Pļaviņš: "Šī ir eksperimentu sezona"

Līdzšinējais labākais Latvijas duets Aleksandrs Samoilovs / Mārtiņš Pļaviņš ir izjucis un katrs nu spēlē kopā ar citu. "Tagad ir savādāk. Daudz jātrenējas, lai ko sasniegtu. Ar Sašu jau daudz sapratāmies laukumā no pusvārda, tagad viss ir no jauna. Tagad uz nākamo pasaules kausa posmu Maskavā braukšu ar Jāni Šmēdiņu, pēc tam jau redzēsim. Jāmēģina, tad jau varēs kaut ko konkrēti pateikt," teica Mārtiņš Pļaviņš

Vislabāk no mūsu duetiem pasaules čempionātā nospēlēja Samoilovs ar Sorokinu, par ko Mārtiņam ir savs izskaidrojums. "Viņiem jau tagad labi sanāk, pēc Olimpiādes parasti ievelk iekšā jaunos spēlētājus, tā notiek daudziem. Mēs atkal pēdējo spēli pret Venecuēlu tik labi nenospēlējām, pretinieki gan, viņiem faktiski nebija savu kļūdu, Venecuēla pārsteidza vēl nedaudz ar savu spēles stilu."

Vai pašam neskauž Samoilova panākumi? "Nē, mani nemaz neskauž, jo katrs jau pats ir savas laimes kalējs un Saša kopā ar Ruslanu šajā gadā ir ļoti daudz trenējušies, pa kādām sešām stundām dienā, gluži kā mēs agrāk. Tāpēc arī ir tāds rezultāts, mums nebija tā saplānoti treniņi, Laurim bija savainots celis."

Kāpēc izjuka duets ar Aleksandru Samoilovu? "Bija sakrājies par daudz. Piecus gadus kopā dienu dienā, vasara sanāca nedaudz garāka nekā citiem, sākām agrāk, beidzām vēlāk par citiem, pa ziemu arī kopā. Mēs jau paši esam ļoti atšķirīgi cilvēki, Sašu redzēju biežāk nekā draudzeni. Tagad mēs tik bieži neredzamies, kad aizbraucam uz pludmali un satiekamies, ir atkal diezgan labas attiecības. Tagad atkal ir tā, ka mainot pārinieku ir mazāk punktu kopā, un tas ir mīnuss. Jācīnās par iekļūšanu pamatturnīrā. Jātrenējas un jāgaida sava iespēja."

Uz jautājumu, kāda tipa bloķētājs Mērtiņam ir vajadzīgs, atbildi meklēja viņa treneris Aigars Birzulis. "Mārtiņš jau Norvēģijā aizvadīja pats pietiekami labi turnīru. Pēc divām kārtām viņš bija labāko divu aizsargu skaitā, arī pēc turnīra bija labs rādītājs. Mārtiņš jau tagad ir pasaules līmeņa aizsargs. Varbūt tā ir zināma sakritība , Lauris ilgstoši traumas dēļ nevarēja kārtīgi trenēties un spēlēt. Kurš bloķētājs Mārtiņam būtu vislabākais ? Nav jau mums tik lielu spēlētāju resursu Latvijā . Ko pierāda pasaules prakse – šim spēlētājam jābūt ap diviem metriem augumā, var būt arī nedaudz mazāks, bet ar labu servi un spēles izpratni. To mēs mēģināsim ar Jāni Šmēdiņu, bet nav jau teikts, ka tā ir pēdējā izvēle. Šī ir eksperimentu sezona, nemeklējot dažādus risinājumus, neuzzināsim, kas ir labāk."

Vācijas uzvara pasaules čempionātā vīriešu konkurencē tik daudz nemaz neesot pārsteigusi. Šis duets ir ļoti labs, kaut augstāk tomēr kotējās brazīliešu un varbūt arī amerikāņu izredzes. "Man jau prasīja pirms čempionāta prognozēt laureātus un es trīs no četriem pusfinālistiem pareizi pateicu. It kā jau brazīlieši gāja pārliecinoši uz čempionu titulu, bet ne visiem viņu duetiem izdevās ceturtdaļfināls. Runājot par uzvarētājiem vāciešiem – viņi spēlē ļoti radošu un ātru pludmales volejbolu, ne vairs to klasisko variantu, ko agrāk. Vāciešiem ir ļoti daudzveidīga spēle visā tīkla perimetrā un tas ļoti sarežģī pretinieku spēli gan aizsargam, gan bloķētājam.. Tas ir gluži vai ideāls variants," teica Birzulis. Mārtiņš vēl piebilda, ka kopumā šis pasaules čempionāts bija ļoti labi noorganizēts. ”Norvēģijā bija tādas smiltis, kur grūtāk uzlēkt, bet līdz ar to labāk var nospēlēt aizsardzībā.”

Uz jautājumu kā novērtēt mūsu pašu pludmales volejbolistu izaugsmi atbildēja Birzulis "Mums pašlaik ir adekvāti daudz spēlētāju tik mazai valstij un arī pietiekami meistarīgi, to apliecina arī pasaules čempionāts. Mums tomēr spēlēja trīs dueti. Mēs jau esam nonākuši tik tālu, ka varam domāt par komandu komplektāciju dažādos griezumos. Tā tas notiek visās pasaules valstīs, jābūt jauniem meklējumiem."

Pludmales volejbols arvien vairāk komercializējas, taču lielu naudu var nopelnīt tikai paši labākie. Ja nebūtu atbalsta no LOV un vēl citiem, Mārtiņš atzina, ka šogad nemaz uz pasaules kausa posmiem nebrauktu, jo pagaidām tas vairāk ir mīnusos. Tad jāmeklē cits ceļš un jāspēlē visos mazos komercturnīros tepat kaimiņos. "Ja labi nospēlē un ir trijniekā, tad var atpelnīt savu braucienu."

Visas runas par slēgto pludmales volejbola kompleksu Latvijā esot apklusušas. Pasaulē daudziem tādas zāles ir, kaut ziemā vislabākais eiropiešiem ir braukt uz Brazīliju un trenēties tur. Tā daudzi arī darot. "Igauņiem tagad ir laba slēgta halle, viņi ziemā kādu mēnesi, pusotru pavada tur un tad brauc uz ārzemēm trenēties. Mēs varbūt esam vienīgie no tiem, kas ir samērā augstu reitingā, kam nav savas zāles ziemā," teica Pļaviņš.

Mārtiņš Pļaviņš atzina, ka pludmales volejbols prasa lielāku enerģiju nekā klasiskais, jo abi spēlētāji piedalās katrā izspēlē, kamēr zālē vienā komandā ir seši volejbolisti. Pašam gan pludmales vairāk patīkot, zālē vairāk dominē spēka volejbols. Par jauno izvēli spēlēt kopā ar Jāni Šmēdiņu - ”Jānis jau spēlē pludmales volejbolu kopš bērnības, labi izprot spēli un augums varbūt šoreiz nav galvenais. Augums ir svarīgs, bet to var apiet ar citiem elementiem.”

Raidījuma beigās vēl tika runāts par treniņu procesu. Kaut ko īpaši novērot turnīru gaitā gan nevarot, jo tur notiek tikai tāda pieslīpēšana. "Traumas vairāk noteikti ir zālē, tur spēlē uz dēļu grīdas. Pludmalē gan ar dažkārt sāk ceļi sāk sāpēt, vai no servēšanas un pārslodzes plecs. Profesionālajā līmenī pludmalē reti kad spēlētāji saskrienas kopā, zālē gan tas notiek biežāk – krīt bumba un četri saskrienas,” teica Pļaviņš. Volejbolists tika lūgts salīdzināt abus trenerus Genādiju Samoilovu un Aigaru Birzuli. "Samoilovs liek laika ziņā ilgāk trenēties, jo vairāk jo labāk, uz izdzīvošanu. Aigars pirms spēlēm nomet slodzi, lai gūtu kādu svaigumu. Lai turpinātu progresēt, ir kaut kas jāmaina. Varbūt jau arī Sašam tagad tas progress ir mazāks, bet Ruslanam lielāks. Ir kaut kas jāpamaina, tad ir lielāka daudzveidība."

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports