Nākotnes vīzija: Cik Latvijas sportistu aizbrauks uz Tokijas olimpiādi?

AIRĒŠANA

Elza Gulbe ir izvēles priekšā – trenēties Latvijā vai ārzemēs. Bet, varbūt izcelt airus krastā pavisam. Dairis Adamaitis lēmumu jau ir pieņēmis. Saprotot, ka nekāda finansējuma turpmāk nebūs, bet jaunajai ģimenei nepieciešami stabili ienākumi, puisis nolēmis likt punktu sportista karjerai. Latvijas Airēšanas federācijas prezidents Arnolds Laksa gan piebilst, ka centīsies Dairi noturēt airēšanā kā treneri. Arī Gints Zunde jauniešu čempionātā neieguva vietu, kas ļautu pretendēt uz LOV finansējumu, tādēļ 22 gadu vecais puisis ir dziļās pārdomās. Būs jārunā ar LOV, bet Laksa apzinās reālo situāciju un piebilst, ka tādu runātāju būs daudz. No jaunajiem pagaidām kādu nosaukt grūti – ir meiteņu divnieks, pavisam jauni puiši. Perspektīvākā ir Olga Svirska, taču problēma, ka vieglā svara vieninieka laivas nav olimpiskā disciplīna. Atrast pārinieci Latvijā nav izdevies. Atliek ņemt piemēru no Lielbritānijas un sameklēt kādu parametriem atbilstošu vieglatlēti un divu trīs gadu laikā iemācīt tai airēšanas tehniku.

Prognoze: 1 (Rio - 0)

BASKETBOLS

Ak, jā, Kristaps Porziņģis… Vēl arī Dāvis Bertāns… Un būs vēl. Latvijas basketbola cienītājam ir pamats labsajūtā murrāt. No otras puses – pagaidām redzama tikai solīdas kvalitātes bilde, kas piekārta pie sienas ģērbtuvē. Kamēr visi labākie vienlaikus nav uzvilkuši Latvijas izlases kreklus un apliecinājuši gribu virzīties pretī olimpiskajam mērķim, kairināt basketbola līdzjutēja jūtīgo nervu par vīriešu komandu olimpiādē ir pāragri.

Prognoze: 0 (Rio - 0)

BOKSS

Lielākās cerības šobrīd saistītas ar Evanderu Servutu (+91kg), Ritvaru Šulgu (75-81kg), Edgaru Koržeņevski (75kg) un Artjomu Ramlavu (60kg), tomēr četri gadi ir pietiekami ilgs laika periods, lai situācija mainītos. Arī minēto puišu svara kategorija. Latvijas Boksa federācijas prezidents Nils Žuravļovs norāda, ka šogad LOV pamatsastāvā esošajam Nikolajam Grišuņinam ir 32 gadi, aiz muguras jau aptuveni 300 cīņas un māc šaubas, vai viņš vēl ilgi cīnīsies. Pēdējā kongresā Lozannā esot pieņemts lēmums, ka turpmāk visi Starptautiskās Boksa asociācijas (IBA) pārstāvji varēs pāriet uz profesionāļiem, kuri savukārt varēs piedalīties pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Taču būtiski ir tas, amatieriem (kuri patiesībā nav amatieri) ir desmit svara kategorijas, bet profesionāļiem dažādās versijās to ir 17. Žuravļovs norāda, ka būtu labi, ja uz Tokiju aizbrauktu kaut viens Latvijas bokseris. Taču arī Rio olimpiāde apliecinājusi, ka sporta veids ir tik subjektīvs un komerciāls, ka to paveikt būs grūti.

Prognoze: 0 (Rio - 0)

BURĀŠANA

Būtu ideāli, ja bez Ketijas Birzules būtu vēl kāds, jo tas palīdzētu gan sagatavošanās posmā, gan radītu konkurences apstākļus, saka Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents Ansis Dāle. Gribētāju netrūkst, taču tas jau ir profesionāls darbs un ieceres atduras pret finanšu trūkumu. Arī pati Birzule neatbilst kritērijiem, lai pretendētu uz vietu LOV. Ja nu vienīgi jauniešu sastāvā, taču tie būtu vien sīkumi. Tāpat pastāv iespēja, ka Tokijā burāšanas sacensības papildinās citas klases. Varētu parādīties arī kaitsērfings.

Prognoze: 0 (Rio - 1)

CĪŅA

Gatavas turpināt startēt līdz pat 2020. gada olimpiskajām spēlēm ir gan Anastasija Grigorjeva, gan Laura Skujiņa. Pagaidām nav skaidrības par Armandu Zvirbuli, bet Imants Lagodskis augstākajā līmenī pēdējo cīņu jau ir aizvadījis. Ja pēc PSRS sabrukuma dzimstības samazināšanās dēļ izkrita vecuma posms, kam iepriekšējos gados bija jāstartē junioros, tad šobrīd situācija ir krietni uzlabojusies. Pasaules junioru čempionātā šogad uz medaļu pretendē 19 gadus vecais Alberts Jurčenko, kurš pēc Latvijas Cīņas federācijas prezidenta Dzintara Urbančika domām varētu būt kandidāts cīņai par godalgu arī Tokijas olimpiādē. Grieķu-romiešu cīņā ir 21 gadu vecais Ņikita Masjuks, kurš šogad izcīnīja piekto vietu Eiropas čempionātā Rīgā. Tāpat potenciāls ir arī viņa vienaudzim Aleksandram Jurkjanam. Pagaidām nav skaidrības par Karalina Tjapko plāniem, bet Urbančiks izceļ, ka lielas cerības tiek saistītas ar kadetu vecuma jauniešiem (1999. un 2000. gadā dzimušajiem), piemēram, daugavpilieti Jekaterinu Jermaļonoku, kura trenējas pie Grigorjevas pirmās treneres Ļubovas Kopilovas.

Prognoze: 3 (Rio - 1)

DŽUDO

Dažas dienas pēc Rio olimpiādes beigām kaut ko prognozēt četrus gadus tālai nākotnei ir pāragri, uzskata Latvijas Džudo federācijas prezidents Raimonds Rublovskis. Visticamāk, ka karjeru beigs Konstantīns Ovčiņņikovs un Aigars Mīlenbergs, arī Jevgeņijam Borodavko ir jau 30 gadi. Svara kategorijās līdz 73 kilogramiem sevi apliecināt centīsies Dmitrijs Fedosejenkovs. Ja ne uz Tokiju, tad uz 2024. gadu varētu izaugt pāris puiši no Liepājas. Viens ir skaidrs – pēc Rio olimpiādes Latvijas džudo sagaidāma paaudžu maiņa.

Prognoze: 1 (Rio - 2)

KANOE UN SMAIĻOŠANA

Aleksejs Rumjancevs mierīgi var startēt vēl četrus gadus. No jaunajiem smaiļošanā jaunatnes čempionātos medaļas ir Denisam Volkovam, Kasparam Tīkleniekam un Robertam Akmenim. Sagaidāms, ka Tokijā olimpisko spēļu programmā būs izmaiņas – 200 metru divnieku vietā būs 500 metru četrinieki, kas ļauj ar cerībām raudzīties pat olimpiskā fināla virzienā, atklāj Latvijas Kanoe federācijas ģenerālsekretāre Lelde Laure. Turklāt Rumjancevs varēs startēt arī individuālajā distancē – olimpiādē to esot iespējams apvienot. Sportot turpinās arī kanoe airētāji – Iļjins, Aivis Tints un Gatis Pranks. Dagņa Iļjina brālis Dāvis Eiropas junioru čempionātā bija sestais, bet 1000 metru distancē potenciāls ir Robertam Lagzdiņam.

Prognoze: 5 (Rio - 2)

MODERNĀ PIECCĪŅA

Pēdējo gadu panākumiem bagātākie modernās pieccīņas sportisti - Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis - beidz startēt augstākajā līmenī, bet pretendenti uz dalību Tokijas olimpiādē ir Ruslans Nakoņečnijs un Pāvels Švecovs. Aiz viņiem gan šobrīd ir bezdibenis, ja runājam par potenciālajiem olimpiešiem. Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš piebilst, ka Rio nebija Ruslana spēles, jo nepilnu divu gadu laikā izlabot trūkumus paukošanā un jāšanā nav iespējams. Modernā pieccīņa nekad nebūs masu sporta veids, tomēr cerēt uz kādu dalībnieku arī Tokijā ir pamats. Kvalificēšanās sistēma, kas modernajā pieccīņā bijusi īpaši neskaidra un sarežģīta, diez vai būtiski mainīsies un būs zināma tikai 2018. gada beigās.

Prognoze: 1 (Rio - 1)

PELDĒŠANA

Kvalifikācijas sistēma mainījās uz Londonas olimpiskajām spēlēm, kad ūdens sporta veidiem sportistu kvotas tika samazināta no 1200 uz 900. Tā dēļ tika paaugstināts A normatīvs, bet B normatīvs deva vien iespēju pretendēt uz kvalificēšanos olimpiādei, ja esi gana tuvu noviltajai līnijai. Tā, piemēram, šoreiz pirmais aiz svītras savā distancē bija Uvis Kalniņš. Ja spēkā būtu bijusi vecā sistēma, tad Rio spēlēm kvalificējušies būtu pat astoņi Latvijas peldētāji. Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone norāda, ka priekšā ir četri gadi, tādēļ šobrīd būtu pārāk drosmīgi prognozēt, cik Latvijas sportistu kāps Tokijas baseinā. Daudz jauno peldētāju ir aizbraukuši uz ASV, turpat paliks arī Kalniņš. Tādēļ Pone cer, ka Latvijas pārstāvniecība peldēšanā neaprobežosies vien ar diviem sportistiem. Viņš uzsver, ka šobrīd sportā tiek veiktas neregulāras investīcijas. Lai izaugtu jauni sportisti, tām būtu jābūt divu ciklu garumā. Šobrīd esam tīrākie amatieri, kas brauc uz profesionāļu sacensībām. Tiek runāts par internātiem vai peldēšanas akadēmijām. Tas varētu uzlabot situāciju Latvijas peldēšanā.

Prognoze: 2 (Rio - 2)

PLUDMALES VOLEJBOLS

Četri gadi ir ilgs laika posms. Vēl jo vairāk tad, ja četri sadarbības gadi jau aiz muguras. Smilšu volejbola drēbes pazinēji runā, ka vēl vienu olimpisko ciklu Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš varētu arī neizvilkt, lai gan diez vai tuvākajos četros gados ir iespējams izveidot spēcīgāku duetu. Cerīgi izskatās jaunās dāmas ar Tīnu Graudiņu priekšgalā. Viņai jau ir Eiropas U18 un U22 zelta medaļas. Taču četri gadi varētu būt par īsu, lai nostiprinātos elitē un aizbrauktu uz Tokiju. Vienam veču pārim pēc četriem gadiem olimpiādē jābūt, bet dāmas varētu patīkami pārsteigt, ja izvēlamies būt optimisti.

Prognoze: 4 (Rio - 2)

RITEŅBRAUKŠANA

Pēc četriem gadiem droši vien vairs nebrauks Aleksejs Saramotins, pārliecības nav arī par Gati Smukuli. Šobrīd vienīgais stabilais kandidāts izskatās Toms Skujiņš, kurš jau debitēja Rio. No pārējiem vistuvāk ir Krists Neilands, bet Andžu Flaksi pēdējā laikā vajājušas traumas, kas liedzis pilnvērtīgi trenēties. Ir jaunie braucēji, taču daudz kas būt atkarīgs no tā, vai un kādās komandās viņiem izdosies iekļūt, uzsver Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš. Runājot par BMX, Tokijā droši vien vairs nebūs Māris Štrombergs. Ir jaunie puiši, bet jābūt nedaudz dullam. Ja izdodas atrast talantīgu braucēju, tad vieglāk izsisties ir meitenēm, jo tur ir mazāka konkurence. Divi jauni puiši ir kalnu riteņbraukšanā (MTB), viņi pakāpeniski progresē, taču viņiem jābrauc pa sacensībām un jākrāj punkti dažādos mačos. Ar to, ka būsi labi nostartējis atsevišķās sacensībās būs par maz.

Prognoze: 3 (Rio - 4)

SVARCELŠANA

Šobrīd Latvijai pienākas pa vienai dalībnieka vietai vīriešu un sieviešu konkurencē, taču olimpiskais medaļnieks un pašreizējais treneris Viktors Ščerbatihs atklāj, ka Tokijas olimpiskajām spēlēm varētu tikt mainīta kvalificēšanās kārtība, kas ļautu aizbraukt ar trim sportistiem. Pretējā gadījumā Tokijā startēs Rebeka Koha, bet par vienīgo vīriešu vakanci cīnīsies Artūrs Plēsnieks un, visticamāk, Ritvars Suharevs.

Prognoze: 3 (Rio - 2)

ŠAUŠANA

Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš norāda, ka uzsvars tiekot likts uz jaunajiem sportistiem. Uzvaras pasaules mērogā ir izcīnījuši Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis, bet Agate Rašmane ieguva trešo vietu Jaunatnes olimpiādē Pekinā. Aktuāls ir jautājums par iespējām trenēties, jo treneris Vilnis Celmiņš līdz šim ieguldījis arī līdzekļus no savas kabatas. Kā jau visos sporta veidos, pāreja no junioru vecuma un pieaugušo norit grūti. Tomēr federācija ir apņēmības pilna meklēt iespējas, lai nākamajā četrgadē atbalstītu jauniešus. Tiek domāts arī par Aizsardzības ministrijas atbalstu, jo šaušana ir spēka struktūru pamatā. Jau šogad, kad Latvija ieguva vienu vietu olimpiādē, bija jāizšķiras starp pieredzējušo Daini Upelnieku un jaunajiem sportistiem. Šoreiz izvēle tika veikta par labu Dainim, kuram nākotnē diez vai radīsies iespējas vēlreiz aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm. Krēsliņš piebilst, ka jaunieši sporta veidā, kurā liela loma ir psiholoģijai un spējai koncentrēties, pagaidām vēl nebūtu bijuši gatavi tāda līmeņa sacensībām un ažiotāžai.

Prognoze: 1 (Rio - 1)

TAEKVONDO

Latvijas Taekvondo federācijas vadītājs Hermanis Močaļins uzskata, ka tikt uz Tokijas olimpiskajām spēlēm ir reāli. Šobrīd ir četri labi jaunieši, kuri vari piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos. Piemēram, Marija Ivanova un Deniss Kulibiks, kuri izcīnīja attiecīgi piekto un devīto vietu šīgada Eiropas U21 čempionātā. Protams, nekad nevari zināt, kā iegrozīsies dzīve, jo četri gadi ir ilgs periods. Kāds var pievērsties tikai mācībām, bet citam var izveidoties ģimene. Iespējas kvalificēties olimpiādei ir, krājot punktus „Grand Prix” posmos vai izcīnot kādu no pirmajām divām vietām Eiropas kvalifikācijas sacensībās. Tikušas solītas izmaiņas kvalifikācijas sistēmā, taču pagaidām par tām runāt pāragri.

Prognoze: 1 (Rio - 0)

TENISS

Kvalificēšanās sistēma Tokijas olimpiādei nemainīsies, tātad tenisa turnīram kvalificēsies Tenisa Profesionāļu asociācijas (ATP) un Sieviešu Tenisa asociācijas (WTA) rangu 1. līdz 56. vietas īpašnieki. Taču jāņem vērā, ka no vienas valsts vienspēļu turnīrā var piedalīties ne vairāk par četriem sportistiem, tādēļ no piecdesmitsešinieka jāizsvītro vairāku tenisa lielvalstu pārstāvji. Tāpat pastāv reāla iespēja, ka uz Rio neaizbrauks kāds no topa spēlētājiem. Ja arī kāds vai kāda no Latvijas tenisa spēlētājiem šajā listē iesprauksies, jāatceras, ka, lai pretendētu uz dalību olimpiādē jāpiedalās Deivisa kausa „Fed Cup” turnīros. Ups… Tas liek domāt, ka diez vai reāli pretendenti būs Ernests Gulbis un Anastasija Sevastova, tādējādi kā vienīgo cerību atstājot Aļonu Ostapenko.

Prognoze: 1 (Rio - 1)

VIEGLATLĒTIKA

Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs uzskata, ka visi Rio startējušie sportisti un sportistes var kvalificēties arī Tokijas olimpiskajām spēlēm. Arī Jeļena Prokopčuka. Un Ariana Hilborna, kura turpinās pārstāvēt Latviju starptautiskajos mačos. No pārējiem uz papīra vistuvāk olimpiādei ir Elvijs Misāns, kurš šovasar laboja Latvijas rekordu tāllēkšanā, lai gan uzsvaru bija licis uz trīssoļlēkšanu. Trenēties turpina tāllēcēja Lauma Grīva un nav informācijas, ka sportot grasītos beigt viņas jaunākā māsa Māra. Zem jautājuma droši vien ir Sintas Ozoliņas nākotnes plāni, jo Rio viņa bija pasludinājusi par atskaites punktu karjerā. Tāpat nav skaidrības arī par Aigas Grabustes nākotnes plāniem. Miļkevičs neslēpj, ka skrējējiem izpildīt olimpisko normatīvu ir sarežģītāk nekā lēcējiem un metējiem. 400 metru barjerskrējienā par normatīvu varētu pacīnīties 18 gadus vecais Maksims Sinčukovs un Jānis Baltušs, par kura nākotnes plāniem gan nav skaidrības. Citus pagaidām saskatīt grūti. Ir jaunas un talantīgas tāllēcējas, kā arī laba U20 vecuma 4x400 metru stafetes komanda. Nu un, protams, šķēpmetēji. Jaunā maiņa solīda – Anete Kociņa, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Jānis Svens Grīva, Matīss Velps, Laine Donāne un Kristaps Jaunpujens. Gandrīz visiem ir medaļas dažāda vecuma pasaules un Eiropas jauniešu čempionātos.

Prognoze: 13 (Rio - 14)

VINGROŠANA

Šobrīd par Tokiju runāt vēl ir pāragri, uzsver Latvijas Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre Vera Lobanova. Neesot skaidrības par pašreizējo vingrotāju iespējām palikt LOV sastāvā, par to tiks lemts novembrī. Esot arī daži jaunie vingrotāji, kas varētu nākt klāt, taču tas esot treneru ziņā.

Prognoze: 0 (Rio - 0)

Jaunie sporta veidi

BEISBOLS/SOFTBOLS

Latvijas Beisbola federācijas vadītājs Andis Ansons ir atklāts – tikt uz olimpiādi ir nereāli, jo šobrīd Eiropai ir atvēlēta tikai viena vieta, ko, visticamāk, sadalīs augstākās divīzijas kontinenta čempionātā, kamēr Latvijas izlase pagaidām spēlē tikai C grupā.

Prognoze: 0

KARATĒ

Pagaidām nav nekādas informācijas par to, kāda būs kvalificēšanās sistēma olimpiskajām spēlēm. Tomēr Latvijas Karatē federācijas vadītājs Leonīds Vasiļjevs uzskata, ka Latvijai ir izredzes šajā sporta veidā Tokijā nepalikt tukšā. Svara kategorijā līdz 60 kg ir Kalvis Kalniņš (13. vieta pasaules rangā), bet svara kategorijā līdz 69 kg sievietēm ir Viktorija Rezajeva (19. vieta). Abi ir bijuši Eiropas jauniešu čempionātu laureāti. Ja no katras kategorijas tiks pa desmit sportistiem, tad abiem sportistiem ir labas izredzes kvalificēties olimpiādei. Tomēr būtisks būs arī jautājums par finansiālo stimulēšanu, pretendējot uz vietu LOV.

Prognoze: 1

KĀPŠANAS SPORTS

Starptautiskā sporta kāpšanas federācija šogad tikai pirmoreiz runās par kritērijiem, pēc kādiem sportisti kvalificēsies olimpiādei. Šobrīd nav zināms nekas, arī ne par iespējām pretendēt uz wild card. Latvijas Alpīnistu savienības prezidents Mihails Pietkevičs norāda, ka šobrīd ir pāris labi kāpēji, tomēr četru gadu laikā ir iespējas izaugt arī vēl citiem. Tuvu 100% skaidrība ir tikai par to, ka olimpiādē būs trīs disciplīnas – grūtā kāpšana, ātrumkāpšana un boulderings (ļoti grūta, īsa trase, kas tiek veikta bez drošināšanas sistēmas) jeb, kā to sauc lietpratēji, šahs uz sienas.

Prognoze: 0

SĒRFINGS

Sērfinga federācija Latvijā vēl nav nodibināta. Un, tas ir labi.

Prognoze: 0

SKEITBORDS

Latvijas Skeitborda federācijas vadītāja Lienīte Skaraine atklāj, ka pēc oktobra sākumā gaidāmā pasaules čempionātā jautājums par iespējamo Latvijas sportistu dalību Tokijas olimpiādē būs dienaskārtībā. Šobrīd nav zināma ne kvalificēšanās sistēma, ne disciplīnas. Latvijas skeitbordam visizdevīgākā ir slaloma disciplīna, kas ir vissportiskākā un kurā Latvijai jau ir pasaules čempionu tituli gan vīriešiem, gan sievietēm. Ir pat Ginesa rekords.

Prognoze: 2

Latvijas delegācija vasaras olimpiskajās spēlēs