Facebook
GoogleGulbis: "18. kortā pret spēlētājiem izturas kā pret sūdiem"
@agrissuveizda
Foto: AFP/Scanpix
Latvijas tenisists Ernests Gulbis ar uzvaru sāka "French Open", pirmajā kārtā ar 6:3, 7:5, 6:4 pieveicot Andreasu Sepi. Vēl ne tik sen spēlējis šā turnīra pusfinālā, nu Gulbja karjerā ir iestājies smags kritums, kas nozīmējis attieksmes maiņu kā no organizatoriem, tā arī mediju puses. Latvietis pēc spēles vairs ne tuvu nebija tik pieprasīts kā agrāk, taču viņa komentāri, kā allaž, nelika vilties – Gulbis sarunā ar Sport360.com asi kritizēja izturēšanās atšķirības pret elites tenisistiem un pārējiem "mirstīgajiem".
"Tās ir tik dažādas pasaules, kad spēlē labi, kad visi tevi vēlas savos turnīros, visi tevi liek labos kortos un visi cenšas izpatikt. Pirms diviem gadiem šeit spēlēju pusfinālā, bet šogad pret spēlētājiem, kuri spēlē 18. kortā [tajā Gulbis spēlēja pret Sepi], izturas kā pret sūdiem," sacīja Ernests Gulbis.
"Vaicāju, vai tas ir labs korts spēlei, un viņi atbildēja – nē, ej uz kortu," Gulbis turpināja. "Treneru štābam pat nav savas ložas, kur apsēsties un skatīties spēli. Jūtos nedaudz necienīts, jo jebkurš tenisists laukumā atdod labāko, kas viņam ir. Mums ir jāspēlē sniegā, kā Minhenē, mums ir jāspēlē aukstumā, karstumā – tas nav svarīgi, nevienu tas neinteresē. Mēs vienkārši ejam kortā, atdodam visu, kas mums ir, un pēc tam pretī dabūnam…Tā noteikti nav demokrātiska attieksme."
"Cilvēkiem manā situācijā ir jālūdzas, lai jebkurā dienas laikā uz stundu vienatnē tiktu treniņu kortā. Un tad varam redzēt, ka izsētie spēlētāji tur jau divas stundas strādā vienatnē ar treneri. Kā gan tādā situācijā var sacensties?! Mums ir viena stunda laika uz četriem cilvēkiem kortā, kamēr mums jāsacenšas ar puisi, kurš ir labi sagatavojies un kuram viss ir perfekti."
Runājot par sistēmu un attieksmi, Gulbis runāja vispārīgi, ne tikai par "French Open": "Nezinu, kā sistēma strādā. Vai mēs dzīvojam demokrātijā, kurā visi ir vienlīdzīgi, vai kā tā strādā? Ja kāds man to izskaidros, tad es to sapratīšu un varbūt, kad atkal sasniegšu labāko desmitnieku, izturēšos atbilstoši. Bet es to negribu. Tagad spēlēju kvalifikācijas un nav nekādas iespējas, ka kāds man iedos ielūgumu. Neesmu laimīgs, neesmu veiksmīgs, bet man šī situācija patīk. Tāpēc, ka tad, kad esi jauns un viss iet kā pa sviestu, tu nemaz nepamani, ka visi bez nekāda iemesla bučo tavu pakaļu tikai tādēļ, ka esi labs tenisists. Tu dzīvo savu dzīvi un no cilvēkiem sagaidi, ka viņi tā darīs – ka viņiem būs brūns deguns."
"Tenisa sabiedrībai ir pati īsākā atmiņa," teica Gulbis. "Vairākus mēnešus nospēlē slikti, un viss. Varbūt ne tad, ja esi spēlētājs no labāko trijnieka vai četrinieka, kurš daudzus gadus spēlējis konsekventi labi, bet tādiem puišiem kā es…Nevēlos to salīdzināt, bet Dimitrovs tagad nedaudz buksē. Viņš agrāk bija desmitnieka spēlētājs, viņš ir tiešām labs spēlētājs. Cik daudz laika prasīs, lai cilvēki pret viņu izturētos citādi? Neesmu par to drošs. Ja viņš vēl gadu spēlēs slikti, tad viņš būs tādā pašā pozīcijā kā es. Dažreiz tas ir negodīgi, bet tas motivē nokļūt tur, kur biji agrāk. Tādā situācijā daudz vairāk saproti, kādi cilvēki ir tev apkārt."
Vaicāts par savu kritumu, latvietis norādīja, ka tas bijis saistīts ar pleca savainojumu neilgi pēc "French Open" pusfināla 2014. gadā, kas izraisījis ķēdes reakciju un vēlāk pārvērties plaukstas locītavas savainojumā. "Trenējos trīsreiz mazāk, nekā es būtu vēlējies. Es esmu no tiem, kuriem nepieciešams stundām ilgi būt kortā, lai iegūtu sajūtu. Kad spēlēju labi, treniņu dienās kortā pavadīju pa piecām vai sešām stundām, un tas man lika justies labi. Un tagad, kad man bija šīs plaukstas locītavas un pleca problēmas, dienā varēju pavadīt pusotru stundu, kas nav pietiekami."
"Maiami un Indianvelsā šogad gribēju izstāties, bet mans treneris Ginters sacīja, ka man ir jāspēlē [ar savainojumu], jo viņš bija tur. Kas bija nepareizs lēmums," atzina Gulbis. "Pēc tam izstājos no Marrakešas un Montekarlo un lēni iesāku Barselonā. Esmu priecīgs par māla sezonu – labi, Barselonā es zaudēju, bet tā bija pirmā reize, kad izspēlēju punktus. Romā bija pirmais turnīrs, kad viss bija kārtībā. Pat Ženēvā pagājušajā nedēļā pārspēju Beraņķi un pēc tam sīvā cīņā zaudēju Čiličam, kurš ir lielisks spēlētājs. Man ir jābūt spējīgam trenēties, lai kortā sakrātu daudz stundu. Bez tām…Visi spēlētāji ir dažādi, bet man ir nepieciešams ilgi trenēties."
Izmantotie resursi:
Former French Open semi-finalist Ernests Gulbis...
+15 [+] [-]
Intervija pēc spēles ar Seppi:
Former French Open semi-finalist Ernests Gulbis...
Suveižda ir žurnālists ar lielo Ž. Komentāros atrod interviju un pārtulko ar google translate, pēc tam manuāli pielabojot kļūdiņas. Būtu labāk turpinājis darbu pie SWE-LAT Suveizdnīcas izveides.
+12 [+] [-]
+3 [+] [-]
+14 [+] [-]
+2 [+] [-]
+14 [+] [-]
+16 [+] [-]
Lai izdodas Ernestam kāpt uz augšu un iegūt stabilitāti, atgūt labo spēles sajūtu
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+9 [+] [-]
Gulbis jau nerunā tikai par sevi, bet arī par cilvēkiem, kas apkārt un citiem spēlētājiem!
-1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pirms diviem gadiem Sanktpēterburgā vakars izvērtās jautrs - diskotēka, ar baltu zirgu braucām uz viesnīcu. Tur gribēju draugiem parādīt, cik interesants esmu. Dejojot uzkritu uz stikla galda, sagriezu roku. Braucām uz slimnīcu. Tur arī bija interesanti - tādam maziņam apsargam ar brillītēm rādu asiņaino roku, bet viņš saka: "Nē, daktera nav, nāciet rīt!" Gandrīz pa purnu sadevu viņam! Beigās sarunājām ārstu, lai sašuj. Un tā pēkšņi parādās ziņas, ka es griežu vēnas," atceras Gulbis.
Šī pieredze arī sportistā nostiprinājusi pārliecību, ka liela daļa Latvijas žurnālistu ir ambiciozi, kompleksaini un neprofesionāli un to vien gaida, kā uzrakstīt kaut ko sliktu par sportistu vai viņa ģimeni. Lai gan lielākoties intervijās sportistam patīkot pajokot, šos jokus žurnālisti mēdz interpretēt pa savam.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
2 gadi ar savainojumu, īstenībā hronisks. Tas, protams, ir slikti. Labāk lai turas veselība (uzvaras) un varam intervijas palasīt.
Ernest, jātiek līdz 1/2 finālam! Tavi memuāri ir interesanti
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Bet jā - par šoreiz teikto. Teniss, tā pat kā daudzi citi sporta veidi ir bizness ar milzīgu naudas apgrozījumu. TOP spēlētājiem, kā izsakās Gulbis, "bučo pakaļas" tāpēc, ka viņi arī ir tie, kas piesaista ļaudis ar lielu spēju un vēlmi ieguldīt milzīgo naudu tenisa biznesā. Ja tu jelkādu iemeslu dēļ šajā topā vairs neesi (izņemot gadījumus, kad ir skaidras pazīmes, ka tūlīt atkal būsi - piemēram, savainojuma gadījumā), tad šīs naudas aprites organizatoriem patiesi nav nekāda racionāla iemesla turpināt "bučot pakaļas", ja tu vairs neesi tieši iesaistīts šīs naudas "ražošanā". Ja runājam par izturēšanos kā pret "mēsliem" tīri no cilvēku saskarsmes viedokļa (neņemot vērā titulus), tad es labprāt uzdotu pāris jautājumus: vai kāds no tenisistiem kaut reizi ir "paldies" vietā kaut galvu paklanījis dvieļu vai bumbiņu padevējam par pasniegto mantu? Savukārt atgriezts dvielis dvieļu padevējam vairumā gadījumu tiek vienkārši tenisistam atmuguriski pārsviežot to pār plecu, savukārt dvieļu padevējam ir jānoreaģē un jānoķer. Te nu būtu jautājums - kurš tad pret kuru izturas kā pret mēslu? Vai tenisisti būtu gatavi tam, ka dvieļu padevējs pasviestu dvieli viņiem atmuguriski pār plecu? Ja nē, tad jau tāpēc vien ir skaidrs, ka dvieļu padevēji par pilnvērtīgiem cilvēkiem uzskatīti netiek. Nu tad nebūtu pamata apvainoties arī tenisistiem, kas vairs nav topā....
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Par tulkojumu kvalitāti, avota uziešanas metodi vai informācijas aizkavi, katram savi standarti, bet es personīgi, kā lielākā daļa lasītāju neeju cauri 150 komentāriem pie katra raksta un neredzēju vai kāds tur iemeta linku uz oriģinālu, tāpēc šo interviju uzgāju tikai šeit, līdz ar to bija verts viņu tulkot un publicēt, un tas, ka kāds komentētajs redz oriģinālu atrada pirmais un jūtas, ka tulkojum autors ir kko "nospēris" principā lielākajai daļai ir pie vienas vietas. Augsta līmeņa žurnālists protams aktīvi veic monitoringu savā kompetences sfērā, bet pārpublicēt rakstu vienas dienas laikā pēc origināla ir normas robežās.