Atbild Kristaps Janičenoks:
Šovasar pieņēmi lēmumi nespēlēt Latvijas izlasē. Daudzi līdzjutēji to nesaprata. Kāpēc tā izlēmi?
Mums ar Ainaru Bagatski (izlases treneri) bija saruna, un viņam arī konkrēti paskaidroju savus iemeslus – man šovasar bija ieplānotas kāzas, kas turklāt nenotika šeit uz vietas, līdz ar to nevarēju tā vienkārši pazust uz pāris dienām un tad atgriezties. Biju projām 12 dienas. Otra lieta – zināju, ka izlases treniņnometnes būs ļoti intensīvas, un mana potīte tam vēl nebija gatava. Ar pilnu klapi darboties nevarētu. Ņemot vērā šos divus apstākļus, nolēmu labāk nejaukt gaisu un šoreiz palikt malā. Negribēju, lai man kā tādam veterānam sāk dot kādas atlaides, un tad jaunie džeki skatītos ar šķību aci. Ja esmu tur iekšā, tad esmu ar visiem 100%, bet, ja nevaru, tad negribu tirināties iekšā un ārā. Domāju, beigās neviens nepalika zaudētājos... Kā būs nākamgad? Savu pēdējo reizi izlasē ļoti labi atceros - slavenais 2009. gads. Sajūtas bija drausmīgas - tikpat līdzjutējiem un žurnālistiem, kā spēlētājiem. Tagad tas viss pamazām pierimis un laikam varu teikt - viss būs atkarīgs no trenera. Ja viņš mani gribēs un uzaicinās, protams, mēģināšu būt klāt un palīdzēt. Katra no šī trim vasarām, kad neesmu spēlējis izlasē, bija a saviem konkrētiem, objektīviem iemesliem, nevis kaut kāds žests, ka es esmu apvainojies uz... Uz ko es varētu būt apvainojies? Uz Latviju? Neuzskatu, ka izlasē jāiet par katru cenu – arī tad, ja esi klibs. Nav pamata provocēt situāciju, kad kādam jaunākam un gatavākam džekam ņem nost viņa iespēju tikai ar savu uzvārdu. Izlasē jābūt nevis visiem labākajiem, bet tiem, kas tieši tobrīd ir gatavi būt labākie.
-2 [+] [-]
+10 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Katram savi iemesli, kamēr netaisnojas un necenšas pus pasauli apvārdot, ka tiešām tie iemesli ir, tikmēr viss kārtībā.
Manuprāt, loģisks izskaidrojums un punkts. Nekas dziļāk nav japaskaidro, vieta tukša tāpat nepaliks, labāk, ka nespēlē, ja negrib vai nav gatavs spēlēt, nekā bojā tur gaisu.
Būs gatavs - spēlēs.