Karro: "Ir piedāvājums startēt "Suzuki" komandā, taču vajag savākt 150 000 eiro"

Aleksandrovičs: "Gribas vēl ko traku izdarīt"

Pirmais runāja Mārtiņš Aleksandrovičs, kurš aizvadītās nedēļas nogalē tepat Rīgā piedalījās pasaules čempionāta posmā motofrīstailā un pirmo reizi publiski veica atmugurisko salto.

Aleksandrovičs atzina, ka pēdējo trīs nedēļu garumā bijusi nereāli liela spriedze, kamēr vien mācījies šo salto Spānijā. ”Pēdējais lēciens beidzās ar diezgan pamatīgu kritienu, Spānijā es lēcu ar KTM motociklu , te ar Yamahu, atkal pārmaiņas.” Vienubrīd pat piezagušās šaubas – jo viss līdz šim bijis tik mierīgi, dzīve mājās, te pēkšņi tāds pārbaudījums. Galvenais bijis tikt vaļā no bailēm.

Aleksandrovičs teica, ka motofrīstails pasaulē attīstās ļoti strauji un tā popularitāte ir grandioza. ”Esmu nobraucis motokrosā 20 gadus, bijis Latvijas čempions, bet tāda interese nevienam nav par to bijusi, frīstailam es paredzu lielu nākotni.”

Sportists atcerējās arī nesen notikušo ”Arēnā Rīga” un komentēja, kā viss bijis ”No rīta treniņos es četrreiz lēcu un divas reizes nokritu ,tā kā vakarā kauts kāds augstāks spēks palīdzēja, bija 50 uz 50 iespējamība.”

Pašam interese esot ļoti liela par motofrīstailu – ja būtu normāls finansējums, gada laikā varētu uztrenēties un kādu kvalifikāciju pasaules čempionātā izbraukt. ”Jātrenējas ir daudz, katru dienu, vairākas stundas, to es redzēju tagad Spānijā” Kopumā motofrīstaila pasaule esot ļoti draudzīga, viens otru atbalstot, nav tā kā motokrosā. Sportists vairāk pastāstīja arī par saviem nākotnes nodomiem – kopā ar saviem audzēkņiem motokrosā brauks uz nometni Spānijā un pats izmantos laiku, lai patrenētos tur frīstailā. ”Gribās vēl kaut ko traku izdarīt !”

Rozītis :” Katrai nodarbei sava bīstamība.”

Rozītis kādreiz pabraucis motokrosā un tur trīs gadu laikā bijis vairāk lūzumu nekā stantraidīngā piecos gados. Pats savu jauno nodarbošanos neuzskata par tīru sporta veidu, jo vērtējums var būt tīri subjektīvs: ”Var notiks sacensības, vieni un tie paši dalībnieki, bet katru reizi savs uzvarētājs, jo mainās arī žūrija, vērtējums var būt subjektīvs, nav konkrētas punktu došanas sistēmas”. Paša Rozīša braukšanas stilu augstāk vērtējot Amerikā, ar ātrajiem driftiem, bīstamiem trikiem, Eiropā vairāk ir tāda figūru braukšana: ”Amerikā man laikam būtu īstā vieta!” Sportists raksturoja arī dažādu trikus un to grūtības pakāpi – vissarežģītāk esot braukt – kājas pāri stūrei un uz aizmugurējā riteņa: ”Šķiet, ka nekas sarežģīts tur nav, bet patiesībā ir citādi. Turies pie stūres ar diviem pirkstiem – viens pie sajūga, otrs pie pakaļējās bremzes, iznāk tā kā karāties un ļoti nogurst, braukšana kājās stāvot ir salīdzinoši viegla, tā ir atpūta pirms kā grūtāka.”

Rozītis sacīja, ka katrā treniņā jau daudz nākoties krist, bet pie tā pierod un varot ar laiku izvairīties no smagām sekām. ”Mocis maksā kādus 3- 4 tūkstošus eiro, vēl aprīkojums kādus 400 latus, bet pašam vairs neko daudz nevajag, ķiveri, apavus un skeitborda aizsargus.”

Pēdējā laikā ar šo veidu sākot nodarboties arvien vairāk cilvēku, turklāt to dara jaunieši, kuriem vēl pat nav pieredzes braukšanā pa ielu . Taisni viņiem laukumā arī vislabāk sanākot.

Karro: "Labprāt brauktu rūpnīcas komandā"

Komentējot iepriekš redzētos skatus, Karro sacīja: ”Ir jau tāds teiciens, ka uz vecumu paliek dulli, es vēl palikšu kādu laiku trasē, tad vēlāk jau redzēs, varbūt kaut ko mainīšu.” Sportists pastāstīja, ka esot piedāvājums startēt rūpnīcas ”Suzuki” komandā, - tas ir liels pagodinājums, taču pašam jāatrod līdzfinansējums - 150 tūkstoši eiro ”Vieta ir brīva, esmu ar viņiem runājis. Tie cilvēki teica, ka esmu pelnījis vietu rūpnīcas komandā, viņi to nepiedāvā kuram katram. Ļoti labprāt to darītu, bet jāatrod finanses.” Šādā veidā esot izsitušies diezgan daudz sportistu, rūpnīcas atbalsts tehnikā izsaka ļoti daudz. Angļu ”Suzuki” komandai tādu iespēju nebija. ”Šogad vien bija daudz tehnisku defektu, bija jauni moči un bieži lielas problēmas ar elektrību.”

Motokrosā esot savādāks adrenalīns salīdzinot ar iepriekš raidījumā redzēto. Pats trakākais pēc starta, kad 40 braucēji plecu pie pleca iet vienā līkumā un visi grib būt pirmie. ”Šogad gan pasaules čempionāta Beļģijas posmā pēc kritiena pirmajā aplī es no kādas 35 pozīcijas aizcīnījos līdz 12.vietai, viss ir iespējams, jābūt tikai fiziski spēcīgam.”

Sportists atzina, ka jau divus gadus esot braucis augstākajā līmenī, iepazinis trases, tomēr vēl gribot uzlabot savu fizisko kondīciju. ” Starts un pirmie trīs - pieci apļi ir tie trakākie, es jau tur labprāt cīnos, tur ir drusku jāpatrako, pēc tam vari būt mierīgāks braucējs.”

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports