Pēdējais izkapts vēziens jātrāpa

Jau sezonas sākumā bija skaidrs, ka pavasarī notiks grūstīšanās uz šauras laipas - Latvijas čempionu titulu savā mērķu un uzdevumu listē ierakstīja uzreiz trīs pietiekami ambiciozas un līdzvērtīgas komandas - "Ventspils", VEF un "Barons". Septiņu mēnešu laikā spēku samēros nekas būtiski nav mainījies, pat vēl vairāk - visas trīs finišam tuvojas vēl ciešāk plecu pie pleca, nekā to varēja paredzēt starta šāviena brīdī. "Barons" jau sezonas gaitā pamazām nokomplektējās, visos savstarpējos mačos apspēlēja konkurentus, un vinnēja regulāro čempionātu - jau kaut kas! "Ventspils" pēc Jaunā gada pārstartēja treneru tiltiņu, pēc Eirokausu fiasko paķimerējās ap sastāvu, un kā vienīgais Latvijas klubs aizspēlējās līdz BBL finālturnīram. Arī savs prieks un atvieglojums.

VEF sezonas sasniegumu sarakstā, ķeroties pie pēdējās "rezerves patronas" LBL play-off izskatā, īsti nav nekā tāda, ar ko palepoties, un kā pārējiem - piesegties, ja nu Liktenis izrādās nelabvēlīgs. "Nevaram atļauties spēlēt tikai ar jaunajiem, ja startējam tik solīdos turnīros un virzām tik nopietnus mērķus!" - pagāja laiks, kamēr basketbola sabiedrība sagremoja šo kluba skaidrojumu par to, kāpēc otrajā plānā atvirzījusies kluba "talantu laboratorijas" filozofija, kad jau klāt nākamais slieksnis - jābūt gataviem parādīt, kādu mērķu vārdā tad komandā šobrīd spēlē pieci ārzemnieki un 31 gadu vecais Sandis Valters. Jābūt gataviem parādīt rezultātu.

LBL palicis pēdējais no četriem turnīriem, kuros šosezon startēja VEF, un pārējos trijos komandas rezultāti nav bijuši tādi, kas ļautu loģiski pamatot būtiskās sastāva pārmaiņas. Seši zaudējumi sešās spēlēs VTB līgā - būsim godīgi, likumsakarīgs iznākums ar jebkādu sastāvu (un droši vien - jebkuram Latvijas klubam šosezon). Eiropas Izaicinājuma kausā - divas uzvaras un četri zaudējumi, nespējot izkļūt no apakšgrupas. Runā, ka kluba vadībai solītas uzvaras visās mājas spēlēs, taču izdevās tikai viena. Jebkurā gadījumā - rezultāts, kas attaisno pieredzējušu sastāvu? Diezvai. Nākamais - 6. vieta Baltijas līgas regulārajā čempionātā. Varam tagad pavīpsnāt, sak - ja Strēlnieks nebūtu iemetis... Taču iemeta, un - vefam tikai sestā vieta ar uzvaru un zaudējumu attiecību 9/12.

Šobrīd ir atlikušas vairs tikai LBL izšķirošās spēles, un VEF labi apzinās - jebkas mazāk par zeltu nozīmēs, ka pirms sezonas dotais uzdevums nav izpildīts nevienā no turnīriem. Ar sastāvu, kas tika vākts tieši tāpēc - izpildīt uzdevumus. Šobrīd komandas izpildījumā nav ne rezultātu, ne spēles (atcerēsimies - VEF ar "Ventspili" varēja arī nespēlēt, ja vien būtu spēlējusi basketbolu regulārā čempionāta pēdējā mačā), kas nepatīkami atgādina aksiomu, ko tā arī nespēja godam realizēt nu jau nelaiķe Rīgas ASK - pieņemot leģendāru nosaukumu, komplektā ar slavu un pagātnes rotām nāk arī atbildība un pienākums pret to. Tas, ko vismazāk var atļauties šāda komanda - būt parasta. Pelēka. Vidusmēra. VEF šobrīd bīstami balansē uz šīs robežas - bez sastāva standartiem, spēcīgiem raksturiem, sava spilgta spēles stila vai... Nu, jā - vismaz rezultātiem, kas liktu piemirst par iepriekš uzskaitīto lietu deficītu.

Skatoties no jebkura punkta - vefam šo titulu vajag. Pēdējais laiks Melnajai nāvei uzstāties, un ne tikai reklāmas rullīšos.