Aļona Ostapenko: "Gribu būt Top 3 pasaulē! Mazāk mani neapmierinās"

Aļona Ostapenko*

Dzimusi: 06.08.1997
Tenisu sākusi spēlēt: 6 gadu vecumā
Bilance 2011. gadā ITF turnīros: 42-10
Sasniegumi 2011. gadā: 4 vienspēļu tituli un uzvara jaunatnes olimpiādē Turcijā (nav ITF ieskaitē), ceturtdaļfināls Eiropas junioru čempionātā
Vieta U-14 rangā: 2.
Vieta junioru rangā: 143.
Spēlē: Ar labo roku, "bekhends" ar abām rokām
Mīļākais segums: "hard"
Trenere: Jeļena Jakovļeva

* Talantīgās tenisistes īstais vārds ir Aļona, taču turnīros viņa startē ar vārdu Jeļena, jo tāds ierakstīts pasē. Pati sportiste atklāja, ka viņai vārdu Aļona pasē neesot ļāvuši likt, jo tas neesot latviešu vārds. Izvēlēts kāds līdzīgs vārds (tāds pats kā mātei) un tā nu viņa tenisa pasaulē pazīstama kā Jeļena, taču ģimene un draugi viņu zina kā Aļonu. Lai arī jaunajai sportistei šomēnes palika tikai 14 gadu, viņa jau tik agrā vecumā zina, ko vēlas sasniegt, savus mērķus neslēpj un uz tiem tiecas ar šim vecumam neraksturīgu nopietnību. Tenisu spēlēt sākusi sešu gadu vecumā. Māte Jeļena Jakovļeva ir tenisa trenere, tāpēc jau citas izvēles īsti nebija. "Atceros, kā jau no bērna kājas skraidīju ar raketi rokās," atceras Aļona.

Kā zināms, teniss nav lēts prieks. Sportistes tēvs Jevgēņijs atklāj, ka mēnesī visiem tēriņiem, kuros ietilpst ne tikai lidojumi, bet arī dzīvošana, kortu īre, sparinga partneru apmaksāšana u.c. lietas, vidēji tiek iztērēti 6000 eiro.

Pēdējais turnīrs tev bija Turcijā, kur uzvarēji Eiropas jaunatnes olimpiādē. Pastāsti, lūdzu, par šo turnīru.
Visa turnīra laikā zaudēju tikai vienu setu. Tas bija pusfinālā. To setu zaudēju tāpēc, ka pati slikti nospēlēju, nevis pretiniece bija labāka. Turnīrs kopumā neslikts, taču dzīvošanas apstākļi varēja būt labāki. Nebija pat īsti viesnīcas, dzīvojām sportistu ciematiņā. Mēbeles izskatījās 50 gadu vecas, numuriņos nebija ne krēslu, ne galdu. Šo turnīru uztvēru kā parastas sacensības, nevis kā olimpiādi. Svarīgs bija tādā ziņā, ka tur bija četras meitenes, kurām nevarēju atļauties zaudēt. Atskaitot viņas, pārējais sastāvs bija ļoti vājš. Daudz vājāks nekā tas, kurā spēlēju ikdienā.

Un tu esi pieradusi dzīvot ideālos apstākļos?
Jā. Parasti ir vismaz četru zvaigžņu viesnīcas, dažkārt arī piecu.

Tad sanāk, ka tava šī gada nozīmīgākā uzvara bija turnīrā Francijā (Les Petits As)?
Jā, tā patiešām ir. Tas bija kā neoficiālais pasaules čempionāts. Tur bija ļoti spēcīgs dalībnieču sastāvs, atbrauca meitenes arī no ASV, Kanādas un arī Austrālijas. Turnīrā bija arī ļoti daudz skatītāju. Finālā bija ap sešiem tūkstošiem, kas junioru sacensībām ir ļoti daudz.

Cik turnīros sezonas laikā piedalies?
Būtībā var spēlēt tik daudz, cik vēlas, tikai vecuma grupā līdz 18 gadiem ir ierobežojumi. Tur, šķiet, vairāk par 14 turnīriem nedrīkst būt. Junioros gan var spēlēt, cik grib. Spēlēju dažādās vecuma grupās – līdz 18 un līdz 16. Līdz 14 praktiski vairs nespēlēju, jo man tas līmenis ir par vāju. Mēnesī vidēji sanāk divi turnīri. Tas gan kā kuru reizi. Piemēram, tagad, augustā, man vispār nebūs turnīru. Nākamais paredzēts septembrī. Vēl nezinu, kur spēlēšu – Čehijā vai Serbijā. Spēles būs uz māla seguma. Pirms tam gan vēl brauksim trenēties uz Somiju.

Šobrīd tenisa nav par daudz?
Jā, vienubrīd bija apnicis. Tagad beidzot varu nedaudz atpūsties, jo pirms tam nospēlēju 10 turnīrus pēc kārtas, kas bija ļoti daudz, arī milzīga slodze. Vairāki turnīri kopā ar Eiropas komandu, jāspēlē arī individuāli, tā arī tik daudz turnīru sakrājas.

Kā uztver biežo ceļošanu un vai patīk tenisistes dzīve?
Man vienmēr ir kāds līdzi – tēvs vai māte, pārsvarā tēvs. Man patīk ceļot un braukt uz turnīriem. Tur ir daudz draugu, kopā pavadām brīvo laiku. Dažos turnīros ir oficiālie spēlētāju pasākumi (players parties). Tie gan ir tikai U-14 grupā, pēc tam vairs nav, jo no 16 gadiem jau skaitās kā profesionāļi.

Pēc cik gadiem sevi redzi pieaugušo tenisā?
Pēc gada diviem. Ne vēlāk. Tagad grūtāk no junioru vecuma ielēkt pieaugušo tenisā. Vairs nav tie laiki, kad Martina Hingisa varēja 16 gadu vecumā uzvarēt "Grand Slam". Tad bija pavisam citādāks teniss, sliktāks. Ja tagad paskatās tā laika spēles, rodas iespaids, ka viņi spēlēja kā amatieri.

Kas bija tavi bērnības elki?
Man ļoti patika kā spēlēja Žustīne Enina, Kima Klijstersa. Tagad ļoti patīk Viktorija Azarenka. Marija Šarapova gan nepatīk. Man nepatīk ne tas, kā viņa izskatās, nedz arī spēle, tāpat tehnika. Toties Azarenkai gan viss patīk.

Un no mūsējiem?
Ernests Gulbis, bet arī ne tik ļoti, ka varētu teikt, ka fanoju. Man nepatīk tas, ka viņš treniņos neko negrib darīt, ir slinks. Talants gan Gulbim ir milzīgs, tāpēc viņš var spēlēt augstā līmenī.

Anastasija Sevastova?
Nē, man viņas teniss nepatīk. Nastja spēlē pārāk izteiktu aizsardzības tenisu. Nav viņas spēle slikta, taču man nepatīk. Negribu spēlēt tā, kā to dara Latvijā. Man patīk tikai uzbrukuma spēle. Aizsardzības tenisu neuzskatu par tenisu.

Tagadējā ranga līdere Karolīna Vozņacki ar savu aizsardzības tenisu nokļuvusi virsotnē.
Jā, ir viņa pirmā, taču, atskaitot pašu, neviens viņu par pirmo pasaulē neuzskata. Nevienam Vozņacki nepatīk! Vai arī patīk tikai tiem, kas spēlē tādu pašu neinteresantu tenisu. Teniss, kurā paļaujies tikai uz pretinieces kļūdām, nav teniss. Pašam jāuzvar, nevis jāgaida dāvanas no citiem. Tad jau labāk vispār nespēlēt. Manuprāt, pirmajai jābūt Azarenkai, taču viņai raksturs neļauj to sasniegt, nav stabilitātes – vienu maču var nospēlēt lieliski, bet nākamo izgāzt.

Kurš segums tev ir mīļākais?
Viennozīmīgi "hard". Patīk ātrais "hard" segums, jo tad vieglāk uzvarēt. Uz māla gan nepatīk spēlēt, jo pretiniecēm vairāk iespēju atsist manas bumbiņas. Uz "hard" vienkāršāk – daži stipri sitieni, un izspēle beigusies. Man ir laba serve. Mačos parasti pa 4-5 eisiem savācu. Dubultkļūdas, protams, arī gadās. Mēdz būt tā, ka nav nevienas, bet gadās reizes, kad ir pat 10. Tad vienkārši "neiet" serve. Un arī savs bekhends man patīk. Tas pat ir labāks nekā sitiens no labās puses. Bekhendu spēlēju ar abām rokām. Esmu uzlabojusi arī forehand, taču pie tā vēl daudz jāstrādā. Jākļūst stabilākam. Tagad bekhendu jūtu daudz labāk. No tām lietām, kas šobrīd pietrūkst, varu minēt arī spēku. Bet tas jau ar laiku nāks.

Uz māla vājāki rezultāti?
Nē, tā gluži nav. Man vienkārši šis segums nepatīk, jo dodu priekšroku ātriem segumiem. Junioru tūrē gan biežāk sanāk spēlēt un uzvarēt uz māla. "Hard" turnīru ir mazāk. Tāpēc nākas pierast spēlēt arī māla.

Cik bieži trenējies?
Tad, kad nav jāspēlē turnīros, sanāk sešas reizes nedēļā. Nodarbības ir pusotru stundu ilgas, pārsvarā tajās ir tenisa spēlēšana. Nodarbības ar sparinga partneri, darbs pie dažādiem sitieniem. Šobrīd ar tādu apjomu pilnībā pietiek, jo vēl jau ir arī skola, ar kuru jāspēj apvienot.

Minēji, ka tev patīk spēlēt uzbrukuma tenisu. Tādā spēlē neizbēgamas ir kļūdas. Kā reaģē uz tām?
Jā, protams, gadās kļūdas, taču ar laiku tām jāmazinās. Uzskatu, kad kļūšu stabilāka, kļūdu būs mazāk. Reaģēt gadās dažādi, mēdzu arī dauzīt raketi. Kādas piecas esmu salauzusi.

Ir gadījies spēli nepabeigt savainojuma dēļ?
Jā, bija viens tāds gadījums, taču man pat īsti nebija savainojuma. Notēloju, lai varētu paspēt uz nākamo turnīru. Tiku līdz ceturtdaļfinālam. Spēlē biju vadībā ar 6:3, 4:3, 30:15 un izsaucu ārstu. Pateicu, ka man ļoti sāp vēders. Man jau nākamajā dienā bija jābrauc ar Latvijas komandu spēlēt "Summer Cup" turnīrā. Zinu, ka tas nav pareizi, taču, ja neaizbrauktu, tad izlasi iegāztu. Tajā turnīrā uzvarēju visas vienspēles. Īsts savainojums bijis tikai vienreiz. Pirms astoņiem gadiem Latvijas čempionātā guvu kājas savainojumu, kura dēļ patiešām nevarēju pabeigt maču.

Ņemot vērā to, ka turnīru ir ļoti daudz, vai izdodas arī pilnvērtīgi mācīties?
Jā, visu varu paspēt izdarīt. Šogad bija tāds posms, ka divus mēnešus biju prom no mājām, jo ļoti daudz spēlēju, taču tas netraucēja pabeigt skolu ar sekmīgām atzīmēm. Ņemu līdzi grāmatas un šad tad mācos arī turnīru laikā. Šogad pabeidzu septīto klasi.

Mācības ir ļoti svarīgas vai tomēr teniss stāv pāri visam?
Tagad ir vieglāk mācīties nekā agrāk. Nevarētu teikt, ka mācības ir ļoti svarīgas. Protams, nenolaidīšos līdz tādam līmenim, lai būtu nesekmīga, taču primārais tas nav. Šobrīd patiešām galvenais ir teniss. Ja tajā neizdosies sasniegt mērķus, braukšu uz Ameriku mācīties. Man tur patīk.

Teniss bija vienīgais sporta veids, ar ko bērnībā nodarbojies?
Sākumā vēl arī dejoju, taču pēc divu gadu nodarbībām sapratu, ka teniss ir tuvāks. Komandu sporta veidi man nepatīk. Patīk pašai atbildēt par rezultātu, nevis paļauties uz citiem. Arī izlases mačos labāk patīk vienspēles, kurās no manis viss atkarīgs. Pāru sacensībās var abas kļūdīties un tad vienai nepatīk, ka otra sit autā. Tāpēc man arī labāk patīk individuālie sporti.

U-14 rangā tev ir 2. vieta. Pati seko rangiem un vai tie šobrīd ir svarīgi?
Protams, ka sekoju. Pirms nedēļas biju 3. vietā, bet pavasarī atrados 1. vietā. Slikti nospēlēju Eiropas čempionātā, tāpēc nācās zaudēt pozīcijas.

Eiropas čempionātā biji viena no galvenajā favorītēm, taču izstājies ceturtdaļfinālā.
Jā, tur nospēlēju slikti. Tāpēc, ka mugura sāpēja. Kaut kāds sastiepums. Pirms tam nekādu nozīmīgu savainojumu nav bijis.

Kad tevi varētu ieraudzīt junioru "Grand Slam" turnīros?
Varētu jau kaut tagad spēlēt, taču man nav tik laba ranga. To ceru līdz gada beigām uzlabot, lai varētu jau mēģināt iekļūt "Australian Open". Man jābūt ranga Top 100, bet pagaidām ir tikai 143. vieta. Jāuzvar pāris turnīros un tad jau būšu tur, kur vēlos būt.

Kur tu sevi redzi pēc trīs gadiem?
Gribu, lai tad jau spēlētu WTA un vēlāk iekļūtu Top 3. Pat gribu būt 1. vietā. Mani neapmierina Top 50 vai Top 20.

Tenisu TV daudz skaties?
Jā, ļoti patīk! Skatos ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu tenisu. Ļoti patīk kā spēlē Huans Martins Del Potro. Patīk arī Rodžers Federers un Rafaels Nadals. Toties Novaks Džokovičs gan nepatīk! Viņš ir pižons. Viņš vispār nestrādā, pārāk daudz "zīmējas". Sak, esmu vislabākais utt.

Vispār jau viņš ir vislabākais un var atļauties tā domāt.
Tagad jā, bet viņš tā uzvedās jau tad, kad vēl nebija pirmais pasaulē.

Vai tev ir kāds mīļākais turnīrs?
Droši vien Les Petits As, kurā šogad uzvarēju. Ja runā par lielajiem turnīriem, tad noteikti gribētu uzspēlēt Vimbldonā. Tas skaitās pats nozīmīgākais no visiem "Grand Slam".

Pati uz zāles esi kādreiz spēlējusi?
Tikai vienu reizi turnīrā Nīderlandē. Zaudēju to vienīgo spēli. Bumbiņas citādāk atlec, arī serve atšķiras. Toreiz spēlēju pret meiteni, kura ļoti spēcīgi sit un vispār nekādu variantu nebija. Nevarēja normāli pakustēties, slidens. Tur pat nebija īstais zāliens, bet gan mākslīgais.

Kā jau lielākā daļa tenisistu, droši vien labi zini angļu valodu?
Tieši tā. Tenisā angļu valoda ir galvenā sarunu valoda. Zinu arī latviešu valodu. Mācījos krievu skolā, taču latviešu valodu esmu iemācījusies. Ar draugiem bieži sanāk kontaktēties tieši latviešu valodā. Lai gan jāatzīst, ka pēdējā laikā, sakarā ar biežo braukšanu uz ārzemēm, sanāk arvien mazāk runāt. Vēlos apgūt spāņu valodu, tā man liekas interesanta.

Tenisā populāra lieta ir konts Facebook. Seko līdzi modei?
O-jā! Facebook man ļoti patīk. Neslēpšu, ka dažreiz kļūst par atkarību. Dienā tur pavadu vidēji divas stundas. Tad, kad nav treniņu vai spēļu, tad gadās pat vēl vairāk. Mačus vai treniņus Facebook dēļ gan neesmu kavējusi. Varu pēc tam visu vakarā paskatīties.