Dzelde: "Uzvarai pietrūka Ernesta"
Latvijas Deivisa kausa komandas kapteinis Ģirts Dzelde pēc zaudējuma Dānijas izlasei (2-3) atzina, ka ir rūgtuma sajūta par šo neveiksmi, jo ar komandas līderi Ernestu Gulbi sastāvā pavisam noteikti dāņi tiktu uzveikti un būtu iespēja nākamgad atgriezties Eiropas Āfrikas zonas 1.grupā.
Atgādinām, ka pagājušās nedēļas nogalē Latvijas tenisa Deivisa kausa komanda aizvadīja maču Dānijā. Cīņā pret mājiniekiem bija jānosaka, kura komanda turpinās ceļu uz Eiropas Āfrikas zonas 1.grupu, bet kurai arī nākamajā gadā jāspēlē otrajā grupā. Diemžēl šoreiz mūsu komanda ne tuvu nebija optimālajā sastāvā – Ernests Gulbis nolēma gatavoties ASV turnīru sērijai un jau labu laiku uzturas Maiami, bet Kārlis Lejnieks licis punktu profesionālajam tenisam. Līdz ar to uz Kopenhāgenu devās Andis Juška, Deniss Pavlovs, Artūrs Kazijevs un debitants, 17 gadus vecais Mārtiņš Podžus. Tieši debitants arī varēja kļūt par šī dueļa varoni, tomēr mazliet pietrūka – savas vienspēles uzvarēja tikai Andis Juška, līdz ar to komandai zaudējums ar 2:3.
Iespaidos par komandas sniegumu Sportacentrs.com lūdza dalīties izlases kapteinim Ģirtam Dzeldem: „Sākums bija labs. Andis izdarīja to, kas bija jāizdara un izvirzīja komandu vadībā. Tad otrā vienspēle, kurā Mārtiņš visus šokēja – tā vienkārši izgāja un lika pie vietas viņu pirmo numuru, divsimtnieka spēlētāju. Viņš spēlēja tīru, agresīvu tenisu, bet Nīlsenam nebija ko likt pretī. Par laimi dāņiem, viņu komandas līderis nesāka psihot pēc 0:6 un 1:6, ieķeroties trešajā setā. Tas bija ļoti līdzīgs, bet galotnē 7:5 par labu pretiniekam. Daudziem šķita, ka tas Mārtiņu būs salauzis, tomēr viņš lieliski iesāka ceturto setu – breiks un 40:15 pie savas serves. Diemžēl nesanāca tikt uz 2:0. Vēl bija pāris līdzīgu geimu, bet pēc tam Mārtiņš noplīsa – 3:6, 0:6. Man nav ko viņam pārmest, viņam līdz šim nebija tik ilgu maču pieredzes”.
Bieži vien liela nozīme galīgajam rezultātam ir dubultspēlei – arī šoreiz tā bija izšķiroša. Tajā Dzelde kortā sūtīja Andi Jušku un Denisu Pavlovu, kamēr dāņiem spēlēja piecus setus izbaudījušais Nīlsens un Tomass Kromans. „Šoreiz Andis un Deniss nospēlēja vāji. Pirmais sets vispār bija izgāšanās, otrais un trešais jau labāki, ko parādīja arī rezultāts. Izšķirošajā piektajā Andis uzreiz zaudēja geimu pie savas serves un atpakaļ vairs netikām. Daudz ko izšķīra tas, ka Denisam nebija spēļu prakses, tomēr par maz abi mūsējie gāja pie tīkla. Spēlējot no gala līnijas dubultspēlē nevar uzvarēt”, šo maču raksturoja Dzelde, kuram agrāk tieši dubultspēlēs bijuši labāki panākumi. Jautāts, vai, zinot Pavlova veselības problēmas un mazo spēļu praksi, cīņā nebija jāsauc cēsnieks Miķelis Lībietis, kuram arī labi izdevies spēlēt tieši dubultspēlē, Dzelde atbildēja izvairīgi. „Arī Miķelim pēdējā laikā bija maza spēļu prakse, viņš beidza skolu, turklāt Andis ar Denisu noteikti ir vairāk saspēlējušies”.
„Pirms izšķirošās dienas arī vēl nebijām zaudējuši apņēmību uzvarēt. Īpaši motivēts bija Andis, kurš pat bija pārliecināts par savu uzvaru pār Nīlsenu. Izdevās arī nospēlēt labi, Andis izlika visu sevi kortā un triumfēja. Domāju, ka Nīlsens arī bija noguris, jo sestdien spēlēja desmit setus, tomēr tas nemazina Anda panākuma būtību, jo tieši viņš spēlēja labi. Diemžēl Mārtiņam paveikt brīnumu nesanāca. Psiholoģiski viss bija kārtībā, nebija satraukuma vai stresa, tomēr fiziski viņam šī viena spēle bija prasījusi ļoti daudz. Diemžēl arī Deniss vai Artūrs nebija fiziski gatavi spēlēt, kamēr dānis gan bija sevi ļoti motivējis un mūsu debitantam daudz variantus nedeva”, pēdējās dienas notikumus ieskicēja Dzelde.
„Kas pietrūka, lai uzvarētu? Ernesta”, rezumēja komandas kapteinis. „Nākamais turnīrs viņam tikai jaunnedēļ, tāpēc četras-piecas dienas Dānijā diezin vai ko izbojātu gatavošanās procesā. Ar Ernestu noteikti šo spēli uzvarētu, un tad rudenī Latvijā varētu cīnīties par tikšanu 1.grupā. Tagad rudens Deivisa kausā iznāks brīvs. Žēl. Par nākamā gada sastāvu pagaidām vēl pāragri runāt. Esmu priecīgs par Mārtiņa parādīto spēli, palīgs var būt arī viņa dvīņubrālis Jānis. Taču joprojām uzskatu, ka uz katru Deivisa kausa cīņu jācenšas pulcēt labākais sastāvs”.
Nākamā gada pretiniekus Deivisa kausā mūsu komanda uzzinās septembra beigās, kad noslēgsies 1., 2. un 3.grupas cīņas. Pagaidām zināms, ka arī nākamajā gadā bez Latvijas šajā grupā spēlēs Monako, Marokas, Kipras, Īrijas, Igaunijas, Luksemburgas, Baltkrievijas, Turcijas, Moldovas, Ēģiptes un Madagaskaras komandas, bet atlikušās četras noskaidros septembra nogalē.
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
dažreiz vispār valsts ne pirkstiņu nepakustina un pēc tam vat tikai viņus norāt - kā tā var, kas tā pa lietu ka valsti nepārstāv utt.
Tas man liekas arī ir jāņem vērā, jo dažkārt ir tā - kā tu pret mani, tā es pret tevi!
[+] [-]
Būtu aplami un nožēlojami valstij lūgties mūsu "magazvaignzei", kas ielauzusies pasaules top simtniekā, lai šis brauc un pārstāv valsti. Lai viņš dzīvo savā pasaulē, savu dzīvi un nejūtas traucēts, jo patiesībā normāli būtu otrādi - es kā savas valsts patriots piedāvātu savu palīdzību jūtot, ka tā varētu būt noderīga. Varbūt pārāk pompozs salīdzinājums, taču diez vai cilvēki, ejot uz barikādēm, rēķināja ko viņiem viņu valsts ir devusi, jo tajā viņi nemaz vēl nebija dzīvojuši - viņi par to cīnījās, un diez vai arī rēķināja, ko tā varētu dot nākotnē...