Lozannas miljardi: kāpēc Tokijas spēles netiks atceltas?

“Izņemot Armagedona (globālas katastrofas) iespēju, kuru nevaram paredzēt, viss risināsies, kā plānots,” Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) loceklis Ričards Paunds (Richard Pound) apstiprināja intervijā britu laikrakstam “Evening Standard”.

Tokijā pastāv ārkārtas situācija, taču IOC viceprezidents Džons Koutss (John Coates) izteicies, ka spēles sāksies 23. jūlijā – neatkarīgi no tā, vai pilsētā turpināsies vai neturpināsies ārkārtas situācija.

Kā izsaukuma zīme teiktajam – 1. jūnijā Tokijā ieradās Austrālijas softbola komanda. Tai sekos vēl 10 tūkstoši sportistu un 80 000 ārzemnieku, kuri rūpēsies par spēļu norisi. Sākumā viņu skaitam vajadzēja sasniegt 180 tūkstošus, taču pandēmijas laikā skaits sarucis uz pusi.

Pastāv divi iemesli, kāpēc Tokijas spēles notiks. Pirmkārt, IOC noslēgtie līgumi, kuri ļaus Šveices pilsētā Lozannā bāzētajai "bezpeļņas" organizācijai nopelnīt miljardiem dolāru. Otrkārt, Japānas valdības lēmums turpināt sadarbību, kura var palīdzēt premjerministram Jošihidem Cugam noturēties amatā.

Nosauktie iemesli pārspēj kritiku no medicīnas iestādēm, kuras uztraucas, ka Tokijas spēles var izplatīt vīrusa variantus. Bez ievērības atstāts Japānas otrā lielākā laikraksta “Asahi Shimbun” 26. maijā publicētais aicinājums atcelt Tokijas spēles.

Japāna oficiāli iztērējusi 15,4 miljardus ASV dolāru spēļu rīkošanai, taču vairāki valdības revidentu ziņojumi liecina, ka patiesā summa ir daudz lielāka. Visi līdzekļi, izņemot 6,7 miljardus, ir sabiedrības nauda.

Un tad ir ģeopolitiskie apsvērumi. Japānas sāncensei Ķīnai jārīko 2022. gada ziemas spēles tikai sešus mēnešus pēc Tokijas spēļu beigām (mazākā pauze kopš 1992. gada). Ja Tokija izgāzīsies, ķīnieši izvirzīsies priekšplānā, lai gan ziemas spēles ir daudz mazāks pasākums.

IOC pieder dzelžaina kontrole pār tā saucamo “rīkotājpilsētas līgumu” (Host city contract) un maz ticams, ka tā varētu to atcelt, jo zaudētu miljardiem dolāru par translācijas tiesībām un ienākumiem no sponsoriem.

Oficiālajā retorikā – tautu sporta sadraudzība. Realitātē IOC ir daudzmiljardu sporta bizness, kas saņem gandrīz 75% ienākumu no raidtiesību pārdošanas. Vēl 18% tiek iekasēti no 15 lielākajiem sponsoriem.

“Smith College” ekonomists no Masačūsetsas – Endrjū Zimbalists – lēš, ka Tokijas spēļu atcelšanas gadījumā, IOC varētu zaudēt 3,5 līdz 4,0 miljardus dolāru no raidtiesību ienākumiem. Apdrošināšana segtu tikai mazu daļu – 400 līdz 800 miljonus dolāru.

IOC lielākais atsevišķais ienākumu avots ir līgums ar ASV milzi “NBC Universal”. Pirms desmit gadiem noslēgtā līguma summa ir 4,38 miljardi dolāru. NBC 2014. gada 7. maijā piekrita līguma pagarinājumam līdz 2032. gadam – par 7,75 miljardiem dolāru.

Protams, Japānas valdība var apturēt Tokijas spēles. IOC tāds lēmums nozīmētu sabiedrisko attiecību katastrofu un juridisku kauju ar Tokiju – jebkāds līdzīgs darījums tiktu apspriests privātās sarunās.

Aiz IOC spožās fasādes slēpjas lērums korupcijas skandālu. Japānas Olimpiskās komitejas prezidents – un IOC loceklis – Cunekazu Takeda 2019. gada 19. martā bija spiests atkāpties pēc skandāla, saistīta ar kukuļu došanu IOC locekļiem. Līdzīgs skandāls apvija Riodežaneiro pieteikumu 2016. gada spēļu rīkošanai.

"Olimpiskās spēles ir ļoti, ļoti spēcīgs zīmols. Tās ir unikāls zīmols. Tās ir monopols," teica Zimbalists. "Tās neregulē neviena valdība. Visas šīs lietas, iespējams, radījušas neievainojamības sajūtu."

Tokijas mediķu asociācija ar 6000 dalībniekiem aicināja premjerministru Cugu atcelt spēles. Līdzīgi rīkojās Japānas ārstu savienība, kuras vadītājs brīdināja, ka Tokijas spēles varētu izplatīt vīrusa variantus. Pret forumu iebildušas medmāsas un citas mediķu grupas.

“Vispārējā situācija ir tāda, ka mašīna uzsākusi kustību, lai viss notiktu un politiski visi šķērsojuši neatgriešanās punktu,” Cukubas universitātes starptautisko attiecību pasniedzēja Dr. Aki Tonami rakstīja epastā “Associated Press”.

“Japānas sistēma vienkārši nav veidota tā, lai tik vēlu veiktu U-veida pagriezienu,” Tonami norādīja, ka sabiedrības negatīvās attieksmes pieaugums daļēji ir Cugas vaina. Pašreizējais premjers nav vēstījis par Olimpiskajām spēlēm tik efektīvi kā viņa priekštecis Šinzo Abe.

"Politiķi var labi apzināties risku, kuru uzņēmušies, taču cer, ka pēc spēļu sākuma Japānas sabiedrībā virsroku gūs noskaņojums "Japānas labā", aizmirstot, kā līdz tam nonācām," teica Tonami.

Japānā ir lielākais gados vecu iedzīvotāju īpatsvars pasaulē. Sabiedrība ir veselīga un tajā ir maz cilvēku ar lieko svaru, kurš rada daudz lielāku risku vīrusa slimniekiem. Līdz 25. maijam, kad sākās riska grupu masu vakcinācija, Japānā pilnībā vakcinēti bija tikai 2,3% iedzīvotāju (2,9 miljoni).

Sportistiem pirms ierašanās Japānā būs jāuzrāda divi negatīvi PCR testi. Vēl viens tests tiks veikts ierašanās brīdī, bet vēlāk notiks atkārtota testēšana. “Burbulī” dzīvos apmēram 15 000 tūkstoši olimpiešu un paralimpiešu.

IOC saka, ka 80% olimpiskā ciemata iedzīvotāju būs vakcinēti. Japāna 1. jūnijā vakcinēja 200 olimpiešu, rīkojot pasākumu aiz slēgtām durvīm. Sportistiem būs jāparaksta veidlapa, apliecinot, ka viņi apzinās ar vīrusu saistītos riskus.

Līdzīgas veidlapas tika izmantotas iepriekšējās spēlēs, bet šoreiz tās papildinātas ar vīrusa žargonu. “Associated Press” ieguva veidlapas kopiju, kurā teikts:

“Es piekrītu, ka piedalīšos spēlēs, uzņemoties pašrisku un individuālo atbildību, ieskaitot jebkādu ietekmi uz manu piedalīšanos un/vai sniegumu spēlēs, nopietnu ķermeņa savainojumu vai pat nāvi, kuru izraisītu iespējami veselības apdraudējumi, piemēram, vīrusa izplatīšana vai cita infekciju slimība, vai ekstrēms karstums spēļu laikā...”

NBC apskatnieks Bobs Kostas nesenā TV intervijā ierosināja pārcelt spēles uz 2022. gadu. Šāda iespēja ir izslēgta, jo aizkavēšanās jau izmaksājusi 2,8 miljardus dolāru. Galvenais iemesls – olimpiskais ciemats, kurā pārdoti tūkstošiem dzīvokļu, un īpašnieki gaida ievākšanās brīdi.

Izmantotie resursi:
https://apnews.com/article/tokyo-he...