13. februāris

1999 Anglijas futbola kausa izcīņas spēlē „Arsenal” savā laukumā ar 2:1 pieveic „Sheffield United”, taču pēc mača Londonas kluba galvenais treneris Arsēns Vengers un tā viceprezidents Deivids Deins lūdz līgas vadību sarīkot pārspēli. Mača laikā „Sheffield United” futbolisti, redzot, ka savainojumu guvis viņu komandas biedrs Lī Moriss, pārtrauca spēli, gaidot, kad tiesnesis ļaus mediķiem palīdzēt cietušajam. Taču svilpe klusēja, pie bumbas tika „Arsenal” nigērietis Kanu, aizskrēja uz pretinieku vārtiem, atdeva piespēli Markam Overmarsam, kurš guva otros vārtus. Vēlāk Kanu taisnojās, ka vienkārši pārpratis situāciju laukumā... Bezprecedenta gadījums, taču līga arī atļāva pārspēli, kurā ”Arsenal” atkal uzvarēja ar 2:1.
1993 Sergejs Bubka sacensībās Levēnā (Francija) uzstāda pasaules rekordu kārtslēkšanā telpās (6,14 m), pašam piederošo pasaules labāko sasniegumu pārspējot par vienu centimetru. Pēc nedēļas Doņeckā Bubka latiņu pacels vēl par vienu centimetru, un šis rekords (6,15 m) paliks nepārspēts vēl šobaltdien. Bubka pasaules rekorda augstumu kārtslēkšanā telpās pacēla no 6,02 līdz 6,15 metriem. Kopumā Bubka pasaules rekordu telpās laboja 17, stadionos – 18 reizes.
1988 Kalgari atklāj XV ziemas olimpiskās spēles, no kurienes uz Latviju atceļoja divas zelta un trīs bronzas medaļas, ko pārveda bobslejisti Jānis Ķipurs, Juris Tone, Guntis Osis un hokeja vārtsargs Vitālijs Samoilovs, kurš PSRS izlases sastāvā tā arī nepiedalījās nevienā olimpiskajā spēlē, paliekot rezervē. Pa trim Kalgari spēļu augstākā kaluma godalgām izcīnīs somu tramplīnlēcējs Mati Nikanens un holandiešu ātrslidotāja Ivonna van Genipa.
1988 Heike Drekslere sacensībās Vīnē uzstāda pasaules rekordu tāllēkšanā telpās (7,37 m). Tikai divas tāllēcējas telpās pratušas sasniegt 7,30 m atzīmi – Drekslere to spēja trīs reizes (7,37 m joprojām ir pasaules rekords), bet 1989. gadā šo atzīmi sasniedza arī krieviete Gaļina Čistjakova. Salīdzinājumam – šī gadu tūkstoša labākais rezultāts ir tikai 7,23 m, un to 2012. gadā Stambulā uzrādīja amerikāniete Britnija Rīse.
1972 Saporo olimpiskajās spēlēs notiek viens no lielākajiem pārsteigumiem ziemas olimpiādes vēsturē. Kalnu slēpošanas slalomā uzvar 21 gadu vecais spānietis Fransisko Očoa, kurš līdz tam ne reizi starptautiskajās sacensībās nebija iekļuvis labāko pieciniekā. Očoa divu braucienu summā vairāk nekā par sekundi apsteidz vēlāko kalnu slēpošanas slavenību itālieti Gustavo Tēni, kurš dažas dienas vēlāk tiks pie zelta milzu slalomā. Očoa ir vienīgais spānietis, kurš izcīnījis zelta medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. 2002. gadā slēpošanā zeltu ieguva Vācijā dzimušais Juhans Mīlegs, taču viņu pieķēra dopinga lietošanā un godalgu atņēma. 1992. gadā Albērvilā olimpisko bronzas medaļu izcīnīja Fransisko jaunākā māsa (ģimenē bija astoņi bērni) Blanka.
1983 WBC kļūst par pirmo profesionālā boksa organizāciju, kas cīņu ilgumu samazina no 15 uz 12 raundiem. Ja sākotnēji profesionālajā boksā cīņas laiks netika ierobežots (1833. gadā Saimona Bira un Džeimsa Burka mačs ilga vairāk nekā trīs stundas), un tā beidzās, kad viens no bokseriem palika uz dēļiem vai arī guva savainojumu, tad vēlāk laika termiņš tika ierobežots. Līdz pat pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem visas galvenās cīņas par tituliem notika vismaz 13 raundos. Supersmagsvariem nācās spēkoties 15 raundus (kopš 1927. gada 22. septembra cīņas starp Dženē Tanniju un Džeku Dempsiju). Taču 1982. gadā pēc 14 raundu cīņas mirst vieglā svara bokseris korejietis Kims Kuduks, un tieši viņa nāve lika boksa vadoņiem pārskatīt nolikumu par cīņas ilgumu un ne tikai. WBC pirmā pieņēma lēmumu par pāriešanu uz 12 raundiem. Pirmā cīņa pēc jaunā nolikuma notika 27. martā starp Leriju Holmsu un Lisjēnu Rodrigesu.
1923 Nodibina pirmo tumšādaino spēlētāju profesionālo basketbola komandu - "Renaissance". Tas notiek pēc Roberta Daglasa parakstītā līguma ar Hārlemas „Renaissance Casino and Ballroom”, sakaņā ar ko jaundibinātā vienība pārņem kazino vārdu. „Renaissance” tiek pie iespējas aizvadīt savas spēles kazino deju zālē, un līdz ar basketbola kluba parādīšanos kazino apmeklētāju skaits divkāršojas. „Renaissance” dominēja ASV basketbolā divdesmito gadu beigās un trīsdesmitajos gados. 1932./33. gada sezonā „Renaissance” izcīnīja 88 uzvaras pēc kārtas. Klubs pastāvēja līdz 1949. gadam.