Kā sporta jaunumu jūklī atpazīt, vai e-pasts tiešām ir no jūsu bankas?

1. Pārbaudiet e-pasta adresi, nevis tikai sūtītāja vārdu

Viens no biežāk izmantotajiem krāpnieku trikiem ir sūtītāja vārda viltošana. E-pastā var būt redzams nosaukums, piemēram, “Swedbank Latvia” vai “SEB klientu atbalsts”, kas rada iespaidu par oficiālu bankas saziņu. Tomēr, ja rūpīgāk apskatāt sūtītāja kontaktinformāciju, bieži atklājas pavisam cita – un aizdomīga – e-pasta adrese, piemēram, “swedbank.alerts@info-secure123.net” vai “seb.lv.customers@web-mail365.com”.

Šādi viltoti e-pasti tiek veidoti, lai izskatītos pēc iespējas līdzīgāki oficiālajiem, taču bieži satur papildu vārdus, ciparus, pieturzīmes vai pavisam citu domēna paplašinājumu, piemēram, “.com”, “.net” vai “.xyz”, nevis bankas oficiālo “.lv”.
Vienmēr pārbaudiet precīzu e-pasta adresi, nevis paļaujieties uz to, kas redzams pirmajā mirklī. Daudzi e-pasta klienti (piemēram, Outlook vai Gmail) ļauj uzklikšķināt uz sūtītāja vārda vai uzvest kursoru virs tā, lai redzētu pilno adresi. Ja e-pasts nebeidzas ar bankas oficiālo domēnu – piemēram, “@swedbank.lv”, “@seb.lv”, “@citadele.lv” – tas ir spēcīgs brīdinājuma signāls.

Salīdziniet e-pasta adresi ar to, kas norādīta bankas oficiālajā mājaslapā kontaktu sadaļā. Ja pastāv kaut mazākā neatbilstība, izvairieties no jebkādas turpmākas komunikācijas ar šo sūtītāju. Viltotas adreses var būt ļoti līdzīgas īstajām, piemēram, “@swedb4nk.lv” vai “@swedbank-support.com”, taču pat viena burta atšķirība nozīmē, ka e-pasts, visticamāk, ir krāpniecisks.

Vienmēr uztveriet e-pasta adreses kritiski – tas ir pirmais solis ceļā uz drošāku digitālo vidi.

2. Vērojiet valodu un stilistiku

Lai gan krāpnieki arvien biežāk izmanto tulkotājus un cenšas rakstīt korekti, joprojām daudzi viltus e-pasti satur kļūdas, nedabisku valodu vai frāzes, kas neatbilst oficiālai komunikācijai.

Uzmanieties no:

● Tulkotām, neveiklām frāzēm.
● Uzrunām kā “Sveiks lietotāj!” vai “Dārgais klients” bez konkrēta vārda.
● Pārliekas steidzināšanas (“Noklikšķini tūlīt vai konts tiks bloķēts!”).

Bankas komunicē ar klientiem profesionālā un mierīgā tonī, izvairoties no šoka vai panikas izraisīšanas.

3. Vai tiek prasīti personas dati vai piekļuves informācija?

Neviena banka nekad neprasīs jums pa e-pastu:

● Lietotājvārdu vai paroli.
● Koda kalkulatora vai Smart-ID PIN.
● Kredītkartes numuru vai CVC kodu.

Ja ziņojumā ir iekļauta šāda prasība, tā ir droša pazīme, ka sūtītājs nav uzticams.
Atcerieties: bankas jau zina jūsu datus un nekad nelūgs tos nosūtīt atkārtoti elektroniski.

4. Neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm

Krāpnieciskos e-pastos bieži vien ir iekļautas saites, kas šķiet likumīgas, bet aizved uz viltus mājaslapām. Šīs vietnes ir izstrādātas tā, lai atgādinātu īstas banku lapas, taču to mērķis ir iegūt jūsu informāciju.

Pārbaudes veids:

● Uzbrauciet ar peli uz saites, neklikšķinot.
● Paskatieties, kāds ir reālais URL. Ja tas neizskatās pēc bankas oficiālās mājaslapas, nekavējoties ignorējiet.

Piemērs: vietā, kur jābūt "https://seb.lv", jūs redzat "https://seb-secure-login.xyz".

5. Skatieties, vai ir pielikumi – un ko tie satur

Ja saņemat e-pastu ar pielikumu no bankas, bet neesat gaidījis nekādu dokumentu vai rēķinu, tas ir pamats piesardzībai. Īpaši bīstami ir pielikumi ar paplašinājumiem .exe, .zip, .scr, vai .js, jo tie var saturēt vīrusus vai ļaunprātīgu programmatūru.

Drošā pieeja: neattaisiet pielikumus, ja:

● Sūtītājs ir aizdomīgs.
● Nezināt, kāpēc šis dokuments jums sūtīts.
● Pielikums nav dokumenta formātā (.pdf, .docx), bet gan izpildāmā failā.
6. Vai banka ar jums vispār komunicē šādā veidā?

Katra banka savā mājaslapā apraksta, kā tiek komunicēts ar klientiem – vai ziņojumi tiek sūtīti tikai internetbankā, vai arī pa e-pastu. Daudzas bankas izvēlas sūtīt tikai informatīvus paziņojumus, un visa konfidenciālā komunikācija notiek aizsargātā vidē.

Ja jums rodas šaubas – pieslēdzieties savam internetbankas kontam tieši no pārlūkprogrammas (neklikšķinot uz saites e-pastā) un pārbaudiet, vai ir kāda jauna vēstule vai brīdinājums. Ja nav – e-pasts, visticamāk, ir krāpniecisks.

7. Pārbaudiet ar banku tieši

Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, bet jūs tomēr šaubāties, vislabākais risinājums ir sazināties ar banku tieši – izmantojot oficiālo tālruni vai kontaktformu mājaslapā. Neizmantojiet e-pastā sniegtos kontaktus, jo tie var būt viltoti.
Vienmēr paļaujieties tikai uz oficiāliem kanāliem.

8. Iesaistieties izglītošanā un esiet modri

Digitālā drošība ir katra lietotāja atbildība. Jo vairāk zināsiet par krāpniecības paņēmieniem, jo grūtāk būs krāpniekiem jūs apmānīt. Regulāri sekojiet līdzi aktuālajai informācijai bankas mājaslapā vai oficiālajos drošības resursos.
Piemēram, tāpat kā finanšu iestādes, arī citas digitālās platformas veic lietotāju aizsardzības pasākumus, tostarp identitātes apstiprināšanu un drošu datu apstrādi, lai nepieļautu piekļuvi no neautorizētiem avotiem. Līdzīga piesardzība jāievēro arī e-pastu jomā.

9. Pazīmes, ka e-pasts ir krāpniecība – īss kontrolsaraksts

Krāpniecisku e-pastu identificēšana var šķist sarežģīta, taču pastāv vairākas skaidras pazīmes, kuras būtu jāņem vērā ikvienam lietotājam. Ja ziņojumā atrodat kaut vienu no šiem elementiem, pastāv liela iespēja, ka tā ir krāpniecība:

● Sūtītāja e-pasta adrese nav saistīta ar banku: Pārbaudot adresi, pamanāms, ka tā nesakrīt ar oficiālo domēnu (piemēram, beidzas ar nezināmu vai aizdomīgu domēna nosaukumu, piemēram, “@secure-mail-alert.com”, nevis “@jūsubanka.lv”).
● Teksts satur gramatiskas vai stilistiskas kļūdas: E-pastā var būt nepilnīga valoda, neveiklas teikumu konstrukcijas vai tulkojuma sajūta. Šāds saturs nav raksturīgs profesionālai bankas komunikācijai.
● Ziņojumā tiek pieprasīta konfidenciāla informācija: Ja tiek lūgts ievadīt paroli, PIN kodu, personas kodu vai kredītkartes informāciju, šis e-pasts nav uzticams. Bankas nekad neprasīs šādus datus pa e-pastu.
● Tiek radīta steidzamības sajūta: Frāzes kā “nekavējoties rīkojieties”, “jūsu konts tiks bloķēts” vai “atliek tikai 24 stundas” ir bieži izmantoti spiediena instrumenti, kas paredzēti, lai rosinātu nepārdomātu rīcību.
● E-pasts satur saites uz aizdomīgām vietnēm vai negaidītiem pielikumiem: Ja tiek piedāvāts uzklikšķināt uz saites, kas ved uz vietni ar aizdomīgu adresi, vai tiek pievienots pielikums, kuru negaidījāt – šī ir sarkana brīdinājuma zīme.
● Uzruna ir vispārīga un bez personificēšanas: Viltus e-pasti bieži sākas ar frāzēm kā “Cienījamais klients” vai “Sveicināti”, jo krāpniekiem nav pieejas jūsu pilnajam vārdam.
● Internetbankā nav neviena ziņojuma vai brīdinājuma: Ja pārbaudot savu kontu, tur nav nekādas atbilstošas informācijas vai paziņojuma, tas apliecina, ka e-pasts nav saistīts ar bankas oficiālo saziņu.

Ja pat viena no šīm pazīmēm atbilst saņemtajam ziņojumam, iesakām nekavējoties pārtraukt tālākas darbības ar šo e-pastu. Neklikšķiniet uz saitēm, neatveriet pielikumus un noteikti nesniedziet nekādu personīgu vai finanšu informāciju. Tā vietā sazinieties ar banku pa oficiālajiem kanāliem un ziņojiet par aizdomīgo vēstuli. Drošība sākas ar modrību.

E-pasti, kas izliekas par bankas ziņojumiem, ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā krāpnieki mēģina iegūt lietotāju datus. Taču bruņojoties ar zināšanām un praktiskām pārbaudes metodēm, ir iespējams šo risku ievērojami samazināt.

Atcerieties – neviens e-pasts nav steidzamāks par jūsu drošību. Ja rodas šaubas, labāk pārbaudīt informāciju oficiālā veidā, nevis uzticēties nezināmiem avotiem. Esiet modri, un arī jūsu digitālā ikdiena būs drošāka.