Skolotājs turpina mācīt

Polam Skoulzam drīz paliks 38 gadi, taču šosezon maz ir tādu futbolistu, par kuru spēli tā jūsmotu līdzjutēji, komentētāji un žurnālisti, komandas biedri un arī oponenti. Pols Skoulzs ir atgriezies, lai strādātu. Spēlējot ar savu jaunības dienu numuru, kas ir 22, nevis 18, Pols Skoulzs tiešām izskatās uz laukuma gluži kā senajās dienās kopā ar citiem „zelta paaudzes” spēlētājiem pie sāniem. Laiki ir mainījušies, bet dažas vērtības vēl ir palikušas. Un šobrīd „Manchester United” lielākā vērtībā ir nepilnus 38 gadus vecais rudmatis, kurš sirgst ar astmu...

Septembrī „Manchester United” viesos tikās „Southampton”, kurā uz maiņu iznākušais Robins van Pērsijs guva divus vārtus mača izskaņā, ļaujot klubam izbēgt no zaudējuma – 2:3. Pēc spēles van Pērsijs – 25 miljonus britu mārciņu vērtais kluba jaunieguvums – norādīja, ka spēli ir salauzis Pols Skoulzs, kurš arī todien laukumā nāca uz maiņu. Līdzīgus vārdus Skoulzam veltīja arī sers Alekss Fergusons. Arī es redzēju šo spēli, arī es vēl spēles laikā sevi pieķēru pie tādas domas. Pirms dažām nedēļām „Manchester United” savā laukumā piekāpās „Tottenham Hotspur” ar 2:3. Jo tuvāk nāca spēles beigas, jo vairāk ar bumbu bija Pols Skoulzs. Spēles beigās tas pat izskatījās mazliet komiski, cik izteikti vienu spēlētāju laukumā, neatkarīgi no atrašanās vietas, meklēja visa „Manchester United” komanda, ar Rūniju, van Pērsiju un Kagavu priekšgalā. Lai arī neizdevās izbēgt no zaudējuma, Skoulza sniegums bija vienkārši žilbinošs – viņa labākā spēle šosezon. Izcilas piespēles – gan tuvās, gan tālās, pa gaisu un pa zemi -, milzīgs darba apjoms aizsardzībā, puntu uz i uzliekot ar lielisku izklupienu spēles beigās, kā pēdējais aizsargs noķerot un atbruņojot ātro Džermeinu Defo un uzreiz ievadot pretuzbrukumu, un vairāki teicami tālsitieni, kuri gan mērķi nesasniedza. Tā tik vien trūka pilnai laimei un teicamam viena aktiera teātrim.

Pirms iepriekšējās sezonas Pols Skoulzs paziņoja par karjeras beigām un nospēlēja savu atvadu maču, kurā guva vārtus savā ierastajā stilā – ar sitienu gandrīz tieši pretī vārtiem nedaudz aiz soda laukuma robežas. Un devās pelnītā atpūtā. Sniedza intervijas par mierīgo dzīvi pēc futbola, apmeklēja katru spēli „Old Trafford” stadionā. Viņš klātienē bija spiests noraudzīties uz bardaku, uz kuru viņš, sēžot līdzās Gerijam Nevilam un brīžiem kādam citam senam līdzgaitniekam, šķiet, nebija spējīgs noraudzīties – aktīvā žestikulācija spēļu laikā nodeva. Janvārī, kad bija pilnīgi acīm redzams, ka bez papildinājuma centra pussarga pozīcijā „Manchester United” eksistēt sev paredzētajā līmenī vienkārši nav spējīgi, daudzi gaidīja, kas būs jaunais pirkums janvāra transfēru periodā. Izskanēja tādi uzvārdi kā Modričs, Sneiders, pat Injesta un citi. Visi vērotāji kā viens norādīja – komandai trūkst Pola Skoulza. To saprata arī Fergusons, kurš, aizbildinoties ar savainojumiem, kuri patiešām bija daudz, aicināja Polu atpakaļ – vismaz uz brītiņu.

Protams, ka viņš neatteica, turklāt atgriešanās brīdis bija vairāk nekā simbolisks un svarīgs – kausa fināls pret „Manchester City”. 59. minūtē, nomainot Nani, „United” fani sveica ar atgriešanos savu varoni. Tribīnēs grandioza līksmība un tai sekojošie divi izvēlētie tuvplāni. Pirmajā bija redzams kāds fans, kurš, pacēlis abas rokas gaisā un atliecis galvu atpakaļ, skatās debesīs. Nākamais kadrs – Deivids Bekhems ložā ar neslēptu smaidu. „Manchester United” tajā spēlē uzvarēja. Kaut arī tobrīd malu malās diskutēja, vai atgriešanās maz bija nepieciešama, par ko Fergusonam nācās uzklausīt arī daudz kritikas, tomēr angļu futbola maestro, kā viņu mīļi dēvē visā pasaulē, sniegums šīs sarunas izbeidza ļoti ātri. 6 mēnešu izņēmuma uznāciens nu ir vainagojies jaunā līgumā, kas beigsies pēc šīs sezonas, turklāt noteikti tiks piedāvāts jauns. Dažs labs bijušais kolēģis saka, ka tagad āķis atkal esot lūpā, tāpēc ātrāk par 40 gadiem otrā un, visticamāk, arī pēdējā aiziešana nav gaidāma. To redzēsim.
Skaidrs, ka aiziet nebija iespējams pēc tādas sezonas, kāda klubam bija iepriekšējā. Katastrofāli spēlējot Čempionu līgā, atļaujot premjerlīgā uzvarēt „Manchester City”, „sarkanajam velnam” kopš bērnības, domājot par tālāko nākotni futbolā, bija tikai viens jautājums – kur man jāparakstās? Tiesa, pagaidām „Manchester United” sniegums nerada pārliecību, ka šosezon kaut kas varētu strauji mainītos uz labo pusi.

Interesanti, ka Polam Skoulzam nemaz nav un nekad nav bijis aģenta. Un kam gan tas – sak, iedodiet tikai pildspalvu, parādiet vietu, kur jāparakstās, stāvvietas talonu paņemšu pats. Tāpat nav preses sekretāru, PR speciālistu vai citu viņa kalibra futbolistam ierasto līdzskrējēju. Luišs Figu reiz pažēlojās, cik neiespējami ir satikt Polu Skoulzu – laukumā nekad nevar noķert, bet pēc spēles viņš izgaist. Kā saka komandas biedri – neticami kluss ģimenes cilvēks. Rojs Kīns savulaik pat sūdzējās, ka tādu cilvēku dēļ izjuka viss komandas vienotās dzeršanas kults.

Čavi reiz izteicās, ka Pols Skoulzs ir labākais pussargs, kādu viņš ir redzējis pēdējos 15 – 20 gados, un – ja Skoulzs spēlētu Spānijā, viņu novērtētu vairāk. Un tam var piekrist, jo zināmā mērā viņš vienmēr ir bijis kāda ēnā. Raienam Gigsam savulaik bija pašam savs šovs, Deivids Bekhems kļuva par futbola biznesa ikonu, Rojs Kīns tika uzskatīts par vidējās līnijas līderi. Skoulzs? Ā, jā – viņš arī ir izcils spēlētājs, patiešām! Tāpat viņam nav faktiski nekādu skaļu individuālo apbalvojumu – neticami, bet fakts. Un tomēr vienmēr speciālistu novērtēts. „Jebkurš komandas biedrs pateiks, ka Pols Skoulzs ir visu laiku izcilākais spēlētājs ar ko ir kopā spēlēts. Un jebkurš spēlētājs, pret kuru Skoulzs ir spēlējis, pateiks to pašu,” uzskata Gerijs Nevils. Un tādu spēlētāju ir patiešām daudz – Zinedins Zidāns reiz izteicās, ka Skoulzs ir izcilākais spēlētājs, pret kuru nācies spēlēt; Ronaldinjo teica, ka sapņo kādreiz iemācīties dot tādas piespēles kā Skoulzs un vaicāja, kas viņam to iemācīja; Gvardiola sauc Skoulzu par savas paaudzes labāko; Pele uzskata, ka, spēlējot kopā ar Skoulzu, būtu guvis krietni vairāk vārtu, bet nelaiķis Džordžs Bests bija pārliecināts, ka Skoulzs ir angļu labākais futbolists kopš neatminamiem laikiem. Un šādas atzinības var kraut tikai kaudzē. Šķiet, ka tieši tas – futbola lietpratēju novērtējums – ir daudz nozīmīgāks par dažādām žūrijām, balsojumiem un visu pārējo.

Par Skoulza nozīmīgumu angļu futbolā liecina kaut vai tas, ka jau pēdējos astoņus gadus, kopš viņš ir beidzis karjeru izlasē, viņu aicina atpakaļ. Pat neskatoties uz ierasto pārprodukciju centra pussargu pozīcijā. Daļēji gan Svens Jorans Eriksons savulaik pats Skoulzu aizbiedēja, liekot spēlēt kreisajā malā, centru atstājot Džerardam un Lampardam – sak, tā ir mūsu nākotne. Tagad, pēc 8 gadiem, atsevišķi britu apskatnieki ir secinājuši – iespējams, visu laiku nejēdzīgākais centra pussargu duets, kur divas futbola superzvaigznes tā arī desmit gadu laikā nav bijuši spējīgi viens otram pielāgoties...Bet tas jau ir cits stāsts.

Skoulzs jau ir aizvadījis vairāk nekā 700 spēles „Manchester United” rindās, ierindojoties aiz Raiena Gigsa un Bobija Čarltona. Viņš turpina stiprināt savu leģendas statusu ar visām viņa rīcībā esošajām svirām – gūtie vārti, piespēles, darbs aizsardzībā un...dzeltenās kartītes. Jā, arī tā ir viņa firmas zīme, viņš ir arī Čempionu līgas rekordists, turklāt jāsaka – cik gan reižu viņš nav pažēlots...Arī tas pieder pie viņa nepiekāpīgā stila. Šobrīd „Manchester United” premjerlīgā atrodas otrajā vietā aiz „Chelsea”, turklāt ir izcīnījuši tikpat daudz punktus, cik „Manchester City”. Pirmo reizi Pols Skoulzs karjeru beidza pēc uzvarēta nacionālā čempionāta. Droši vien, ka arī otreiz ardievas tiks teiktas, rokā turot kādu trofeju. Vismaz viņš tā gribētu. Bet mums, futbola draugiem, ir jāpriecājas – mums ir piešķirts kompensācijas laiks, lai vērotu skolotāju darbībā. Novērtēsim!