Paldies dievam B grupa mums nedraud!
Vērojot Latvijas basketbola izlases šīs vasaras spēles, daudziem līdzjutējiem rodas pārdomas – vai mēs pēc spēles kvalitātes un komandas snieguma, neesam tuvāk B grupai, nevis finālturnīram?
Pēc baigās vasaras un skaļajām diskvalifikācijām, beidzot mums uzsmaidījusi veiksme – FIBA ir pieņēmusi lēmumu, ka B grupa Eiropas basketbolā vairs nebūs. Atgādināšu, ka vispirms Lietuva un Itālija nolobēja, lai finālturnīrā spēlētu 24 komandas, kas arī nozīmē – visām Eiropas valstīm turpmāk vajadzēs piedalīties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Mums ir izredzes uzspēlēt pret Luksemburgu, Skotiju un Īriju, kur pēdējā gadījumā varētu būt tautiešu atbalsts... Mūsu galvenais uzdevums saglabājas – iekļūt starp labākajām Eiropas vienībām. Kā to izdarīt?
Nav pārliecības, ka ar šo sastāvu tas ir iespējams, jo, šķiet, arī Jānis Blūms pēc šī Eiropas čempionāta teiks ardievas izlasei. Viņš būs pazaudējis gan fiziskos, gan morālos spēkus, kā arī būs nomocījies, mācot jaunākos kolēģus spēlēt. Domāju, ka arī Bagatskim būtu jāiet prom no trenera amata, jo viņš nav spējīgs komandai iemācīt spēlēt aizsardzībā. Labi trenera kandidāti būtu Štelmahers, Zvirgzdiņš, Muižnieks un, iespējams, arī Vētra. Jaunajam trenerim pašam jāizvēlas jauns komandas modelis, kas būtu papildināts ar kādu no tā sauktajiem tusētājiem. Izlasē nav vietas eksperimentiem, tāpēc šai komplektācijai jābūt atbildīgai. Latvijas izlasei vajag uzvaras, nevis sapņus par nākotnes perspektīvu. Ceru, ka nepiedzīvošu laikus, kad Latvijas basketbols mīcīsies pa saviem turnīriem tāpat kā volejbola un handbola izlases, lai gan – tālu neesam. Čempionāts Lietuvā skaidri parādīs mūsu vietu Eiropas basketbolā. Tā kā pozitīvu rezultātu nebūs un tos par laimi arī neviens šobrīd negaida un neprasa, šis turnīrs būtu labs atspēriens. Spēlētājiem jāspēlē bez psiholoģiskā sloga, jāparāda sevi no labākās puses. Pēdējā pārbaudes spēle ar Lietuvu parādīja, ka mēs spēlēt varam un, ka norakstīt mūsu komandu nedrīkst. Tāpēc LBS vadībai vajadzētu izstrādāt ļoti apdomīgu rīcības stratēģiju nākošajiem atlases cikliem, lai mēs šo pāreju pārvarētu ar mazākiem zaudējumiem.
Pareizais .
Domāju ka tieši šinī pārejas posmā ir vajadzīgs kāds no malas, kas nezina visas mūsu basketbola peripētijas un ziepju operas, kāds kurš vienkārši nāktu un strādātu, vislabāk kādu Znarok veidīgu kurš sados pa rīkli ja kāds izdomās kurināt ugunskurus vai nāks pohains uz treniņu!
Bet šo lasot, autoram gribas pajautāt, vai vispār basketbolam ir morālu tiesību tik zemu krist. Volejbolu un handbolu nevajadzētu bāzt vienā maisā ar basketu tikai tamdēļ, ka tie resursi kādi ir pieejami šiem minētajiem sporta veidiem(finansējums no valsts un privātajām struktūrām, citi resursi) atškiras kā diena pret nakti...
Vai šādam sastāvam, kur puse ir debitanti un otra puse labi ja tuva rezerve pirms pāris gadiem (tātad gandrīz maksimāli atjaunināts) ir jēgas no pašmāju trenera?
Vēl kas... Ja mums klibo caurgājiens, cīņa par bumbām un aizsardzība... Kas ir galvenais nosacījums šiem kritērijiem? Spēks, fiziskais spēks un ātrums. Ja neesam gatavi fiziski izskriet un jūtamies saguruši, tad nekad nebūs tas tik ļoti nepeiciešamais kapiņš. Jo ar pieredzi, kas normālā situācija ierobežotu lieku skraidīšanu un lieku spēka tērēšanu, mums ir diezgan švaki. Nav jau jēga no skraidīšanas no viena gala uz otru, ja pretinieks gūst vieglus grozus. Jēga ir skriet un dušīt pretinieku, lai nogurst, lai viņam sāp, ja iet cauri tad ar kontaktu, aizsragam ar nav patīkami, ka kāds pa sāniem visu laiku baksta. Šitie slaidie truļu licēji (vai glaudītāji, kā Bagijs pats saka) pretiniekam problēmas nekādas nerada.
Man tomēr gribas ticēt, ka tikai tādā gadījumā mums būtu iespēja savākt labākos un ari nolikt pie vietas.
Pilnīgi garām šitas pesimisms no W. :/
Domāju, ka tādas personības kā Jānis, morāli nesalūzīs arī spēlējot kopā ar U16. Viņš, pretstatā citiem stāriem, kuri izlasē spēlē ar kaut kādiem nosacījumiem, ir patriots. Esmu lepns par šo komandu, lepns par Blūmu, jo šie vīri VĒLAS pārstāvēt savu valsti, spēlēt par tās godu!
Visi nosoda Miglnieku un Vētru par karjeras līkločiem, bet es neesmu tik pārliecināts, vai daži tusētāji nerīkotos identiski minētajiem basketbolistiem, ja vien kāds viņus aicinātu uz Krievijas izlasi...