Kāpēc ''Dinamo'' nav maiņas Ņiživijs - Hartigans - Surovijs?
Viņnedēļ ''SA+'' lasītājs Abrags iesāka diskusiju, ka Latvijas sporta žurnālisti nepareizi rakstot hokeja komandu nosaukumus. Un kā pozitīvo piemēru parādīja divu valodnieču Dites Liepas un Undīnes Kravales-Vīdušas komandu atveidojumu latviešu valodā. Mazliet pasmējos, ka arī tagad - latviskajā Latvijā valodnieki joprojām piedāvā vairākus variantus. Tā Liepas k-dze saka, ka Astanas ''Baris'' jāraksta šādi, bet Kravales-Vīdušas k-dze piedāvā ''Bariss''.
Štrunts par valodniecēm, pie viņu dīvainībām esmu pieradis. Bet Abragam paldies par urķēšanos, kas pamudināja arī man paskatīties uz vienu no hokeja lietām. Dažam varbūt tā šķiet mazsvarīga, taču diezgan spilgti raksturo Latvijas hokeja žurnālistikas vispārējas kultūras līmeni. Runa ir par to, kā žurnālisti savos rakstos pieraksta abas vai vienu komandu.
Krievu/padomju laikos viss bija vienkārši: nezinu, vai tā bija kāda vienošanās vai pieņēmums, bet komanda vienmēr tika rakstīta no labās uz kreiso, sākot ar vārtsargu, aizsargiem un beidzot ar uzbrucējiem. Proti, PSRS izlasē bija maiņa Mihailovs - Petrovs - Harlamovs, un šāds pieraksts nozīmēja, ka Petrovs ir centra uzbrucējs, Mihailovs uzbrūk pa labo, Harlamovs - pa kreiso malu. Kad izlasē ienāca Balderis, tapa maiņa Balderis - Žluktovs - Kapustins un nekad nebija maiņas Kapustins - Žluktovs - Balderis. 1980. gada olimpiskajās spēlēs, kad Tihonovs pie Baldera un Žluktova pielika gorkijieti Skvorcovu, kurš prata spēlēt tikai pa labo malu, trijnieks bija šāds: Skvorcovs - Žluktovs - Balderis. Helmuts tad arī spēlēja pa kreiso malu. Tāpat ir zināma maiņa Makarovs - Larionovs - Krutovs, vecajā ''Dinamo'' bija Maticins - Grigorjevs, Beļavskis - Fanduļs - Boldaveško, un nekad otrādi!
Skaidrs, ka tagad - interneta laikmetā šādiem it kā sīkumiem reti kurš pievērš uzmanību un, iespējams, ka kolēģi pat nezina, kā hokejā pieraksta maiņas. Lūk, kā pēc spēles ar ''AK Bars'' dara daži no Latvijas medijiem. Icebox, sportacentrs un tvnet aizsargus pieraksta no labās uz kreiso, t.i. pareizi: Cibuļskis - Ozoliņš, Reķis - K. Rēdlihs, Laviņš - Galviņš, bet uzbrucējus nezin kāpēc driķē no kreisās uz labo: Ņiživijs - Hartigans - Surovijs utt.
Atveru Dinamoriga, un viss kļūst skaidrs - visi trīs portāli pierakstu patapinājuši no komandas mājas lapas. Telegraf visus sešus aizsargus un pirmās divas maiņas raksta no labās uz kreiso, bet, sākot ar trešo, - no kreisās... Insport pieturas pie tā, kā komandas pieteikumā ierakstījis Artis Ābols, proti, viss pieteikums no kreisās puses, tikai aizsargi Laviņš un Galviņš - no labās. Reiz jautāju Ābolam: ''Arti, kāpēc jūs pieteikumu nerakstiet pareizi?'' ''A man Jūlis tā nosauc,'' atbildēja otrais treneris... Un, ja Jūlis sauktu: Anna, Minna, Rozālija? Tikai atverot ''Dienu'', varu uzelpot - Mārim Zembergam ir korekts pieraksts.
Pareizam pierakstam ir arī praktisks pielietojums. Kā vakar. Redzot, ka ''Ak Bars'' Hosa spēlē otrajā maiņā pa labo malu, viņam laukumā iespējams saskrieties tikai ar mūsu otrās maiņas kreiso uzbrucēju, proti, Karsumu. Ja vien kādas komandas treneri nemudrī un speciāli neliek kādu konkrētu maiņu pret otras komandas konkrētu maiņu. Vairākumi un mazākumi, protams, ir izņēmums. Nu, lūk un vakar Karsums Hosu apspēlēja...
P. S. Droši vien, ka šis rakstiņš neieviesīs izmaiņas kolēģu darbā, jo tagad reti kurš lasa citu žurnālistu rakstus. Bet pareizs pieraksts ir vajadzīgs ne tikai šahā, kur e2-e4 ir visiem zināma lieta. Vai mūzikā, kur cilvēki jau sen izmanto tradicionālo nošu pierakstu.
Teiksim, NHL (un visā ZA hokejā) maiņas pieraksts ir no kreisās uz labo, t.i, LW-C-RW. Arī runājot par Eiropas praksi, daudz kur (tiesa, ne visur, jā) ir tieši šāds pieraksts.
Paturpinot šo tēmu tālāk, īstenībā jāsaka, ka Latvijā vispār visai bieži maiņas vispār sauc (un sauc cilvēki, kam itkā būtu jāzina parastas hokeja īstenības) nevis centra uzbrucēja vārdā (Teiksim "Hartigana maiņa"), bet gan tā kā katrs uzskata par vajadzīgu un tāpēc ir "Ņiživija trijnieks" utt.
gaumes lieta.
Par to jau arī Juri ir šis stāsts. Par SISTĒMU. Tā var būt dažāda, bet Latvijā laikam būtu vēlams pieturēties pie tā, kas bijis.
Un vēl. Futbolā izlases pierakstam: 12. Vaņins, 2. Kļava, 5. Laizāns, 6. Ivanovs, 7. Mihadjuks, 8. Cauņa, 9. Verpakovskis, 10. Rubins, 13. Gorkšs, 15. Rafaļskis, 17. Rudņevs ir ļoti maza informatīvā jēga, bet, ja uzaraksta Vaņins; Kļava, Ivanovs, Gorkšs, Mihadjuks utt, tad ir saprotams, kurā līnijā kurš spēle. Lai gan. Skatos arī spēlē pret Maltu kolēģis pussargus pierakstījis šādi: Rubins, Cauņa, Rafaļskis, Laizāns... Sen neesmu futbolu skatījies, bet Rubins allaž bijis kreisās un nevis labās malas pussargs.
Hoķītī tik traki kā basī (nēģeru vairāk) nav bijis. Lai gan - Kurnuaijē, Leflērs (tas tāpēc, ka abi spranču cilmes), Hara vai Čara, Rēniks vai Roniks, Sakiks vai Sakičs, Potvins vai Potvēns, Eliass vai Eliāšs, Tkačuks vai Tkačāks, Prongers vai Prondžērs utt, u.tml.
Vislielākais rēciens gan man bijis tad, kad apģērbu virinātājs Mariss Andersons Pāvelu Dacjuku (laikam jau hoholu izcelsmes - Dacjuks) spītīgi saukāja par Dačuku. Kāpēc ne par Inešuku, Vituku,Gituku, Ivetuku vai Artuku???
Ja Tu esi žurnālists, tad vajadzētu saprast, ka nevienā sfērā nav sīkumu. Arī sportā. Tas, kā pieraksta maiņas, ir ļoti būtiski.
Bet par uzvārdiem viss skaidrs. Ja es zinu un gribu uzsvērt, ka viņš (Sakičs) ir horvāts, rakstu šādi, lai gan Kanādā un ASV viņš ir Sakiks. Tāpat kā Bertram Zarin.
Neesmu čehu/slovāku valodu speciālists, bet man pat čurājot nevar iznākt Čara, tikai Hara. Tāpat kā nevar būt hokejists Dvoraks vai Dvorāks, tikai Dvoržāks. Kādreiz itin labi, sevišķi jau Can franču sportistu uzvārdus rakstīja Sovsport. Ir tādas NHL gadagrāmatas - tur lielākā daļa Tevis interesējošo uzvārdu ir atrodami.
Nesaprotu. Te kaut kas gļuko. Tas, kas piedēvēts keiseeels, bija man atbilde žurnaļugam.
P.S. Vai tas esi tu, Gunča, jebšu tikai kāda atbalss no Skaņā kalna klints?
Viņi ir iegrāmatoti tā, kā izrunā NHL. Kā teiktu Mežavilks, puis, ir jāmācās valodas!
Ja to, ko stāsta Mežavilks, izdalītu ar septiņi, pāri nepaliktu pat tāds kusls puskoka lēkoņa. Viņa nebeidzamās pasakas, it sevišķi varoņdarbus Lielā Tēvijas karā, esmu saklausījies līdz vēmienam. Pēc Ziga muldēšanas sāk likties, ka uzvaru Otrajā pasaules karā izcīnīnījis ir Mežavilks, Štirlics un Šariks, visi trīs - rudā tankā. Lielā mērā tas attiecināms uz MŽ stāstīto par sportu.
Bet tas taču nenozīmē, ka nav jāmācās valodas...
Teiksim sistēma RW-C-LW un LW-C-RW. Kā jau minēts, tad pirmā ir "Latvijai tradicionālā", taču uzreiz rodas jautājums - kāpēc tieši tā?
Pēc loģikas - Ja jau tas ir UZBRUKUMA trijnieks, tad arī jāatspoguļo tas no uzbrukuma virziena pozīcijas, t.i., tās, kā spēli redz SAVAS komandas vārtsargs, nevis pretinieka: LW-C-RW.
Bet te atkal atgriežamies pie sistēmas... tādas nav un katrs balstās uz sev pieņemamajiem noteikumiem.
Juri! Nav tiesa! Sistēma bija. Tikai tagad hokejā ir ienākuši tik daudz jaunu cilvēku... Kas par šo sistēmu neko nezina. Un jebkurā gadījumā to apstrīd, vietā piedāvājot jebko citu. Mums taču Latvijā piekrišanas žests vienmēr ir bijis galvas paklanīšana un nevis kā Bulgārijā, kur tas nozīmē nepiekrišanu. Es nepiedāvāju jaunu SISTĒMU. Es piedāvāju visiem vietējā satiksmē izmantot to, kas mums bijusi vismaz kopš 1964. gada (no tā laika atceros sportu).
Ja Tev ir tas gods rakstīt kādam NHL izdevumam, aber, lūdzu, izmanto viņu sistēmu. Vai tad tas nav skaidrs?
man piemeram buutu jaapacenshas tagad uz sitiena atrast ziimuli vai pildspalvu