija, ko analizēt. Arī pērn jūnijā man bija 6.05 Portugālē, bet tad bija ieskrējiena problēmas, ko vēlāk izlaboju. Ja Ņujorkā sasniegto 6.01 metru uzlektu labvēlīgos laika apstākļos, varētu analizēt startu, bet tagad par to jāaizmirst. Pēc sacensībām braucot ar vīru mašīnā es jau viņam teicu, ka man bijusi sajūta, ka nemaz neesmu bijusi sacensībās un tas bija tikai slikts sapnis, murgs. Patiesībā Ņujorkas posms zināmā mērā lika vilties, jo organizatori teica, ka nevar mainīt bedri [lai nebūtu jālec pretvējā]. Pat Latvijā jebkurās reģionālajās sacensībās ir uzraktas abas bedres, lai vajadzības gadījumā var vienu pret otru nomainīt. Saprotu, ka televīzija, nauda un tā tālāk, taču par sportistu arī ir jādomā. Lietu organizatori nevar ietekmēt, taču pretvēja gadījumā var taču likt lekt otrā [tāllēkšanas] bedrē.

-Šobrīd, vairāk kā divus mēnešus pirms čempionāta, esi optimistiski noskaņota?
-Maijā man bija iesildīšanās, jūnijā lēnām rezultāti progresēja, bet jūlijā un augustā jau sasniegšu sportiskās formas virsotni. Rezultāti uzlabosies. Jūlijam jākļūst kā tramplīnam, gatavošanās posmā pasaules čempionātam.
-Kā vērtē savu šā brīža sportisko formu? Cik tālu tā ir no optimālās?
-Procentuāli grūti pateikt, taču, ja iedomājos 400 metru apli, tad 200 metrus jau esmu veikusi. Tagad kārtīgo jānostrādā līdz 300 metriem, bet galvenā cīņa notiks pēdējos 100 metros (smejas). Pasaules čempionāts būs finiša taisne, jo pēc tam laikam nekādu sacensību vairs nav.

-Par sezonas pirmās puses veikumu gandarījums ir?
-Romā, kur aizlēcu 6.41, menedžeris teica, ka izskatījies, ka es esmu cīnījusies no sirds un izdarījusi visu, ko spēju. Taču pati, protams, apmierināta nebiju, jo 6.41 nav tas rezultāts, kas mani gandarītu. Lai arī zem kādām slodzēm [treniņos] es būtu! Jau trenerim teicu, ka lekt zem 6.50 – tas man nav pieklājīgs rezultāts. Treneris šos rezultātus uztver mierīgi, saka, ka galvenais, lai vidējais rezultāts ir virs 6.50 un tā arī ir [neskaitot Ņujorku]. Viņš uzsver, ka šobrīd es neesmu formā un sportiskās formas virsotnei jābūt augusta beigās. Trenerim uzticos un esmu pacietīga.

-Kur tu redzi lielākās rezerves, uz kuru rēķina varētu uzlabot rezultātu līdz čempionātam?
-Ātrumā. Treniņos tagad vairāk skrienu garos gabalus, strādājot uz ātruma izturību. Tāllēkšanā no ātruma ir ļoti daudz kas atkarīgs. Atspēriena dēlītis? Ņujorkā, kur vienubrīd pūta tā, nākamajā brīdī tā, nebija reāli trāpīt, bet kopumā ar to problēmu nav. Ar to ātrumu, kas man ir tagad, es dēlīti redzu un varu visu kontrolēt. Pirms pasaules čempionāta būs jāstartē sacensībās, jo tobrīd būšu tuvu formas virsotnei, ātrumi būs citi un man tam būs jāpielāgojas.

-Pērn trenerim teici, ka Eiropā gribi cīnīties par medaļu. Vai esi izvirzījusi konkrētu mērķi arī pasaules čempionātam?
-Olimpiskajā vienībā aizpildot dokumentus bija jānorāda savs mērķis. Ierakstīju, ka pirmais sešinieks, lai gan reāli domāju, ka cīnīšos par vietu astoņniekā.

-Pasaules čempionātā konkurence būs ļoti nopietna. Kuras uzskati par galvenajām favorītēm uz uzvaru?
-Amerikānietes, kuras jau tagad tālu lec. Taču, piemēram, Funmi Džimo arī pērn sezonas sākumā lēca 6.80, taču augustā Dimanta līgā es viņu vairs neredzēju, jo pāris reizes aizlecot 6.30, viņa vairs nestartēja... Sezona ir gara un pasaules čempionāts ir tikai augusta beigās. Reālā skaidrība par favorītēm būs pēc mēneša. Piemēram, krieviete Kļišina, kura pagājušajā gadā lēca septiņus metrus (7.03 – aut.), šogad vēl nav lēkusi, bet gatavojas ļoti nopietni. Pretendentes uz augstu vietu ir arī [Naide] Gomeša, krievietes, amerikāniete Britānija Rīza, brazīliete, olimpiskā čempione [Maurena Magi], varbūt kāda no vācietēm. Līmenis šogad ir augsts.

-Droši vien esi dzirdējusi, ka Lauma Grīva pavisam nesen aizlēca 6.86 metrus. Vai šis Laumas veikums arī tev nav tāds kā papildus dzinulis?
O jā! Par Laumas rezultātu man telefonsarunā pastāstīja mamma. Laumu pazīstu jau ļoti sen, esam arī kopā trenējušās, tāpēc liels prieks par viņas sasniegumu. Viņas rezultāts tiešām dod pozitīvu dzinuli. Ja es teicu par motivācijas trūkumu, tad mūsu meiteņu lēcieni manī rada jauna veida motivāciju – lēkt labāk un tālāk. Braucot uz treniņu gribas dziedāt mašīnā. Paldies viņām (smejas). Cerams, ka lēksim pasaules čempionāta finālā ne tikai ar Laumu, bet arī kopā ar viņas māsu Māru.

Sarunas noslēgumā Radeviča atklāja, ka Pensakolā būs viņas pēdējā nometne ASV, tad viņa dosies uz Dimanta līgas Lozannas posmu (iespējams, arī vēl kādu no posmiem), bet tam sekos treniņi Krievijā. Augusta sākumā paredzēti vēl vairāki starti, bet pasaules čempionāts sāksies 27. augustā, kad arī norisināsies tāllēkšanas kvalifikācija. Tāllēkšanas fināls paredzēts dienu vēlāk.