Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3
Autors: Rolands Eliņš

30 gadus vecs pasaules rekords - slikta zīme vieglatlētikai kā sportam?

30 gadus vecs pasaules rekords - slikta zīme vieglatlētikai kā sportam?
Džonatans Edvardss pēc pasaules rekorda uzstādīšanas 1995. gadā. Foto: Reuters/Scanpix

Tieši šādu virsrakstā minēto argumentu izteica Džonatans Edvardss, britu vieglatlētikas izcilnieks, kurš 1995. gadā uzstādīja pasaules rekordu trīssoļlēkšanā, kas joprojām nav pārspēts. Viņš uzskata, ka vieglatlētika kā sporta veids nav tikusi līdzi citiem sporta veidiem profesionalitātē un attiecīgi piesaista mazāk talantu.

Džonatans Edvardss tieši pirms 30 gadiem, 1995. gada 7. augustā, Zviedrijas pilsētā Gēteborgā uzstādīja rezultātu 18.29m trīssoļlēkšanā, kļūstot par pasaules rekordistu. Viņa rekords joprojām nav pārspēts, un šobrīd arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tas varētu mainīties.

Tas ir piektais šobrīd vecākais pasaules rekords vieglatlētikā vīriešiem, un interesanti, ka ļoti ilglaicīgi pasaules rekordi ir arī citās lēkšanas disciplīnās. Augstlēkšanas rekords kopš 1993. gada pieder Havjeram Sotomajoram (2.45m), kamēr tāllēkšanā rekordists kopš 1991. gada ir Maiks Pauels (8.95m).

Visiem šiem trim rekordiem vēl viena kopīga iezīme - tie visi ir tālu priekšā pasaules labākajiem rezultātiem 21. gadsimtā. Piemēram, tieši šajā 2025. g. sezonā pasaules līderis Endijs Ernandess trīssoļlēkšanā no Edvardsa rekorda atpaliek par pusmetru (17.80m), pusmetra atšķirībā ir arī starp Pauela rekordu un šīs sezonas labāko rezultātu tāllēkšanā, kamēr augstlēkšanā starpība starp rekordu un sezonas labāko rezultātu ir 10cm.

"Nedomāju, ka tā ir laba zīme vieglatlētikai kā sporta veidam, ja eksistē pasaules rekords, kas nav pārspēts 30 gadus," atzīmējot sava rekorda gadadienu, sarunā ar BBC sacīja Edvardss. Viņš pauda gandarījumu par to, ka viņa vārds joprojām ierakstīts vieglatlētikas rekordu grāmatā, bet reizē arī neslēpa savas kritiskās pārdomas par šo faktu un tā iemesliem.

"Kad mēs tā kārtīgi padomājam par attīstību sporta zinātnē, uzturā, treniņu metodikā utt., tad, ja godīgi, man tās neliekas kā veselīga un plaukstoša sporta pazīmes," sacīja Edvardss.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ neviens vēl nav pārspējis viņa rekordu, Edvardss nosauca vieglatlētikas prestiža mazināšanos: "Manuprāt, vieglatlētika nav gājusi vienā tempā ar citiem sporta veidiem profesionalizēšanās ziņā." Edvardss uzskata, ka talantīgi jaunie sportisti līdz ar to vairāk motivēti izvēlēties citus sporta veidus, kur iespējas nopelnīt ir krietni plašākas.

"Vieglatlētika nepiedāvā līdzīgas balvas un ieguvumus kā citi sporta veidi," teica Edvardss. "Ja tu esi talantīgs jauns sportists, diez vai tu izvēlēsies vieglatlētiku. Tu noteikti neizvēlēsies mešanas vai lēkšanas disciplīnas, jo tur potenciālie ieguvumi ir vēl mazāki nekā skriešanas disciplīnās."

Noteikti gan jāatzīmē, ka Edvardss bija izņēmums arī savā laikā. Pirms viņa neviens nebija uzrādījis rezultātu virs 18 metriem un arī pēc viņa to paveikuši tikai daži. Vistuvāk Edvardsa rekordam bijis Kristians Teilors, kurš 2015. gadā aizlēca 18.21m tālumā, kamēr pagājušajā gadā Džordans Fortuns tika pie rezultāta 18.18m, trešā visu laiku labākā rezultāta trīssoļlēkšanā.

Edvardss podkāstā norādīja, ka nezina, kā jutīsies brīdī, kad viņa rekords tiks pārspēts: "Šis rekords ir bijusi daļa no manis jau tik ilgu laiku. Vispār nebūtu slikti, ja tas tāds arī paliktu. Tās būtu diezgan labas bēres, ja tajās būtu atzīmēts rezultāts 18.29 metri."

Izmantotie resursi:
https://www.bbc.com/sport/athletics...


, 2025-08-07 17:20, pirms nedēļas
nu tur ir 2 opcijas, ar to Edvardsa rekordu
vai nu nepareizi uzmērīts
vai nu dopings

neticu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām nevar aizlēkt, tur kaut kas nav tīŗs
, 2025-08-07 17:40, pirms nedēļas
Sistēma neļauj uzrakstīt autoram. Augstlēkšanā starpība nevar būt 10m.
, 2025-08-07 17:44, pirms nedēļas
Vajag vienkārši sportistiem atļaut lietot tās pašas vielas (piedevas), ko rekordisti lietoja. Sevišķi DDR "meitenes".
, 2025-08-07 18:09, pirms nedēļas
mo taverna rakstīja: nu tur ir 2 opcijas, ar to Edvardsa rekordu
vai nu nepareizi uzmērīts
vai nu dopings

neticu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām nevar aizlēkt, tur kaut kas nav tīŗs
1. Edvards bija gan pietiekami labs sprinteris, gan viegls kā spalviņa, kas turējās gaisā.

2. Kā jau Edvards minēja, tad vienkārši nav konkurence, jo futbolā 100 miljoni ir reāli nodarbināti.
Trīssolī nav pat 100t(iespējams vēl krietni mazāk no jauniešu vecuma), kas būtu nodarbināti ar šo sporta veidu!

Būtu miljoni, tad varētu skatīties, bet visiem ir sapnis- futbolā, basketbolā vai citos sporta veidos!
, 2025-08-07 18:11, pirms nedēļas
Nu ir jau vairāki rekordi ,kuri ir veci un "apaugusi ar bārdu".Un tiesām nekas arī neliecina,ka kāds tuvākā laikā tos pārspēs.
Edvarda 30 g. rekordu varbūt kāds pārspēs.Bet es neticu ,ka kāds lēks augstāk par Sotomajora 2,45m....
Un vēl iespaidīgāks ir Sediha 40 gadīgais rekords vesera mesanā,aizlidinot smago prieksmetu 86,74 m....Pasekoju nesen Olimpiādē pagājusā gadā vesera mesanu.tur vinnēja kanādietis Kecbergs ar 84,12m.Bet otrās un tresas vietas ieguvēji atpalika gandrīz par 5(!) m......Pat no Olimpiskā rekorda ir patālu,jo Ļitvinovs Seulā 1988 gadā meta 84,80m...
Un arī ja runājam par Latvijas rekordiem,nu kaut vai Normunda Sietiņa fenomenālos 2,32 m(kas nav tik tālu no Sotomajora,vai ne?...) diez vai kāds pārspēs ,jo pat tuvumā neviena nav.
, 2025-08-07 18:11, pirms nedēļas
mo taverna rakstīja: nu tur ir 2 opcijas, ar to Edvardsa rekordu
vai nu nepareizi uzmērīts
vai nu dopings

neticu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām nevar aizlēkt, tur kaut kas nav tīŗs
Neesmu trīssoļlēkšanas eksperts, bet varbūt ir tā, ka tur ir daudz tehnisko nianšu un tādēļ ārkārtīgi precīzi jāsakrīt dažādiem apstākļiem, lai aizlēktu tik tālu. Šķēpmešana skaitās ļoti tehniska disciplīna un arī tur ir gandrīz tikpat vecs pasaules rekords, kuram tikai viens kopš tā laika ir spējis pietuvoties tuvāk par metru.
, 2025-08-07 18:15, pirms nedēļas
saki Jā saki Nē rakstīja: Nu ir jau vairāki rekordi ,kuri ir veci un "apaugusi ar bārdu".Un tiesām nekas arī neliecina,ka kāds tuvākā laikā tos pārspēs.
Edvarda 30 g. rekordu varbūt kāds pārspēs.Bet es neticu ,ka kāds lēks augstāk par Sotomajora 2,45m....
Un vēl iespaidīgāks ir Sediha 40 gadīgais rekords vesera mesanā,aizlidinot smago prieksmetu 86,74 m....Pasekoju nesen Olimpiādē pagājusā gadā vesera mesanu.tur vinnēja kanādietis Kecbergs ar 84,12.Bet otrās un tresas vietas ieguvēji atpalika gandrīz par 5(!) m......Pat no Olimpiskā rekorda ir patālu,jo Ļitvinovs Seulā 1988 gadā meta 84,80m...
Un arī ja runājam par Latvijas rekordiem,nu kaut vai Normunda Sietiņa fenomenālos 2,32 m(kas nav tik tālu no Sotomajora,vai ne?...) diez vai kāds pārspēs ,jo pat tuvumā neviena nav.
Nu Latvijas vieglatlētikas tendences un 30-40 gadus vecos valsts rekordus vēl varētu skaidrot ar nelielo cilvēku skaitu, konkurences trūkumu un ierobežotajām iespējām, bet pasaules rekordu noturībai tomēr parasti ir citi faktori apakšā - ja ne dopings, tad laikmeta apsteigšana kāda supertalanta izpildījumā.
, 2025-08-07 18:19, pirms nedēļas
Edvardsam 100m- 10,48!
Teiloram tikai 10,58!(par spīti tam, ka pēc idejas vajadzētu būt ātrākam!
, 2025-08-07 18:29, pirms nedēļas
Baraks Osama rakstīja: Nu Latvijas vieglatlētikas tendences un 30-40 gadus vecos valsts rekordus vēl varētu skaidrot ar nelielo cilvēku skaitu, konkurences trūkumu un ierobežotajām iespējām, bet pasaules rekordu noturībai tomēr parasti ir citi faktori apakšā - ja ne dopings, tad laikmeta apsteigšana kāda supertalanta izpildījumā.
Pasaulē tikai 2t trīssoļēcēji ir lēkuši tālāk par 16,20!
Arī pasaulē konkurence ir ļoti ierobežota!

Neviens nestāv rindā, lai lektu trīssoli!

No Kubas šajā sarakstā ir 73 sportisti!

Faktiski otrā vietā aiz ASV!
, 2025-08-07 18:45, pirms nedēļas
1999 European Athletics Junior Championships

Dates 5–8 August
Host city Riga, Latvia Latvia
Venue Daugava Stadium
Level Under-20
Events 43

Kādi vieglatlētikas vārdi ir bijuši Rīgā!
, 2025-08-07 19:11, pirms nedēļas
Ja nu kas mulsina Edvardsa rekordā, tad viņa nereālais progress 29 gadu vecumā no 17,43 uz 18,29 metriem. Vienlaikus Edvardsam par labu runā fakts, ka pēc rekorda sasniegšanas viņš turpināja lēkt vēl astoņus gadus, atšķirībā no dažas labas dāmas, kas pēc fantastisku sprinta rekordu sasniegšanas ar steigu pameta sportu.
, 2025-08-08 10:30, pirms nedēļas
saki Jā saki Nē rakstīja: Nu ir jau vairāki rekordi ,kuri ir veci un "apaugusi ar bārdu".Un tiesām nekas arī neliecina,ka kāds tuvākā laikā tos pārspēs.
Edvarda 30 g. rekordu varbūt kāds pārspēs.Bet es neticu ,ka kāds lēks augstāk par Sotomajora 2,45m....
Un vēl iespaidīgāks ir Sediha 40 gadīgais rekords vesera mesanā,aizlidinot smago prieksmetu 86,74 m....Pasekoju nesen Olimpiādē pagājusā gadā vesera mesanu.tur vinnēja kanādietis Kecbergs ar 84,12m.Bet otrās un tresas vietas ieguvēji atpalika gandrīz par 5(!) m......Pat no Olimpiskā rekorda ir patālu,jo Ļitvinovs Seulā 1988 gadā meta 84,80m...
Un arī ja runājam par Latvijas rekordiem,nu kaut vai Normunda Sietiņa fenomenālos 2,32 m(kas nav tik tālu no Sotomajora,vai ne?...) diez vai kāds pārspēs ,jo pat tuvumā neviena nav.
Sietiņa 2,30 m, nevis 2,32 m.
, 2025-08-08 10:32, pirms nedēļas
Sandis Dzenītis tuvāko gadu laikā labos Edvardsa rekordu.
, 2025-08-08 17:30, pirms nedēļas
Funkcionārs rakstīja: Sietiņa 2,30 m, nevis 2,32 m.
Jā,2,30m.
, 2025-08-08 17:46, pirms nedēļas
Baraks Osama rakstīja: Nu Latvijas vieglatlētikas tendences un 30-40 gadus vecos valsts rekordus vēl varētu skaidrot ar nelielo cilvēku skaitu, konkurences trūkumu un ierobežotajām iespējām, bet pasaules rekordu noturībai tomēr parasti ir citi faktori apakšā - ja ne dopings, tad laikmeta apsteigšana kāda supertalanta izpildījumā.
Nu jāsaka ,ka agrāk vieglatlētika bij stipri populārāka Latvijā nekā tagad tas ir.To jau varēja redzēt pēc skatītāju apmeklētības uz sacīkstēm.Piemēram, starptautiskie "Rīgas kausi" 70-80 gados,"Dināmo" stadionā...stadions pilns kā piebāzts ar skatītājiem,visas biļetes izpārdotas un pie ieejas aktuāls jautājums-vai kādam nav lieka biļetīte?....Tagad jau sen vairs tā nav.
, 2025-08-09 12:05, pirms nedēļas
saki Jā saki Nē rakstīja: Nu jāsaka ,ka agrāk vieglatlētika bij stipri populārāka Latvijā nekā tagad tas ir.To jau varēja redzēt pēc skatītāju apmeklētības uz sacīkstēm.Piemēram, starptautiskie "Rīgas kausi" 70-80 gados,"Dināmo" stadionā...stadions pilns kā piebāzts ar skatītājiem,visas biļetes izpārdotas un pie ieejas aktuāls jautājums-vai kādam nav lieka biļetīte?....Tagad jau sen vairs tā nav.
Noteikti jāatjauno "Rīgas kausi" un jāaicina pasaules līmeņa atlētus.
, 2025-08-09 21:07, pirms 6 dienām
Funkcionārs rakstīja: Noteikti jāatjauno "Rīgas kausi" un jāaicina pasaules līmeņa atlētus.
Līmenis bija augsts "Rīgas kausos".Tur pasaules rekordi "krita" tolaik, nemaz jau nepieminot par citiem,zemākiem, rekordiem.Piemēram,es biju 73 gadā Dināmo stadionā, kad Faina Meļņika disku aizmeta pasaules rekordā.
, 2025-08-11 15:04, pirms 5 dienām
saki Jā saki Nē rakstīja: Līmenis bija augsts "Rīgas kausos".Tur pasaules rekordi "krita" tolaik, nemaz jau nepieminot par citiem,zemākiem, rekordiem.Piemēram,es biju 73 gadā Dināmo stadionā, kad Faina Meļņika disku aizmeta pasaules rekordā.
Ļoti labi. Šie būs pozitīvie piemēri "Rīgas kausu" atjaunošanas nepieciešamībai.