Ostapenko par 2023. gadu: "Vēlos uzvarēt "Grand Slam" un atgriezties desmitniekā"

Spēļu laikā Ostapenko nereti kļūst nervoza, kas var patraucēt sasniegt iespējami labākos rezultātus. "Strādāju, lai kļūtu mierīgāka, bet nav labi arī būt pārāk mierīgai, jo tad visas emocijas turi sevī iekšā un kādā brīdī tās vienkārši eksplodēs. Nepieciešams sasniegt balansu, lai tas man palīdz uzvarēt un arī labi izskatās no malas. To arvien meklēju."

Aļona Ostapenko šogad izcīnīja 73 uzvaras (34 vienspēlēs, 35 sieviešu dubultspēlēs, 4 jauktajās dubultspēlēs), pārspējot 2017. gadā sasniegto personīgo rekordu: 69 (50+18+1).

Kādi ir lielākie šķēršļi, lai izcīnītu vēl vairāk uzvaru? "Dažreiz pārāk pārdzīvoju par kļūdām, varu sapsihoties. Bet tas nav tāpēc, ka gribētu kādu apvainot, vienkārši esmu ļoti dusmīga uz sevi par kļūdīšanos nevietā - emocijas vajag pareizi izmantot savā labā. Tāpat dažreiz, kad vajadzētu rīkoties vēl agresīvāk, lai pretinieci nospiestu līdz galam, daru tieši pretēji un mēģinu nospēlēt akurātāk un drošāk, tā pazaudējot savu spēles stilu. Izspēli vajag pabeigt, bet iedodu pretiniecei iespēju to turpināt. Iepriekš nebaidījos kļūdīties, zināju: ja pieļaušu kļūdu, man vēl būs iespējas," skaidro tenisiste un nesūdzas par savu servi. "Ar servi viss ir labi. Nekādu problēmu ar to nav. Visas problēmas ir galvā."

Tātad galvenais ir sakārtot galvu? "Teniss par 70% ir mentāla spēle. Tu vari treniņā uzvarēt visus, bet, izejot laukumā, psiholoģiskā stāvokļa dēļ vairs nespēj parādīt savu spēli. Kad spēšu to sakārtot, rezultāti būs daudz labāki."

Kādi šogad bijuši lielākie uzlabojumi tavā spēlē? "Dubaijā un Īstbornā ļoti labi gāju iekšā laukumā, spēlēju agresīvi. Ir pavisam cita spēle, kad spēlē agresīvi, atrodoties metru, divus aiz gala līnijas vai esot iekšā laukumā. Tad bumbiņa pie pretinieces atlido 2-3 reizes ātrāk un viņai nav laika sagatavoties atbildei. Man jāmēģina sevi piespiest treniņos to darīt arvien vairāk un vairāk, lai spēlē šādi rīkotos automātiski."

2017. gada "French Open" čempiones tituls ir Ostapenko līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums. Tobrīd biji karjeras labākajā sportiskajā formā? "Par to nedomāju, jo vienmēr varu būt vēl labāka un uzvarēt lielus turnīrus. Dzīvoju šim mirklim un nemēģinu domāt, kāda biju iepriekš."

18. rakete Ostapenko otro reizi karjerā gadu noslēdza pasaules ranga "top 20". Bet kādi mērķi ir 2023. gadā? "Atgriezties pasaules ranga desmitniekā un uzvarēt "Grand Slam" turnīrā. Mērķiem jābūt augstiem, lai būtu, pēc kā tiekties," informē mūsu spēlētāja.

Šogad kā izteikta pasaules līdere izvirzījās poliete Iga Švjonteka, bet karjeras savstarpējos mačos Ostapenko bilance ir 3-0. "Ne reizi neesmu viņai zaudējusi. Biju pēdējā, kura viņu uzvarēja pirms viņas uzvaru sērijas," smaida Latvijas tenisiste. "Ir spēlētājas, pret kurām man ir komfortabli spēlēt. Šķiet, ka viņa ir viena no tādām - viņai pret mani klājas neērti, jo nepatīk spēlēt pret agresīvām tenisistēm, kuras nedod laiku. Lai rādītu savu labāko tenisu, viņai vajag laiku. Tomēr visu cieņu par to, ko Igai izdevies sasniegt."

Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova ilgu laiku cīnījās par Latvijas pirmās raketes statusu, bet patlaban 32 gadīgai tenisistei ir pauze. "Varbūt tas nebūs tik drīz, bet domāju, ka viņa vēl atgriezīsies un kādu laiciņu paspēlēs. Anastasija nav tik veca, lai jau noslēgtu karjeru."

Latvijas vīriešu tenisa ilggadējais un arī tagadējais līderis Ernests Gulbis nesen tika ievēlēts par Latvijas Tenisa savienības prezidentu. Iespējams, viņš ir pasaulē vienīgais spēlējošais tenisa federācijas prezidents (varbūt neskaitot eksotiskas valstis tenisā). "Ļoti cienu Ernestu kā sportistu, viņš daudz ko izdarījis Latvijas tenisa labā. Tā kā viņš bija mūsu pirmais celmlauzis lielajā tenisā, savulaik bija mans elks. 2014. gadā pat biju viņa spēlētāja ložā "Grand Slam" lielajā uzvarā pret Rodžeru Federeru. Ernestam noteikti ir lielas zināšanas tenisā, bet būt sportistam un funkcionāram ir divas dažādas profesijas. Ceru, ka viņam viss izdosies," saka Ostapenko.

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Sporta Avīze", Ints Megnis