Kas uz ledus? Kucēni...
Dinamo spēlē citu hokeju, lai gan rezultāti uz tablo pagaidām liek uzdot jautājumu – kāda tam visam jēga? Tā kā Rīgas komanda nav pirmā, kas vēlas šādu taktiku izmantot, nākotne nemaz tik drūma neizskatās. Ja vien pacietīga būs komandas vadība, treneri vēl prasīgāki un hokejisti noticēs saviem spēkiem.
Jaunais treneris vēlas laukumā izmantot visas četras uzbrukuma maiņas, bet tam vajadzīgs sabalansēts sastāvs. Pagaidām viss uz to pusi velk... Pirmā vai ceturtā maiņa, kam vairāk talanta un meistarības – tas nebūs šajā gadījumā noteicošais. Jo katrā no trijniekiem var atrast vadošo un virzošo dzinējspēku jeb motoru. Miķelis, Sprukts, Meija, Melins, Luseniuss, Cipulis... Turklāt visām maiņām ir salīdzinoši vienāds spēles laiks, kas ļauj noturēt labu spēles tempu.
Agresivitāte ar vēlmi nedod pretiniekam ieskrieties, šobrīd ir vairāk kā iepriekš redzēts Dinamo izpildījumā. Tomēr līdz pilnvērtīgam efektam vēl ir ko strādāt. Komanda nespēj vēl visu maču noturēt šo spriedzi uz nūju galiem, tomēr uz laukuma bija acīmredzams – krievu komandām šāda maniere nepatiks. Protams, prasība – pabeigt katru epizodi ar spēka paņēmienu - vēl joprojām tiek Dinamo izpildījumā tikai saiņota...
Ja izdosies samazināt (vai piepildīt) brīvo ledu starp uzbrucējiem un aizsargiem, tad Dinamo spēles maniere patiešām var sagādāt patīkamus mirkļus. Kompaktums, ko paģēr treneris, bet – ko vēl tīri instinktīvi hokejisti raustās atstrādāt - būs veiksmes pamatā. Gunta Galviņa pieslēgšanās uzbrukumam bija atbilde – tā ir jāspēlē. Aizsargus var saprast – bailes iekrists pretuzbrukumā ir lielākas, nekā vēlme izpildīt treneru uzdevumu. Krišjānis šajā ziņā varētu būt izteiktāks līderi, jo ir atbilstošs potenciāls.
Skaitliskais vairākums pagaidām ir jēls un negatavs, ko pirmkārt nosaka aizsargu radošā spēja improvizēt. Ja viņi abi (aizsargu pāris laukumā) turpinās stāvēt uz zilās līnijas, tad viena cilvēka pārsvaru realizēt būs problemātiski. Labā ziņa – neviens nav atcēlis metienus pa vārtiem, ko pie izdevības aizsargi cenšas izšaut. Turklāt, šobrīd komandā ir vairāk tādu hokejistu, kas vārtu priekšā ir gatavi paciest sitienus – sāpīgi, bet pretinieku vārtsargiem tāda maisīšanās uzdzen zosādu.
Leģionāru pienesums būs atbilstošs gaidītajam – Varjs ir darba zirgs, Melins prot uzburt izdevības ar pašiniciatīvu, Luseniuss patīkami pārsteidz ar spēles izpratni un bezbailību. Kur liks Lundmarku? Viņš arī no kapātāju cilts... Blakus Cipulim? Iespējams... Kanādieša ņemšana pilnībā ierakstās tajā spēles modelī, ko tagad Rīgas Dinamo vēlas uzlikt uz ledus. Jautājums – kurš metīs vārtus? Pret Ņeftehimik izdevības bija, tātad – izspēles veidojas, atliek – pielikt nūju. Neviens jau nesolīja, ka būs viegli...
Vai pirmie kucēni būs jāslīcina? Šķiet, ka mums viņi labāk noderēs dzīvi, bet ar labu sakodienu un spēju iekampt kājā katram, kas tuvosies. Dažiem jau var redzēt priekšzobus, daži prot rūkt, riet, lēkt, citi mācās komandu - "sēdi, pie kājas"... Centība priecē! Kur iznīcinošā kritika? Ļaudis, sezona vēl nav sākusies, gan arī tā būs.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es vairāk domāju par spēka spēles un ātra hokeja izpildijumu mūsējo čaļu stilā.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jautājums ir tikai vai šo filozifiju mūsu vadošiem spēlētājiem vispār vairs var izmainīt?
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Kas Tev šajā visā šķiet tik ļoti smieklīgs?
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tikai es gribētu,lai šī filozofija sāktos jau kā minimums no U-16, un nevis tikai lielā izlasē un RD,kur spēlētāji jau ir apēduši pudu sāls.
Es jau arī itkā īpaši neuztraucos, jo tāpat neko tajā visā iespaidot nevaru.
[+] [-]
[+] [-]
Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, tā arī LV hokejs nekad nebūs tuvu ideālam.
-1 [+] [-]
Manuprāt maiņas varētu būt šādas:
Ņiživijs- Vargs- M.Rēdlihs;
Karsums- Sprukts- Ankipāns;
Cipulis- Lundmarks- Melins;
Bukarts- Luseniuss- Meija;
-1 [+] [-]
Es gan arī domāju, ka mums vajadzīgs 2. vārtusargs, nevis 15. uzbrucējs. Nu šķiet, ka tagad mēs spēlēsim tikai uzbrukumā un "nerealizētu izdevību" būs vēl vairāk, bet vismaz vārtu būs drošībā.
[+] [-]
Latvijas izlases lielākā problēma pēdējos gados ir tā, ka liela daļa spēlētāju neuzskata, ka izlasē spēlēt ir gods un tam ir ļoti neliels sakars gan ar Rīgas, gan Maskavas Dinamo.