Kur pazūd jaunie basketbolisti?
Aplūkojot pēdējo piecu gadu Latvijas jauniešu startus Eiropas basketbola čempionātos un izvelkot vidējo sasniegumu statistiku, esam stabili devītajā vietā. Nav slikts rādītājs. Vai būtu jāpriecājas?
Tiktāl, kas attiecas uz jauniešu un junioru līmeni, patiešām nebūtu par ko gausties. Līdz brīdim, kad noliekam blakus pieaugušās izlases rangu. Atgādināšu, ka Eiropā mēs šobrīd labākajā versijā starp pieaugušajiem vīriešiem esam ap trešā desmita beigām. Kā tas var būt? Kas notiek ar mūsu talantiem tā sauktajā pārejas posmā uz lielo basketbolu? Pat, ja mēs savāktu izlasē visus tusētājus un tos, kas dažādu iemeslu dēļ negrib spēlēt Latvijas izlasē, arī tad augstāk par četrpadsmito vai piecpadsmito vietu Eiropā, šo komandu neredzu. Kāpēc? Pirmkārt, vai nu mēs nemākam vai mums nav lemts sagatavot Eirolīgas kalibra cienīgus spēlētājus. Klubi ar to nenodarbojas, jo viņu plānos ir tikai konkrētā sezona un vajadzības. Šos mērķus var atrisināt ar dažiem leģionāriem, kur mūsējie piestrādā par sastāva ielāpiem. Atļaujos apgalvot, ka klubiem nav vispār skaidrs, kā sagatavot augstas klases basketbolistus. Te nav runa par spēlētāju nopirkšanu, kas atrodas tirgū. Kā no laba izejmateriāla sagatavot labu preci, kas spētu sevi apliecināt Eiropas klubu augstākajā līmenī? Jo materiāls mums ir! Jauniešu basketbola sistēma kopumā ir labi organizēta un savu darbu izdara. Bet – ir kāda nianse. Šie jaunieši ir labi sagatavoti taktiski, nevis tehniski. Lielajā jeb pieaugušo basketbolā galvenais faktors, kas nosaka uzvarētāju uz laukuma – tā ir spēlētāju prasme apspēlēt savu pretinieku viens pret vienu. Te mēs esam purvā! Kamēr jauniešu līmenī mēs savus pretiniekus apspēlējam ar komandas taktisko zīmējumu pielietošanu, tad pieaugušo konkurencē neizbēgami parādās katra basketbolista individuālā snieguma loma. Mūsu talantīgais jaunietis nonāk pie večiem, tur jebkurš redz, ka vīru spēlei viņš vēl nav gatavs un – talants sāk slildīt beņķītim, ar solījumu par pieredzes iegūšanu. Bet sēžot rezervē nekādu pieredzi iegūt nevar. Ir jāspēlē! Šobrīd jaunajiem ir modē jau jauniešu vecumā braukt uz ārzemēm, tur meklēt klubus un iespējas. Vai tas palīdzēs – vēl nav pirmā raža šajā sakarā ievākta, taču fakts ir nenoliedzams – Latvijas treneriem neuzticas, viņiem vairs netic. Līdz izlašu pirmajām veiksmēm un tad – prom, kur acis rāda! Jo Latvijas klubos nav treneru, kuri varētu strādāt ar talantīgu jaunieti un sagatavot viņu pieaugušo basketbolam. Kamēr tā būs, mums nav nekādu cerību Eiropā pieaugušo izlašu konkurencē būt augstāk par labāko 15nieku. Esam reāli! Ko darīt? Jau cita tēma...
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Viss ir sprotams ka VTB ir vieta kur krizes laikos meklet naudu un prieks ka komanda domaa kur atrast, turpinot par to pasu VEF ja vinji ieks LV atrod vairak naudas ka RD ieks LV..tas jau nav slikts raditajs...bet nemaina lietas butibu-jadoma par jaunajiem ar...vismaz VEF blocinja var ievilkt+ saistba ar skolu superligas atblastisanu un izveidi.
BKV ideja par jaunajiem bija apsveicama lidz bridim kad izcinija LBL cempi...tad saka mainit trenerus ka zekjes un speletajus ar. jacer ka sogad nebus turpinajums tam un dzekiem dos iespeju kaut vai Blauu...
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
runajot par to ka treneri pie vainas un velak musu jauniesus panak...varbut drizak vaina ir izglitibas sistema kas izskolo trenerus vai respektivi kur daudzi iegust trenera diplomu?Piemeram cik daudzos sporta veidos vari nosaukt kur musu jauniesi budami paraki agrinaja stadija pectam ir paraki ari pieaugusajos?LM jaunie futbolisti un hokejisti griez visus pa vilem mazajos vecumos pat Grecka kausa panema augstas vietas....vai esam labaki pec tam kad pieauguso liemeni skatamies?Kaut kur viss tas noplok...ja runajam par komandas sporta veidiem...un kaa teikt ja trenera vaina tad jau jameklee problema sakne..neba jau treneris no olas izskjilas.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Kultūra, treniņi, un mērķtiecīga spēlētāju atlase un izveide.
Mēs neņemam garu puiku un netaisam par centru, iemācot viņam mest, driblēt, kustēties. Ja izlasē trūkst 5. un 3. Nr. Tad nekāda mērķtiecīga jauniešu atlase un slīpēšana uz šīm pozicijām nav, ir dabīgā atlase. Bet te jau ir Kultūra. A pēc basketa kultūras mums ir metēji, garš vai mazs... Bertāns jaunākais, ne tuvu nespēlē par centru, lai gan augums ir, masu un kustības var ar darbu pieslīpēt, bet starptautiski izcēlies ar metienu. Tiesa viņa augums NBA ne tuvu nav centra augums , bet Kambala Eiropā ar savu 205 šur tur der Arī fiziski spēkā letiņi ir švaki uz pārējo fona. Tie jau ir treniņi. Treniņos, kad jārauj viens uz vienu, maz ir cīņa un garām gājieni. Mums taču visi ir metēji. Ja jātrenējas zālē, tad lielāka daļa smejas, ka liek darboties ar bumbu ar gumijām. koordināciju īpaši neviens netrenē, plikos dzelžus un truli uzlikt jau varēs. Kā iemest pēc kontakta... Uz kontaktu taču var neiet.
Indivīdus sagatavot Eiropai un pasaulei mēs varam labi, bet lai sanāktu komanda tad trūkst, turklāt jau kuro paaudzi trūkst.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ejot uz grozu, vieglāk ir uzmest, iet uz grozu, uz kontaktu tas nozīmē zilumus, elkoņus un sasistas rokas. Bet NBA (izņemot GSW ) parasti ejot ātrajā pie pustālā neapstājas, tur iet līdz galam. Lai to izturētu ir nemitīgi jāšancē gan zālē, gan laukumā, treniņos un vasarā, visu laiku, ja ne, tevi salauzīs zem groza.
[+] [-]
[+] [-]
ko mēs dzirdam no izlašu treneriem (dažādu vecumu, dažādu sporta veidu). jaunieši izlasēs nonāk negatavi - neprot elementāras lietas utt. bet absurds, ka šie izlašu treneri jau nenokrīt no gaida - paši arī ir strādājuši ar jauniešiem ..
[+] [-]
piem par to, ka LV ir vāji aizsardzībā runā jau gadiem. un? kas ir mainījies? tieši tā - jo pats ne sevis nekas nemainās. to var jebkurā brīdī - sanāk kopā sporta veida vadošie lemtspējīgie cilvēki un kopā nolemj "ar laiku X mūsu prioritāte ir aizsardzība". nodod tālāk sporta skolām, treneru informēšana un apmācība, treniņu sistēma un vingrinājumi, uzsvars spēlēs utt.
viss ir pašu rokās, ja grib ne tikai runāt, bet darīt.
[+] [-]