Lipmans uzrunā... Djego Maradonu!

No visas jezgas, kad uzjundīja vasaras vidū, kad LHF prezidents pats izprovocēja baumas un dūmus ap iespējamo izlases trenera amata kandidātu loku, tagad pāri palicis vien Lipmana skumjais labradora skatiens. Ko viņš saka, ja pavaicā pa tiešo – klau, kāpēc nenosauci izlases treneri jūlija beigās, kā solīji? Tā arī prasīju... Kirovs saka: „Es jau nesolīju jūlijā, es solīju – novembrī...” Pareizi. Lipmans jūliju pieminēja pavisam citā kontekstā, sakot – ja tuvākajās dienās izdosies ar vienu nopietnu kandidātu vienoties, tad līgums līdz jūlija beigām būs kabatā, bet darbībā jauno kadru redzēsim jau augusta beigās vienā junioru turnīrā. Tā bija. Tagad – tā nav. Tātad nevienojties? Atkal paprasu pa tiešo... „Nu, jā...” Mēģinu aplinkus gūt apstiprinājumu, ka starp gribētajiem kandidātiem bija Vasilijs Tihonovs, Maiks Kīnans un Klements Džodoins. Federācijas galva, kājas un centrālā asinsrites sistēma atbild: „Bija, bija... Tas Džodoins bija drošākais, bet beigās viņš palika Kanādā.” Ja ņem vērā, ka Tihonovs ir vienojies ar Kazaņas klubu, Džodoins nevar, bet Kīnans grib – vai tas nozīmē, ka paliek vairs viena kārts. Maiks Kīnans? „Paliek...”, it kā cerīgi sāk atbildi Kirovs, bet uzreiz uzliek plati no vecā ratiņa arhīviem. „Bet viņš ir dārgs, ļoti dārgs...” Pārvaicāju, vai joprojām federācija paliks trenera izvēlē pie principa – vajadzīgs tāds, kas brīvs no citiem darbiem? Lipmans atbild bez minstināšanās: „Jā, tas paliek...” Kad varētu būt zināms galvenais treneris? „Darbojamies, darbojamies...” Lūk, tik tālu esam, kas, iespējams, nav nemaz tik...tuvu. Ko izlasījām starp rindām?

Kirova pirmais izgājiens treneru druvā ir bijis sekmīgs tiktāl, ka viņš ir izmaisījis gaisu, sabiedrībai ir noraidījis signālus, bet hokeja aprindām visā pasaulē patiešām licis ieklausīties – eu, latvieši meklē savai izlasei treneri. Pieminot Kīnana vārdu, rezonanse par šiem meklējumiem bija garantēta, tātad – no publiskās komunikācijas viedokļa, Lipmans ir bijis a’la mazais Stendzenieks. Uzsverot tagad novembri kā atskaites punktu, Kirovs ne tikai iegūst laiku – faktiski viņš pasaka, ka joprojām ir ar caurām kabatām. Tādā nozīmē, ka viņam īstu variantu pagaidām nav. Kīnans? Patika, ko federācijas prezidents teica par naudu... Dārgs prieks. Šoreiz tas jau bija gaumīgi, kas nozīmē – no kļūdām mācās. Vai atceraties, ka ne mazāk lēts viņam menedžera uzvalkā bija Ozoliņš, bet par to Lipmans sāka runāt pēc tam, kad pats bija noslēdzis līgumu. Tagad viņš lielo cenu min pirms pats licis savu parakstu uz papīra, kas laikam nozīmē – Kīnans patiešām nav lēts. Kas notiks tālāk? Kirovs turpinās staigāt pa pieejamo treneru tirgu ar mīnu meklētāju un pārliecinošu sejas izteiksmi. Izradīt apjukumu vai vājumu – to ienaidnieks nesagaidīs!

Starp citu, Kīnana variants prasa mazliet lielāku atkāpi, lai pasvītrotu ne tikai šī pretendenta skaļumu, bet arī šīs iespējas absurdumu. Brīnos, kā neviens, kas Lipmanam blakus, neiedomājās populārā veidā izstāstīt, ka šī nu ir tā reize, kad zirgam ir ne tikai zobos jāskatās, bet arī jāapskatās pretendenta karjeras līkloči. Maiks Kīnans strādājis NHL klubos, kur viņam sastāvā ir bijušas zvaigznes, vai – kur viņš pats ir gribējis būt par spīdekli. Ne viens, ne otrs variants neattiecas uz Latvijas izlasi. Par mūsu zvaigznēm uz ledus nav ilūziju – cik bagāti esam, tik esam – par Kīnana iespējamo spīdēšanu arī viss skaidrs. Ja Latvijas hokejā kāds ar plecu piesedz Sauli (lasi – Kirovu Lipmanu), tad viņš tiek upurēts... Lai kādu naudu Lipmans gribētu atvēlēt šim kadram, agrāk vai vēlāk Dzelzs Maiks sāktu trakot – pieprasot konkrētas un lielas lietas, kas vajadzīgas apkārt komandai. Spēlētājus viņš nomainīt nevarētu, jo nav no kā smelties. Tad mainītu apkārtējo vidi, kas nebūtu ne Vasiļjeva banāni ģērbtuvē, ne Lindstrēma psiholoģiskie triki, ne vēl jo mazāk – Ozoliņa apdrošināšanas... Tad Lipmans patiešām redzētu, cik Kīnans viņam sanācis patiesībā dārgs. Iespējams, to Kirovs labi saprot, tāpēc kož lūpā. Labi jau izklausās – Kīnans! Bet, ko tas dod Latvijas hokejam? Zviedri savulaik viņu nolīga par savas hokeja saimniecības konsultantu, bet no tā amata Maiks aizbēga, kā tikko parādījās citi varianti pie apvāršņa – bez ceremonijām un diskusijām. Iespējams, arī Latvijas variants priekš Kīnana ir tikai jauns atspēriena tiltiņš, lai atgādinātu par sevi. Jo – un tagad ieklausieties! – Maiku Kīnanu nemeklēja Kirovs Lipmans, Kīnans pats meklēja Latvijas federācijas atbildīgās personas. Kāds krievu hokeja aģents, Kīnana vārdā uzrunāja mūsu bāleliņus – sak, klients ir pieejams... Tas laikam vēl vairāk akcentē to situāciju, kādā slavenais treneris šobrīd atrodas. Iespējams, ka viņš vienkārši ar Latvijas izlasi gribēja piešķilt priekš sevis KHL piķi – kas, ja paskatāmies kartē, turpat blakus vien ir.

Ja Lipmanam pie izlases vajag vārdu, nevis rezultātu, tad Kīnans ir jāņem. Bet vēl labāk paņemt par treneri Djego Maradonu – viņu pazīst visā pasaulē nesalīdzināmi plašāks loks. Maradonam ar hokeju nav nekāda sakara? Nu, un? Vai tad Kīnans ar savu pieredzi var mums iedot vairāk? Ja par atskaites punktu kalpo viņa ekspansīvais raksturs, tad tāpēc jau nav jāalgo treneris par 300 000 dolāru, kas prot hokejistu ģērbtuvē izslēgt gaismu, iespert pa miskasti, vai salauz pret apmali pirmo nūju, kas pagadās pa rokai. Latvijas izlasei šajā attīstības posmā un realitātē nevajag motivātoru vai iedvesmotāju, kāds neapšaubāmi ir Maiks Kīnans. Mums vajag treneri, kas prot izmantot uz laukuma mūsu pieticīgo resursu. Kīnans tāds nav un, nekad nav bijis. Ar zvaigznēm sastāvā ņēmis Stenlija kausu, bez zvaigznēm – visai ātri padzīts no amatiem... Turklāt, Latvijas izlase nav klubs. Kirovs nekad nav teicis, ka viņš atrodas tajā dzīves plauktā, kad viņam nav kur likt naudu. Bet Kīnana gadījums ir tieši tāds! Ja nav kur likt naudu, var paniekoties... Tautai, neapšaubāmi būs interesanti, žurnālistiem tāpat. Bet, kas tiks izlasei? Jēga iet ar līkumu...

Tomēr bez trenera nepaliksim – tas skaidrs. Iespējams, ka nejaušības un labo apstākļu sakritību dieviete atkal pagriezusies pret Lipmanu. Vai pamanījāt ziņu, ka nule kā no Sanktpēterburgas SKA hokeja sistēmas izmests Vladimirs Jurzinovs juniors? Pirms sezonas viņš palicis bez darba. Lipmans ļoti labi zina veco Jurzinovu – vairākas reizes Kirovam izdevās viņu savulaik pieradināt pie Latvijas izlases dažādos posteņos (treneris, konsultants, vērotājs, palīgs). Varu derēt, ka zvans junioram jau ir noticis. Abas puses ir izmisušas, abi meklējas. Lipmanam ir ko piedāvāt, turklāt paturam prātā, ko viņš meklē – no citiem darbiem brīvu treneri, kurš strādātu gan ar junioru, gan lielo izlasi. Junioriem šogad lielā grupa Kanādā – maz būs tādu treneru uz šīs planētas, kas neredzētu šajā iespējā izdevīgumu. Risku nekādu, jo mūsējos tāpat tur vairāk pērs, nekā apdāvinās. Kurš uz treneri rādīs ar pirkstu? Neviens, jo tādi esam... Ar lielo izlasi ir mazliet savādāk, taču Jurzinovs zina pamatus, sauso atlikumu. Pieņemu, ka arī viņam Rīgas Dinamo un Latvijas izlase ir sinonīmi, kas varētu iedvesmot. Protams, visu ķēķi viņš nezina, taču šajā sarunu un uzdrošināšanās posmā tādas nianses nav svarīgas. Arī naudu viņš noteikti paprasīs mazāku nekā Kīnans. Vai nav laime pilnībā! Vaicāsiet – vai būs labums? Par to šobrīd maz kāds domā. Ja kuģis ir jūrā un tam ir sūce, diez vai ir daudz laika domāt par publiskā iepirkuma izsludināšanu, izvēloties firmu, kas caurumu aizlāpīs. Latvijas hokejs neatrodas atklātos ūdeņos, taču laivā caurumu ir gana. Jurzinovs juniors kā variants? Būs tāds stāsts, redzēsiet... Vai ar laimīgām beigām? Paturam prātā Kirova stihiju un jaunības dienu aizraušanos – cirku. Viņam šie numuri vai iznācieni parasti sanāk.